foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
20. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Režisorei Mārai Ķimelei šodien - dzimšanas diena!
Slavenības
2019. gada 20. decembris, 03:19

20. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas diena šodien mācītājam Jurim Rubenim, režisorei Mārai Ķimelei, svin arī komponists Arturs Maskats. Bet vai atminaties, ka pirms 12 gadiem par premjeru tika iecelts Ivars Godmanis?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jubilāri Latvijā

1982. gadā Andrejs Butriks - futbolists.

1961. gadā Juris Rubenis - teologs, publicists, uzņēmējs.

1958. gadā Andris Tomašūns - vēsturnieks.

1957. gadā Arturs Maskats - komponists, bijis Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors.

1957. gadā Haralds Adovičs - plastikas ķirurgs, Mikroķirurģijas centra vadītājs.

1943. gadā Māra Ķimele - režisore.

1942. gadā Jānis Avotiņš - Vides pārraudzības valsts biroja direktors.

1942. gadā Kārlis Greiškalns - politiķis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs.

1941. gadā Dainuvīte Blūma - LU Pedagoģijas psiholoģijas fakultātes profesore.

1940. gadā Ligita Dēvica - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1938. gadā Ēvalds Ikaunieks - LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas Vadības sistēmu katedras vadītājs, asociētais profesors.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

1937. gadā Ruta Vīksna - Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece.

1934. gadā Egons Lavendelis - zinātnieks.

1931. gadā Jānis Kaijaks - komponists, diriģents, režisors.

1930. gadā Regīna Ezera - rakstniece, tulkotāja, atdzejotāja (mirusi 2002. gadā).

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Džona Hils - amerikāņu komiķis, aktieris, režisors, producents un scenāriju autors.

1980. gadā Ešlijs Kouls - britu futbolists.

1980. gadā Martins Demišeliss - argentīniešu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1979. gadā Maikls Rodžerss - austrāliešu riteņbraucējs.

1978. gadā Andrejs Markovs - krievu hokejists.

1973. gadā Korijs Stilmens - kanādiešu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs, tagad treneris.

1966. gadā Kriss Robinsons - amerikāņu dziedātājs ("Black Crowes").

1960. gadā Kims Ki Duks - diencidkorejiešu kinorežisors, producents un scenāriju autors, 

1957. gadā Billijs Bregs - angļu dziedātājs un dziesmu autors.

1948. gadā Alans Pārsonss - britu mūzikas producents un mākslinieks.

1945. gadā Pīters Džordžs Kriskula - amerikāņu bundzinieks un dziedātājs ("Kiss").

1927. gadā Kims Jongsams - bijušais Dienvidkorejas prezidents.

1917. gadā Deivids Boms - amerikāņu fiziķis un filozofs (miris 1992.gadā).

1890. gadā Jaroslavs Heirovskis - čehu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1967.gadā).

1868. gadā Hārvijs Faierstouns - amerikāņu autoindustrijas pionieris (miris 1938.gadā).

1841. gadā Ferdinands Bizons - franču pacifists, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1932.gadā).

1579. gadā Džons Flečers - angļu dramaturgs (miris 1625.gadā).

1537. gadā Johans III - Zviedrijas karalis (miris 1592.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Saeima ar balsu vairākumu apstiprina Ivara Godmaņa veidoto valdību. 2004. gadā stājas spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas noteic, ka valsts kontroliera pilnvaru termiņš tiek saīsināts no septiņiem līdz četriem gadiem. Turklāt vienu un to pašu personu valsts kontroliera amatā var ievēlēt tikai divas reizes.

2002. gadā tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" direktors Jānis Maršāns svinīgi pasniedz valstī pirmos maksātnespējas administratora sertifikātus 29 juristiem. Tieslietu ministrs norāda, ka šo sertifikātu saņēmēji ar savu pieredzi un juridisko statusu turpmāk veiks tādu darbu, kas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskajai situācijai, tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi, kā arī sakārtos maksātnespējas tiesisko procesu.

2002. gadā no Rīgas ostas pirmajā reisā uz Stokholmu dodas prāmis "Baltic Kristina".

2001. gadā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu par Latvijas Bankas prezidentu ievēlē līdzšinējo centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Rimšēviču, kurš ir vienīgais svarīgā amata kandidāts.

2001. gadā tiek atklāts pēdējo valstij piederošo 3% AS "Latvijas gāze" akciju publiskais piedāvājums.

1998. gadā Rīgā, jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, tiek iesvētīts atjaunotās Latvijas Atslēgmeistaru brālības karogs, 34 brālības biedri nodod svinīgo amata zvērestu.

1991. gadā Latviju uzņem Ziemeļatlantijas sadarbības padomē.

1918. gadā tiek dibināta atsevišķā Studentu rota. Tās sastāvā bija vairāk nekā 210 vīru no korporācijām Lettonia, Selonija, Lettgallia, Tālavija un Fraternitas Moscoviensis. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, vecāko klašu skolēni. Rotas komandieris bija kapteinis Nikolajs Grundmanis.

1905. gadā Rīgas kaujinieki iebrūk fabrikas "Provodņik" dragūnu nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadursmē krīt 16 dragūni.

1905. gadā soda ekspedīcija uzbrūk Rūjienas miestam un apšauda to ar lielgabaliem.

