17. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1974. gadā Romāns Manuilovs - saksofonists.

1974. gadā Ligita Spūle - flautiste.

1972. gadā Viktors Lukaševičs - futbolists.

1969. gadā Vjačeslavs Fanduļs - hokejists.

1967. gadā Indreks Neivelts - uzņēmējs.

1961. gadā Sandra Freiberga - žurnāliste, TV raidījumu vadītāja.

1959. gadā Jānis Mellēns - radio "Capital FM" programmu direktors.

1955. gadā Atis Sausnītis – uzņēmējs, bijušais Latvijas volejbola federācijas prezidents.

1954. gadā Tatjana Fasta - žurnāliste, žurnāla "Atklāta Pilsēta" galvenā redaktore, grāmatas "Juris Podnieks. Vai viegli būt elkam?" autore.

1952. gadā Aivars Einauss - asociācijas "Latvijas mēbeles" prezidents, mēbeļu ražotājuzņēmuma "Pinus GB" īpašnieks.

1942. gadā Roze Stiebra - animācijas filmu studijas "Dauka" viceprezidente, režisore, producente.

1928. gadā Gunārs Priede - dramaturgs (miris 2000.gadā).

1928. gadā Uldis Žagata - horeogrāfs un dejas pedagogs, vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs (miris 2015. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Hozier, īstajā vārdā Endrū Hozjers-Birns - īru mūziķis.

1989. gadā Šindži Kagava - japāņu futbolists.

1986. gadā Edins Džeko - bosniešu futbolists.

1976. gadā Stīvens Geitlijs - īru dziedātājs, mūziķis un aktieris ("Boyzone", miris 2009.gadā).

1975. gadā Džastins Hokinss - britu dziedātājs ("The Darkness").

1972. gadā Melisa auf der Maura - kanādiešu mūziķe ("Hole", "Smashing Pumpkins").

1972. gadā Oksana Griščuka - krievu daiļslidotāja, divkārtēja olimpiskā čempione pāru dejās uz ledus.

1969. gadā Aleksandrs Makvīns - britu modes dizainers (miris 2010.gadā).

1967. gadā Billijs Korgans - amerikāņu mūziķis ("Smashing Pumpkins", "Zwan").

1964. gadā Robs Louvs - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Lī Diksons - angļu futbolists, tagad sporta apskatnieks.

1955. gadā Gerijs Siniss - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Kurts Rasels - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Skots Gorhams - amerikāņu mūziķis ("Thin Lizzy").

1949. gadā Patriks Dafijs - amerikāņu aktieris ("Dalasa", "Soli pa solim", "Hameleonu rotaļas").

1948. gadā Viljams Gibsons - amerikāņu rakstnieks.

1945. gadā Maikls Heidens - bijušais CIP direktors.

1944. gadā Džons Sebastians - amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors.

1941. gadā Pols Kantners - amerikāņu mūziķis ("Jefferson Airplane").

1939. gadā Džovanni Trapatoni - itāliešu futbolists un treneris.

1938. gadā Rudolfs Nurejevs - Krievijā dzimis dejotājs un horeogrāfs (miris 1993.gadā).

1922. gadā šeihs Mudžiburs Rahmans - Bangladešas līderis (miris 1975.gadā).

1919. gadā Nets Kings Kouls - amerikāņu dziedātājs (miris 1965.gadā).

1881. gadā Valters Rūdolfs Hess - šveiciešu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1856. gadā Mihails Vrubeļs - krievu gleznotājs (miris 1910.gadā).

1834. gadā Gotlībs Daimlers - vācu inženieris un izgudrotājs, "Daimler Motoren Gesellschaft" (DMG) dibinātājs (miris 1900.gadā)

1473. gadā Džeimss IV - Skotijas karalis (miris 1513.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Jelgavas pilsētas kultūras namā notiek valsts aģentūras "Tautas mākslas centrs" rīkotais pirmais Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kas veltīts diriģenta un komponista Gunāra Ordelovska 80.dzimšanas dienai.

