4. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1895. gadā Gustavs Klucis - mākslinieks, plakātists (miris 1938. gadā).

1923. gadā Dītrihs Andrejs Lēbers - profesors, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Latvijas Universitātes Goda doktors (miris 2004.gada 24.jūnijā)

1929. gadā Tālis Millers - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ķīmiķis, neorganiskās ķīmijas un plazmas ķīmijas speciālists, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

1960. gadā Vladimirs Oderovs - SIA "Ovi" valdes priekšsēdētājs.

1962. gadā Ligita Sneibe - ērģelniece.

1967. gadā Hermanis Lapkovskis - Trasta komercbankas revīzijas komitejas vadītājs.

1974. gadā Oļegs Sorokins - hokejists un treneris.

Jubilāri pasaulē

1643. gadā Īzaks Ņūtons - angļu matemātiķis un filozofs (miris 1727.gadā).

1710. gadā Džovanni Batista Pergolēzi - itāļu komponists (miris 1736.gadā).

1720. gadā Johans Frīdrihs Agrikola - vācu komponists (miris 1774.gadā).

1785. gadā Jākobs Grimms - vācu filologs un folklorists, viens no brāļiem Grimmiem (miris 1863.gadā).

1809. gadā Luijs Brails - franču izgudrotājs, neredzīgo braila rakstības izveidotājs (miris 1852.gadā).

1894. gadā Manuels de Abreu - brazīliešu medicīnas zinātnieks (miris 1962.gadā).

1920. gadā Viljams Kolbijs - ASV CIP direktors (miris 1996.gadā).

1934. gadā Rūdolfs Šusters - bijušais Slovākijas prezidents.

1934. gadā Zurabs Cereteli - gruzīnu, padomju un krievu skulptors un mākslinieks.

1940. gadā Gao Sindzjaņs - ķīniešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Braiens Deivids Džosepsons - velsiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Helmuts Jāns - vācu arhitekts.

1945. gadā Ričards Šroks - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1954. gadā Oļegs Romancevs - krievu futbolists un treneris, 1980. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1956. gadā Bernards Samners - angļu mūziķis ("New Order", "Joy Division").

1957. gadā Petija Lovlesa - amerikāņu dziedātāja.

1960. gadā Maikls Staips - amerikāņu dziedātājs ("R.E.M.").

1962. gadā Robins Gatrijs - skotu ģitārists un producents ("Cocteau Twins", "Wolfgang Press").

1962. gadā Pīters Stīls - amerikāņu mūziķis ("Type O Negative", miris 2010. gadā).

1963. gadā Tils Lindemans - vācu dziedātājs ("Rammstein").

1963. gadā Meja Brita Mozera - norvēģu psiholoģe un neirozinātniece, Nobela prēmijas ieguvēja medicīnā.

1965. gadā Gijs Foržē - franču tenisists, divkārtējs Deivisa kausa ieguvējs.

1965. gadā Džūlija Ormonda - angļu aktrise.

1965. gadā Beta Gibonsa - angļu dziedātāja ("Portishead").

1974. gadā Danilo Hondo - vācu riteņbraucējs, 1994. gada pasaules čempions.

1977. gadā Tims Vīlers - īru dziedātājs ("Ash").

1986. gadā Džeimss Milners - angļu futbolists.

1990. gadā Tonijs Kross - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

2000. gadā darbu sāk jaunais SIA "Lido" atpūtas centrs un ēdināšanas komplekss Rīgā, Krasta ielā.

2002. gadā Uzņēmumu reģistrā dokumentus reģistrācijai Komercreģistrā iesniedz pirmais individuālais komersants.

2004. gadā Latvijā tikai pāris stundas debesīs var vērot Kvadratīdu meteoru plūsmu.

2006. gadā mūžībā 82 gadu vecumā aizgājis izcilais latviešu domātājs un kultūras darbinieks Roberts Mūks.

2007. gadā Rīgas Sv.Pētera baznīcā notiek atvadīšanās no Irākā nemiernieku uzstādītas improvizētas spridzināšanas ierīces sprādzienā bojā gājušajiem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem - dižkareivjiem Vitālija Vasiļjeva un Ginta Bleijas.

