Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šodien šūpļa svētkus atzīmē miljonārs Jūlijs Krūmiņš. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

12. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2019. gada 12. decembrī 03:40 2019. gada 12. decembrī 03:40
  Jauns.lv
Dzimšanas diena šodien skandalozajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam - viņam aprit 76. Atcerēsimies arī, ka pirms 33 gadiem šajā dienā sāka raidīt Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, bet pirms 83 gadiem Ķīna pieteica karu Japānai.

Jubilāri Latvijā

1974. gadā Roberts Idelsons - baņķieris.

1953. gadā Mihails Gruzdovs - režisors.

1947. gadā Viktors Avotiņš - žurnālists, dzejnieks un publicists.

1943. gadā Jūlijs Krūmiņš - uzņēmējs.

1933. gadā Imants Kaimiņš - ķīmijas zinātņu doktors (miris 2008.gada 14.martā).

1889. gadā Kārlis Zariņš - rakstnieks (miris 1978. gadā).

1864. gadā Jānis Bisenieks - agronoms, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks, grāmatu izdevējs un iespiedējs (miris 1923.gadā).

1850. gadā Pīters Miglinīks - latgaliešu dziesminieks (miris 1883. gadā).

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Dmitrijs Tursunovs - krievu tenisists.

1977. gadā Sergejs Svetlakovs - krievu humorists, aktieris, producents, scenārists un raidījumu vadītājs.

1976. gadā Dens Houkinss - britu ģitārists ("Darkness").

1975. gadā Maiema Bialika - amerikāņu aktrise ("Lielā sprādziena teorija").

1972. gadā Vilsons Kipketers - kenijiešu izcelsmes dāņu vieglatlēts, trīskārtējs pasaules čempions 800 metru skrējienā.

1970. gadā Dženifera Konelija - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Huans Karloss Varela - Panamas prezidents.

1962. gadā Treisija Ostina - amerikāņu tenisiste.

1953. gadā Brūss Kuliks - amerikāņu ģitārists ("KISS").

1950. gadā Ēriks Maskins - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1950. gadā Billjs Smits - amerikāņu hokeja vārtsargs, četrkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1949. gadā Bils Naijs - angļu aktieris.

1946. gadā Emersons Fitipaldi - brazīliešu autosportists, divkārtējais pasaules F1 čempions.

1940. gadā Daiona Vorvika - amerikāņu dziedātāja.

1932. gadā Bobs Petits - amerikāņu basketbolists, pirmais NBA sezonas vērtīgākā spēlētāja titula ieguvējs.

1929. gadā Džons Osborns - angļu dramaturgs (miris 1994.gadā).

1928. gadā Čingizs Aitmatovs - kirgīzu rakstnieks (miris 2008.gadā).

1927. gadā Roberts Noiss - amerikāņu izgudrotājs, "Intel" līdzdibinātājs (miris 1990.gadā).

1915. gadā Frenks Sinatra - amerikāņu dziedātājs un aktieris (miris 1998.gadā).

1892. gadā Hermans Potočniks Nordungs - slovēņu raķešu inženieris (miris 1929.gadā).

1887. gadā Kurts Aterbergs - zviedru komponists (miris 1974.gadā).

1875. gadā Gerds fon Rundštets - nacistiskās Vācijas feldmaršals (miris 1953.gadā).

1866. gadā Alfreds Verners - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1919.gadā).

1863. gadā Edvards Munks - norvēģu gleznotājs (miris 1944.gadā).

1821. gadā Gustavs Flobērs - franču rakstnieks (miris 1880.gadā).

1799. gadā Karls Briulovs - krievu gleznotājs (miris 1852.gadā).

1298. gadā Albrehts II Gudrais - Austrijas hercogs (miris 1358. gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā atklāj līdz šim vērienīgāko Rīgas Tehniskās universitātes projektu - Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, kurā ieguldīti 2,14 miljoni eiro (aptuveni 1,41 miljons latu).

2006. gadā par Eiropas Gada cilvēku Latvijā kļūst "Radio SWH" žurnālists Ģirts Salmgriezis.

 2004. gadā Latvijā viesojas pasaules galvenais Santa Klauss, kurš apmeklē Iļģuciema sieviešu cietumu un Bērnu klīnisko slimnīcu.

