Humors un zombiji. Filmas "Zombijzemē: Otrais šāviens" recenzija
Desmit gadu pēc šausmu komēdijas «Laipni lūgti Zombijzemē!» panākumiem tās fani beidzot sagaidījuši turpinājumu.
Nesaudzīgā un bezbailīgā zombiju mednieku četrotne dodas uz Amerikas vidieni, kur viņi stāsies pretī ne tikai jauna veida dzīvajiem miroņiem, bet arī citiem izdzīvojušajiem, kas nebūt nav draudzīgi noskaņoti. Turklāt viņu pašu vidū rodas nopietnas domstarpības.
Lai arī pagājuši desmit gadi – gan dzīvē, gan filmā –, «Zombijzemes» panākumu ķīla palikusi tāda pati. Humors, zombiji un pamatīga deva vardarbības tiem, kas bija sajūsmā par «Laipni lūgti Zombijzemē!», cenšas sagādāt tādu pašu smieklu un adrenalīna devu. Taču tiem, kas pirmo daļu nav redzējuši un par dzīvo miroņu šķaidīšanu sajūsmā nav, liksies, ka jāskatās kāda «uzsildīta» astoņdesmito gadu šausmene. Un jā - «Zombijzemē: Otrais šāviens» spraigumā, asprātībā un izdomā diezgan atpaliek no desmit gadu vecā meistardarba. Turklāt netrūkst arī joku, ko sapratīs tikai tie, kas redzējuši pirmo sēriju.
Spoža blondīnes ierašanās
Kā šķiet, zombijfilmu veidotājiem liekas, ka šādas apokaliptiskas pasaules notikumus vērot dosies tikai stiprā dzimuma pārstāvji. Tā nu filmā «oskarotās» Emmas Stounas un Abigeilas Breslinas varones kalpo vien tam, lai izceltu puišu nopelnus. Pašu dāmu izvēles ir, maigi sakot, dīvainas. Protams, tas darīts, lai sižets vispār virzītos jelkādā virzienā. Bet no malas skatoties, liekas, ka Emmai Stounai, piemēram, viss notiekošais liekas itin garlaicīgs.
Ņemot vērā, ka filmas galvenie varoņi savā attīstībā nekur tālu nav gājuši (liekas, ka nav pagājuši desmit gadi, bet vien daži mēneši) un joku ģenerēšanā jāspiež uz tādām pašām asprātībām, jāsaka paldies filmas veidotājiem vismaz par to, ka viņi izlēmuši ieviest jaunus varoņus. Spožākā ir Zojas Doičas tēlotā rozā tērptā Medisona – īsts vienmēr pozitīvas un optimistiskas blondīnes klišejām pārpilns stereotips. Pat ne pārāk labi uzrakstīti joki te šķiet tīri vietā – viņa tak ir dumja blondīne, viņai viss piedodams. Daudz jautru brīžu gan sarūpē bezbailīgās četrotnes, kas, lai izdzīvotu, turas pie striktajiem Eizenberga varoņa noteiktajiem likumiem, ierašanās Baltajā namā. Toties savā attīstībā uz priekšu gājuši zombiji – galu galā desmit gadi ir krietns laiks, lai arī staigājoši miroņi kļūtu kaut kripatiņu interesantāki.
Kāpēc bija jāgaida 10 gadi?
Runas par to, ka «Laipni lūgti Zombijzemē!» tiks radīts turpinājums, paklīda jau uzreiz pēc pirmās daļas pirmizrādes. Turklāt jau pirmajā filmas izrādīšanas nedēļā tā «atsita» uzņemšanas izmaksas – 25 miljonus ASV dolāru, un tālākie kases ieņēmumi jau bija tīrā peļņa (kopumā pasaulē skatītāji par biļetēm samaksāja 102 miljonus). Skaidrs, ka šādi panākumi bija jāizmanto, taču producenti no «Sony Pictures» nez kāpēc nekala vis dzelzi, kamēr tas karsts. Aktieri bija ar mieru piedalīties turpinājumā, scenārija autori Rets Rīss un Pols Verniks pie bosiem gāja ar vienu ideju pēc otras, taču nez kāpēc nekas nerealizējās.
Tikai pērnvasar publiski tika paziņots – jā, turpinājums būs! Un ar visām tām pašām iesaistītajām personām – aktieriem Vudiju Harelsonu, Džese Eizenbergu, Emmu Stounu, Abigeilu Breslinu, režisoru Rubenu Fleišeru, scenārija autoriem Rīsam un Vernikam pievienojās Deivids Kelehems. Rīss un Verniks turklāt pa šiem gadiem savus vārdus Holivudā bija vēl krietni uzspodrinājuši ar divām filmām par neķītro supervaroni Dedpūlu. Un «Zombijzemes» fani gavilēja. Vai gavilēs arī pēc filmas noskatīšanās, katrs spriedīs pats. Izklaidei, iespējams, pietiks, bet dziļāku jēgu meklēt nez vai ir jēga.
«Zombijzemē: Otrais šāviens» («Zombieland: Double Tap»)
Asa sižeta šausmu komēdija, ASV, 2019
Režisors Rubens Fleišers
Lomās: Vudijs Harelsons, Džese Eizenbergs, Emma Stouna, Abigeila Breslina, Rozārija Dosone, Lūks Vilsons.
Kritiķu viedokļi
Džese Hasengers, «The Verge»
«Oriģināls bija smieklīgs un aizkustinošs, bet šī filma ir knapi smieklīga un teju nekustīga. Kas pirms desmit gadiem likās svaiga raksturu kombinācija – Eizenberga nervozā nūģība, Harelsona jūtīgumu maskējošā bravūra, Stounas sarkasms -, tagad ir kā apnicis štamps, kas atkārtojas.»
Bendžamins Lī, «The Guardian»
«Ja neprasa neko daudz, tad filma ir skatāma – pateicoties ņiprajam ritmam, tomēr pietrūkst radošuma, mērķa un dzirkstelītes, kas pirmo filmu padarīja tik jautru. Kopš pirmās filmas iznākšanas daudz kas mainījies – gan aktieru karjerās, gan šajā žanrā, gan vispār pasaulē – bet «Zombijzemē: Otrais šāviens» šķiet iesprūdusi pagātnē.»