Notikumi pasaulē

1493. gadā Kristofers Kolumbs atstāj Jauno pasauli, noslēdzot savu pirmo ceļojumu.

1642. gadā Anglijas pilsoņu karā karalis Čārlzs I uzbrūk parlamentam.

1698. gadā ugunsgrēkā Londonā tiek nopostīta angļu monarhu rezidences Vaitholas pils lielākā daļa.

1717. gadā Nīderlande, Anglija un Francija paraksta vienošanos par trejsavienību.

1762. gadā Anglija piesaka karu Spānijai un Neapolei.

1847. gadā amerikāņu izgudrotājs Semjuels Kolts pārdod ASV valdībai savu pirmo revolveri.

1878. gadā mūsdienu Bulgārijas galvaspilsēta Sofija tiek atbrīvota no osmaņu varas.

1896. gadā Jūta kļūst par ASV 45.štatu.

1908. gadā Mulajs Hafids tiek pasludināts par Marokas sultānu.

1923. gadā mirstošais padomju līderis Vladimirs Ļeņins nodiktē piebildi vēstulei, kas kļūst pazīstama kā viņa politiskais "testaments". Piebildē Ļeņins pauž viedokli, ka Staļins ir pārāk primitīvs, lai kļūtu par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, tāpēc viņš būtu jānomaina.

1936. gadā žurnāls "Bilboard" publicē savu pirmo popmūzikas topu tabulu.

1948. gadā varu zaudē britu gubernators Birmā un Birmas savienība kļūst par neatkarīgu republiku.

1951. gadā Ķīnas un Ziemeļkorejas karaspēks ieņem Seulu.

1958. gadā iepriekšējā gada oktobrī Padomju Savienības kosmosā palaistais pasaules pirmais mākslīgais Zemes pavadonis "Sputņik I" sadalās un nogāžas uz Zemes.

 1959. gadā padomju "Luna 1" kļūst par pirmo kosmosa kuģi, kas pietuvojas Mēnesim.

1960. gadā autokatastrofā iet bojā Alžīrijā dzimušais franču rakstnieks Albērs Kamī, starp kura slavenākajiem darbiem ir "Svešinieks" un "Mēris".

1962. gadā Ņujorkā darbu sāk vilciens, kas darbojas bez mašīnista.

1964. gadā Romas pāvests Pāvils VI uzsāk vizīti Svētajā zemē, kas ir pirmā pāvesta viesošanās Jeruzalemē.

1967. gadā mēģinājumā uzstādīt pasaules ātruma rekordu uz ūdens iet bojā britu auto un ātrumlaivu pilots Donalds Kempbels.

1970. gadā "The Beatles" veic pēdējo ierakstu kā grupa.

1978. gadā Londonā tiek nogalināts Palestīnas atbrīvošanas organizācijas pārstāvis Lielbritānijā Saids Hammami.

1990. gadā pārpildītam pasažieru vilcienam ietriecoties stāvošā kravas vilcienā, Pakistānas Sindas provincē iet bojā 300 cilvēki.

1999. gadā bijušais reslinga čempions Džesijs Ventura kļūst par Minesotas gubernatoru.

2002. gadā Itālijas salā Sardīnijā 112 gadu vecumā mirst pasaules vecākais vīrietis Antonio Tode, kurš apgalvoja, ka viņa ilgdzīvošanas noslēpuma pamatā ir ik dienas izdzerta glāze sarkanvīna. Tikai pēc dažām stundām kādā ciematā netālu no Romas nomirst arī Itālijas vecākā sieviete - 110 gadus vecā Marija Gracija Brokolo.

2004. gadā savstarpēji naidīgās Afganistānas frakcijas Loja džirgas sapulcē vienojas par valsts konstitūciju, paverot ceļu uz pirmajām brīvajām vēlēšanām gandrīz pēc ceturtdaļgadsimtu ilgušā kara.

2004. gadā Mihails Saakašvili tiek ievēlēts par Gruzijas prezidentu.

2006. gadā Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons piedzīvo otro - spēcīgāko - sirdstrieku un viņa pilnvaras tiek nodotas pagaidu premjeram Ehudam Olmertam.