2004. gadā Bauskā notiek Lūcijas dienas svētki, kuru gaitā par Lūciju - gaismas un žēlsirdības simbolu, tiek kronēta 12 gadus vecā Bauskas pamatskolas audzēkne Elīza Rūtena. Lūcijas dienai veltīto sarīkojumu Bauskā 2004.gadā jau 13.gadu rīko Pestīšanas armijas korpusa vadītāja Ruta Hansena no Norvēģijas.

2002. gadā Latvijas ģenerālprokurors Jānis Maizītis paraksta lūgumu Krievijas ģenerālprokuroram par nacionālboļševiku organizācijas "Pobeda" ("Uzvara") līdera Vladimira Lindermana izdošanu Latvijai. Rīgas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurore Lindermanam 3.decembrī cēla apsūdzību par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu.

2001. gadā Latvijas Banka laiž apgrozībā jauna izskata viena lata monētu ar stārķa attēlu. Turpmāk apgrozībā ir divu veidu viena lata monētas - jaunā monēta un jau zināmā, ar laša attēlu. Jaunās viena lata monētas izkaltas 250 000 eksemplāros, un to tirāža netiks papildināta.

2001. gadā līdz ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāra Franča Fišlera parakstītā lēmuma publicēšanu oficiālajā ES izdevumā tiek paziņots par ES speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) atbalsta vadības nodošanu Latvijai. Tādējādi Latvijas lauksaimniekiem beidzot pieejami vairākus gadus gaidītie atbalsta līdzekļi.

2000. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš Zviedrijā piedalās Baltijas valstu valdību vadītāju sanāksmē.

1998. gadā notiek Kristīgo demokrātu savienības (KDS) kongress. Par KDS priekšsēdētāju tiek ievēlēts Juris Kokins.

1998. gadā Rīgā notiek Latvijas Juristu biedrības kongress, kas veltīts biedrības 10 gadu jubilejai.

1998. gadā Eiropas Savienības (ES) Padome Vīnē nolemj saglabāt pašreizējo ES paplašināšanās tempu un 1999.gadā nesākt sarunas par iestāšanos ar kandidātvalstīm Latviju, Lietuvu un Slovākiju.

1992. gadā notiek Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" dibināšanas kongress

1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu "Par valsts uzņēmumu".

1990. gadā LTF pieņem paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem sakarā ar reakcionāro spēku aktivizēšanos republikā. Notiek sprādziens pie Politiskās izglītības (tagad Kongresu) nama, kam seko sprādzienu sērija Rīgā.

1990. gadā plkst. 3.10 nogranda sprādziens pie toreizējā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) sabiedriski politiskā centra ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 5.

1986. gadā sāk raidīt Radio un televīzijas centrs Zaķusalā.

1919. gadā Latvijas novērotāju delegācija Igaunijas-Krievijas miera sarunās saņem Krievijas piedāvāto pamiera projektu.

Notikumi pasaulē

2015. gadā Parīzes ANO klimata konferencē 195 valstis panāk vienošanos par cilvēka darbības izraisītās globālās sasilšanas ierobežošanu.

2008. gadā Šveice pievienojas Eiropas bezrobežu Šengenas zonai, pārtraucot pasu kontroli ceļotājiem.

2004. gadā palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass vizītes laikā Kuveitā atvainojas par Palestīniešu atbrīvošanās organizācijas kļūdu, nenosodot Irākas iebrukumu 1990.gadā.

2003. gadā 80 gadu vecumā mirst Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs, kurš valsts politikā bija vadošās pozīcijās vairāk nekā 30 gadus.

2000. gadā Etiopija un Eritreja Alžīrā paraksta visaptverošu miera līgumu, formāli noslēdzot divus gadus ilgo robežkaru, kas prasīja desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības.

1996. gadā Irākas prezidenta Sadama Huseina vecākais dēls Udajs tiek nopietni ievainots atentāta mēģinājumā Bagdādē.

1995. gadā ANO tribunāls, kas izmeklē Ruandas genocīdu, izdod pirmās apsūdzības. Astoņi cilvēki tiek apsūdzēti par viņu lomu tūkstošiem cilvēku slepkavībās stadionā un baznīcā.