2005. gadā turpinās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, kuras laikā šīs valsts uzņēmēji iztaujā prezidenti par investīciju iespējām Latvijā.

2005. gadā par lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas "Zemnieku saeima" priekšsēdētāju organizācijas 7.kongresā ievēlēts vienīgais šim amatam izvirzītais kandidāts Valters Bruss.

2005. gadā, svinot eksprezidenta Gunta Ulmaņa fonda pastāvēšanas piekto gadadienu, fonda gada balvu par labdarības veicināšanu saņem "Microsoft Latvia" vadītājs Sandis Kolomenskis.

2003. gadā maksātnespējīgās likvidējamās zivju pārstrādes AS "Jūras līcis" kustamā un nekustamā manta vienīgajam izsoles dalībniekam AS "Kurzemes degviela" tiek pārdota par Ls 1,6 miljoniem. Zivju pārstrādes uzņēmuma kustamo mantu - iekārtas, transportlīdzekļus, citu tehniku, noliktavu krājumus un inventāru, kā arī nekustamo mantu - ražošanas ēkas un būves - izsola ar lejupejošu soli kā vienotu nedalāmu mantas kopumu. Izsoles sākumcena bija noteikta Ls 4 miljoni.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts vizītes Vācijā laikā Berlīnē tiekas ar Vācijas Federālās Republikas prezidentu Johannesu Rau un Vācijas Federālās Republikas kancleru Gerhardu Šrēderu. Tikšanās laikā tiek pārrunātas Latvijas un Vācijas savstarpējo attiecību perspektīvas.

2003. gadā tiek nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Botsvānu. Latvijas vēstniecībā Zviedrijā diplomātisko attiecību nodibināšanas protokolu svinīgā ceremonijā paraksta Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis un Botsvanas vēstniece Naomi Ellena Majunda.

2002. gadā Rīgas Jēzus luterāņu baznīcā notiek 1.Starptautiskās mūziķu lūgšanas dienas pasākums.

2001. gadā Liepājā Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins divām liepājnieku ģimenēm pasniedz augstāko ebreju nācijas atzinību - goda titulu "Taisnais starp tautām" par ebreju glābšanu no nacistiem Otrā pasaules kara laikā.

2000. gadā tiek nodibināts atjaunotās Latvijas pirmā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atklātais sabiedriskais fonds. Fonda dibināšanas mērķis ir veicināt demokrātijas un augsta līmeņa politiskās kultūras nostiprināšanu Latvijā.

2000. gadā iekšlietu ministrs Mareks Segliņš piedalās Baltijas iekšlietu ministru sanāksmē Tallinā, kuras laikā tiek parakstīts sadarbības līgums "Par liecinieku un cietušo aizsardzību".

2000. gadā Madonā Vidzemes pašvaldības nodibina Vidzemes attīstības aģentūru.

1999. gadā Grieķijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Grieķijas prezidents Konstantīns Stefanopolis paraksta līgumu par bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm.

1999. gadā pie Latvijas vēstniecības Maskavā notiek Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas Maskavas pilsētas komitejas rīkots pikets par PSRS atjaunošanu.

1998. gadā Latvijas Ārlietu ministrija izplata paziņojumu, kurā pauž sašutumu par Krievijas oficiālo varas iestāžu bezdarbību sakarā ar nepārtrauktiem Krievijas ekstrēmisko organizāciju draudiem un aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām Krievijas teritorijā.

1998. gadā kustība "Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā" un Latvijas Sociālistiskā partija rīko mītiņu, ielu gājienu un piketu pie Ministru kabineta, kurā izvirza prasību pagarināt PSRS pasu derīguma termiņu.

1933. gadā Saeima pieņem lēmumu par Latviešu Tautas Apvienības "Ugunskrusts" slēgšanu.

Notikumi pasaulē

2005. gadā 101 gada vecumā mirst amerikāņu diplomāts un vēsturnieks Džordžs Kennans, kurš bija viens no galvenajiem savaldīšanas politikas arhitektiem, lai apturētu Maskavas ietekmes izplatīšanos pēc Otrā pasaules kara.