1630. gadā Zviedrijas karalis izdod pavēli krogos turēt pasta zirgus, kā arī nodrošināt zirgiem barību (elpi), bet karaļa kurjeri, kas pildīja pastnieku funkcijas, jāapgādā ar pārtiku un pajumti. Vidzemes ģenerālgubernators 1633.gadā noteica, ka uz provinces ceļiem izveidojama krogu-pasta staciju sistēma, turklāt attālumam no viena kroga līdz nākamajam jābūt aptuveni 10-15 km (1,5-2 zviedru jūdzes).

Notikumi pasaulē

2013. gadā no apcietinājuma tiek atbrīvots bijušais Krievijas naftas magnāts Mihails Hodorkovskis, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par viņa apžēlošanu.

2004. gadā Ungārijas parlaments apstiprina jauno Eiropas Savienības konstitūciju, kļūstot par otro valsti aiz Lietuvas, kas ratificējusi bloka pamatlīgumu.

2002. gadā Parīzes tiesa atzīst amerikāņu miljardieri Džordžu Sorosu par vainīgu iekšējas informācijas izmantošanā, lai iegūtu naudu no bankas "Societe Generale" akciju tirdzniecības. Tiesa piesprieda Sorosam 2,2 miljonu eiro soda naudu.

2002. gadā Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II formāli atzīst Mātei Terēzei piedēvētu brīnumu, paātrinot mūķenes iecelšanu svēto kārtā. 1999. gada

20. decembris Portugāle nodod savu bijušo koloniju Makao Ķīnas pārvaldē.

1999. gadā ANO kara noziegumu tribunāls apcietina Bosnijas serbu ģenerāli Staņislavu Galiču, kurš komandēja vienību, kas piedalījās Sarajevas aplenkumā 1992.-1995.gada Bosnijas kara laikā.

1998. gadā ASV piedzimst pasaulē vienīgie zināmie dzīvie astoņīši. Mazākais no bērniem nomira nedēļu vēlāk, bet pārējie septiņi mazuļi - piecas meitenītes un divi puikas - izdzīvoja.

1996. gadā "NeXT" apvienojas ar "Apple Computer", radot pamatu operētājsistēmas "Mac OS X" nonākšanai tirgū.

1995. gadā "American Airlines" lidmašīnai "Boeing 757" ietriecoties kalnā Kolumbijā, iet bojā 160 cilvēki.

1995. gadā NATO sāk miera uzturēšanas misiju Bosnijā.

1990. gadā Eduards Ševardnadze atkāpjas no Padomju Savienības ārlietu ministra amata.

1989. gadā ASV iebrūk Panamā un izveido jaunu valdību.

1987. gadā pēc sadursmes ar tankkuģi aizdegas un nogrimst Filipīnu prāmis "Dona Paz" un iet bojā 4286 pasažieri un apkalpes locekļi. Traģēdijā izdzīvo tikai 21 cilvēks. Tā ir lielākā miera laika jūras katastrofa.

1984. gadā samita tunelī Anglijas ziemeļos no sliedēm noskrien kravas vilciens ar vairāk nekā miljona litru benzīna kravu, kas aizdegas, izceļoties lielākajam pazemes ugunsgrēkam vēsturē.

1982. gadā 95 gadus vecumā mirst Polijā dzimušais amerikāņu pianists Artūrs Rubinšteins.

1981. gadā Brodvejā pirmizrādi piedzīvo mūzikls "Dreamgirls".

1981. gadā ASV piešķir politisko patvērumu Polijas vēstniekam Vašingtonā Romualdam Spasovskim.

1979. gadā Dienvidkorejas Centrālās izlūkošanas aģentūras vadītājam Kimam Džēkju tiek piespriests nāves sods par valsts prezidenta Parka Čunhē nogalināšanu.

1973. gadā mīnētas automašīnas sprādzienā Madridē tiek nogalināts Spānijas premjerministrs admirālis Luiss Karero Blanko, kurš bija ģenerāļa Fransisko Franko tuvākais līdzgaitnieks.

1970. gadā pēc nemieriem valstī no amata atkāpjas Polijas komunistu līderis Vladislavs Gomulka, kura vietā stājas Edvards Gereks.

1968. gadā 66 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Džons Steinbeks.

1955. gadā Kārdifa tiek pasludināta par Velsas galvaspilsētu.

1954. gadā 54 gadu vecumā mirst britu rakstnieks Džeimss Hiltons.

1945. gadā par Otrās Austrijas Republikas pirmo prezidentu kļūst Karls Renners.

1917. gadā saskaņā ar Ļeņina rīkojumu tiek radīta pirmā padomju slepenpolicija - Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu jeb čeka. Par tās vadītāju Ļeņins ieceļ Feliksu Dzeržinski.

1860. gadā Dienvidkarolīna izstājas no ASV, kļūstot par pirmo štatu, kas šādi rīkojas.

1522. gadā Osmaņu imperators Suleimans I pieņem Rodas salas bruņinieku padošanos un ļauj viņiem salu atstāt. Bruņinieki pārceļas uz Maltu un kļūst par Maltas bruņiniekiem.

1192. gadā Anglijas karalis Ričards Lauvassirds tiek sagūstīts un apcietināts Austrijā, atrodoties ceļā uz mājām no krusta kara, kuru viņš noslēdza, parakstot vienošanos ar Saladinu.