1993. gadā pirmajās prezidenta vēlēšanās Čīlē kopš militārās pārvaldes beigām (1990.gadā) uzvar Eduardo Frejs.

1991. gadā par neatkarīgu valsti pēc PSRS sabrukšanas kļūst Krievija.

1988. gadā triju vilcienu sadursmē Londonas dienvidos iet bojā 35 cilvēki un vēl apmēram simts tiek ievainoti.

1985. gadā Ņūfaundlendā īsi pēc pacelšanās nogāžas "Arrow Air" lidmašīna, nogalinot 256 cilvēkus, no kuriem 248 bija ASV armijas gaisa spēku militārpersonas.

1982. gadā 30 000 sieviešu sadodas rokās pretkara protesta akcijā ap Grīnemas militāro lidostu Lielbritānijā. Cilvēku ķēde aptver 14,5 kilometrus garo perimetru ap lidostu.

1980. gadā amerikāņu naftas magnāts Armands Hammers par 5 126 000 dolāru izsolē iegādājas leģendārā itāliešu mākslinieka Leonardo da Vinči piezīmju grāmatiņu.

1979. gadā Rodēzija maina savu nosaukumu, kļūstot par Zimbabvi.

1969. gadā, vienlaikus nograndot bumbu sprādzieniem Itālijas pilsētās Romā un Milānā, tiek nogalināti 27 cilvēki un apmēram 100 ievainoti.

1963. gadā par neatkarīgu valsti kļūst Kenija, par tās pirmo premjerministru - Džomo Kenijata. Tieši gadu vēlāk Kenija kļūst par Republiku un Kenijata - par tās prezidentu.

1956. gadā Īru Republikāņu armija (ĪRA) sāk savu "robežkampaņu".

1942. gadā ugunsgrēkā Sentdžonsas hostelī Ņūfaundlendā iet bojā simts cilvēki.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Lielbritānija piesaka karu Bulgārijai, bet Ungārija un Rumānija - Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt Indija piesaka karu Japānai.

1940. gadā nacistiskās Vācijas gaisa triecienā Šefīldas "Marples Hotel" tiek nogalināti apmēram 70 cilvēki.

1939. gadā Somija Tolvajerves kaujā gūst savu pirmo lielo uzvaru pār iebrukušo Padomju Savienības karaspēku.

1936. gadā Ķīna piesaka karu Japānai.

1917. gadā vairāk nekā 500 Francijas karavīru iet bojā, kad Modānā no sliedēm noskrien vilciens, ar kuru viņi pēc Pirmā pasaules kara atgriezās no Itālijas.

1915. gadā Ķīnas Republikas prezidents Juaņs Šikai atjauno monarhiju un pasludina sevi par Ķīnas imperatoru.

1913. gadā divus gadus pēc Leonardo da Vinči gleznas "Mona Liza" zādzības no Parīzes Luvras muzeja tā tiek atrasta Florencē.

1911. gadā par Indijas galvaspilsētu Kalkutas vietā kļūst Deli.

1870. gadā Džozefs Reinijs no ASV Dienvidkarolīnas štata kļūst par pirmo melnādaino kongresmeni.

1812. gadā noslēdzas Francijas invāzija Krievijā.

1098. gadā Pirmajā krusta karā krustneši ieņem Maaratalnumanas pilsētu (mūsdienu Sīrijas rietumos) un noslaktē apmēram 20 tūkstošus tās iedzīvotāju. Pēc tam pārtikas trūkuma dēļ krustneši ķeras pie kanibālisma.

Citi šobrīd lasa

Vai "sliktākā vakcīna" pret Covid-19 tiešām ir slikta? 8
Drāma Dānijas futbolā: pasaule uzelpo, taču spēles varoņi netiks aizmirsti
Vienā gadījumā runā par atlaišanu, otrā - klusums: atšķirīgā attieksme pret amatpersonām, kuras parakstīja pretrunīgi vērtēto "vakcīn-vēstuli" 49
Pievienot komentāru

"Вот это приключение!": Муцениеце выбралась из латвийской деревни и прокатилась на троллейбусе в Риге

Первый сын умер, второй родился с аутизмом: тяжелая ноша сестры Наташи Королевой