"Vējiem līdzi" laikabiedres. Filmas "Mazās sievietes" recenzija
Filmas "Mazās sievietes" darbība norisinās Amerikas Pilsoņu kara laikā un vēsta par četru māsu dzīvi – pirmo mīlestību, vilšanos, šķiršanās sāpēm un sava dzīves ceļa meklējumiem – lietām, kas savu aktualitāti nezaudē visos laikos.
Amerikāņu literatūrai nozīmīgais romāns «Mazās sievietes» ir ar pamatīgu ekranizēšanas vēsturi jau kopš Holivudas pirmsākumiem. Televīzijas seriālu un kino filmu formā tas ir ekranizēts gandrīz katrā desmitgadē. Pirmā filma, kura balstīta Luīzas Mejas Alkotas romānā, iznākusi 1917. gadā, savukārt pēdējos gados šī ir jau romāna trešā ekranizācijas versija. Jāatzīst, ka šīs versijas režisore ir ar visprestižāko vārdu. Tāpēc nav brīnums, ka filma izpelnījusies veselas sešas Oskara nominācijas, ieskaitot labākās filmas nomināciju. Jāpiemin, ka vēl citas trīs «Mazās sievietes» filmas ekranizācijas pagātnē ir gan nominētas, gan saņēmušas Oskara godalgu.
Mūžam mazās sievietes
Kāpēc tādai kino meistarei kā Greta Gērviga vēlreiz ķerties klāt jau tik ļoti aprobētam materiālam? It sevišķi, iepriekš apliecinot, ka gana meistarīgi scenāriju spēj uzrakstīt arī pati. Tomēr ir nianse. Visas slavenākās šī romāna ekranizācijas ir veidojuši vīrieši. Gerviga ar savu iepriekšējo filmu «Laiks lidot» (Lady Bird, 2017) parādīja, ka viņu interesē tieši sievietes pieaugšanas tēma uz ekrāna, tāpat kā uz ekrāna uznest sievietes pasaules skatījumu. Šajā literārajā pirmavotā ir materiāls tieši nosauktajām tēmām.
Filmas darbība risinās aptuveni tajā pašā laikā, kad leģendārās filmas un romāna «Vējiem līdzi» notikumi, respektīvi, ASV pilsoņkara ēnā. Tomēr atšķirībā no slavenās filmas par šo pašu laikmetu, «Mazajās sievietēs», kas risinās otrpus frontei, mēs nemaz neredzēsim karu, bet gan ģimenes dzīvi mājās, kur mīt māte ar 4 meitām, kuru tēvs cīnās frontē.
Meitas aug, sapņo par nākotni, iemīlas un draudzīgi ķīvējas. Tas viss notiek laikmetā, kur sievietes uzdevums ir veiksmīgi aprecēties. Laikmetā, kad laulībām nav jātop no mīlestības, bet gan uz izdevīguma pamatiem. "Man kā sievietei nav iespējams nopelnīt naudu, vismaz ne tik daudz, lai uzturētu savu ģimeni. Pat ja man ir sava nauda, kuras man nav, tā piederētu manam vīram tajā mirklī, kad mēs aprecētos. Ja mums būtu bērni, tad tie būtu viņa īpašums," tā filmā kādā brīdi saka viena no māsām. Skaidrs, ka kopš 19. gadsimta nogales situācija ir stipri mainījusies. Tomēr, stāstot par nevienlīdzību pagātnē, filma nepārtraukti mums jautā - vai pēc visiem šiem gadiem iespējas tiešām ir vienlīdzīgas? Piemēru nemeklēsim tālu. Starp 5 labākā režisora kategorijā Oskara balvai nominētajiem režisoriem nav pati Greta Gērviga, bet ir tikai vīrieši. Varbūt šīs diskusijas daudziem jau sāk apnikt, tomēr tas nemaina faktu, ka vēl aizvien vienlīdzība ir ne gluži tāda, kā visi vēlētos.
Rotaļīgums elegances laikmetā
To, vai Gērviga patiešām ir pelnījusi nomināciju, atstāšu uz Amerikas kino akadēmijas sirdsapziņas. Pats varu pavisam droši teikt, ka filma ir izcili nostrādāts darbs, turklāt tam piemīt atraktivitāte un milzīgs dzīvīgums par spīti uzvedības priekšrakstiem un elegantajām kleitām, kas jāvalkā tā laika dāmām. Ja Gērvigas pirmā filma bija vienkāršs un jauks šodienas pieaugšanas stāsts, tad ar «Mazajām sievietēm» režisore apliecina savu meistarību. Un ne tikai tehniskā aspektā, uzburot cita laikmeta ainu. Interesanti, ka visu filmēšanas procesu režisore paveica, esot grūtniecības sestajā mēnesī, turklāt nevienam uz laukuma to nepamanot.
Filmas autore visā aktieru ansamblī ir sējusi milzīgu mīlestību pret pašu darbu un notikumiem. Degsme un enerģija paralēli meistarībai patiešām staro uz ekrāna no katra plašā aktieru ansambļa dalībnieka, ne tikai Oskara balvai nominētajām aktrisēm. Šeit nav tikai individuālas izcilas aktierspēles, bet ir izcils komandas darbs. Gandrīz neviens no plašā tēlu pulka šeit nav ēnā, un katram ir iespēja individuālajam uznācienam, lai izgaismotu savu raksturu dzīves sarežģītajā izvēļu laukā.
Tieši dzīvīgumu, dzirkstošos un asprātīgos dialogus, un dažus intriģējošus stāsta atklāšanas paņēmienus vēlos izcelt kā galvenos filmas ieguvumus. Tik bieži mums nākas vērot pārlieku stīvas vēsturiskās kostīmdrāmas, kur aiz grūtā un dārgā laikmeta uzburšanas nav palikusi vieta rotaļīgumam un dzīvībai. «Mazajās sievietēs» tas viss plūst pāri malām, un ar mierīgu sirdi ļauj pievērt acis uz atsevišķām banalitātēm un, iespējams, pārāk saldenajām beigām. Ir patiess prieks, ka filma vienlaikus spēj būt kvalitatīva un gudra atpūta, nezaudējot dziļumu tiem, kas to vēlēsies to ieraudzīt.
«Mazās sievietes»
ASV, 2019, romantiska drāma
Režisore Greta Gērviga.
Lomās: Sērša Runena, Emma Vatsone, Florence Pjū, Elīza Skanlena, Lora Derna, Timotijs Šalamē, Merila Strīpa.