2004. gadā bijušais Polijas iekšlietu ministrs Česlavs Kiščaks tiek apsūdzēts par rīkojumu došanu policijai, kad tā 1981.gadā atklāja uguni uz ogļračiem, veicot represijas pret arodbiedrības "Solidaritāte" aktīvistiem. Kiščaks bija pirmā Polijas komunistu ēras amatpersona, kas apsūdzēta par savu pilnvaru laikā pastrādātu noziegumu.

2004. gadā masveida nemieros Kosovā tiek nogalināti vismaz 22 cilvēki un 200 ievainoti, kā arī tiek iznīcinātas 35 serbu pareizticīgo baznīcas un divas mošejas Belgradā un Nisā.

2003. gadā 13 minūtes ilgā runā Baltajā namā ASV prezidents Džordžs Bušs pavēl Irākas prezidentam Sadamam Huseinam kopā ar dēliem līdz plkst. 4.15 20.marta rītā atstāt valsti vai gaidīt amerikāņu iebrukumu.

2003. gadā, saistībā ar Lielbritānijas valdības plāniem piedalīties invāzijā Irākā no amata atkāpjas ārlietu ministrs Robins Kuks

2000. gadā kādā Ugandas baznīcā dzīvi sadeg 500 mazpazīstamās sektas "Desmit Dieva baušļi" locekļi.

1999. gadā pēc Soltleiksitijas korupcijas skandāla no Starptautiskās Olimpiskās komitejas tiek izslēgti seši locekļi.

1998. gadā Ķīnas reformistiskais ekonomists Čžu Žunczi tiek ievēlēts par premjerministru, lai sakārtotu valsts rūpniecības un banku sektorus. 1992. gada

17. marts mīnētas automašīnas sprādzienā pie Izraēlas vēstniecības Buenosairesā tiek nogalināti 29 cilvēki.

1988. gadā Kolumbijas pasažieru lidmašīnai "Boeing 727" nogāžoties kalnos pie Venecuēlas robežas, iet bojā 143 cilvēki.

1969. gadā Golda Meira stājas Izraēlas premjerministres amatā, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.

1966. gadā pie Spānijas krastiem Vidusjūrā zemūdene "Alvin" atrod pazudušo amerikāņu ūdeņraža bumbu.

1963. gadā Bali salā notiek Agungas vulkāna izvirdums, kas aiznes gandrīz 11 000 cilvēku dzīvības.

1959. gadā Tibetā sākas sacelšanās pret Ķīnas pārvaldi un Dalailama aizbēg no galvaspilsētas Lasas.

1948. gadā Lielbritānija, Francija un Beniluksa valstis Briselē paraksta līgumu par militāru sadarbību uzbrukuma gadījumā kādai no šīm valstīm. Šis līgums ir NATO priekštecis.

1941. gadā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts atklāj Nacionālo mākslas galeriju.

1901. gadā Vinsenta van Goga 71 gleznas izstāde 11 gadu pēc mākslinieka nāves izraisa īstu sensāciju Parīzē.

1891. gadā pie Gibraltāra krastiem nogrimst britu tvaikonis "SS Utopia", aiznesot dzelmē 574 cilvēku dzīvības.

1805. gadā Itālijas Republika kļūst par Itālijas karalisti un tās prezidents Napoleons - par karali.

624. gadā Muhameds Badras kaujā izcīna izšķirošu uzvaru pār saviem Mekas ienaidniekiem.

461. gadā Īrijā mirst kristiešu misionārs, Īrijas bīskaps un apustulis Svētais Patriks.

180. gadā mirst Romas imperators un filozofs Marks Aurēlijs, kā savu vienīgo torņmantneiku atstājot dēlu Komodusu.

45. gada p.m.ē. Romas imperators Jūlijs Cēzars Mundas kaujā izcīna savu pēdējo militāro uzvaru, pieveicot atlikušos Pompeja sekotāju spēkus.