23. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1910. gadā Mirdza Bendrupe - rakstniece (mirusi 1995. gadā).

1934. gadā Ivars Biļinskis - Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks.

1953. gadā Valdis Lastovskis - diriģents, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pūtēju orķestra "Intermezzo" vadītājs.

1955. gadā Andris Ādamsons - mežradznieks.

1971. gadā Valentīns Lobaņovs - futbolists, 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieks.

1984. gadā Ansis Medenis - volejbolists.

Jubilāri pasaulē

1715. gadā Pēteris II - Krievijas cars (miris 1730.gadā).

1762. gadā Semjuels Morijs - iekšdedzes dzinēja izgudrotājs (miris 1843.gadā).

1905. gadā Fēlikss Blohs - Šveicē dzimis amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1983.gadā).

1908. gadā Iļja Franks - padomju fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1990.gadā).

1927. gadā Berons Hiltons - amerikāņu uzņēmējs, sabiedrības lauvenes Perisas Hiltones vectētiņš.

1940. gadā Pele - brazīliešu futbolists, triju Pasaules kausu ieguvējs.

1941. gadā Igors Smirnovs - Piedņestras pirmais prezidents.

1942. gadā Maikls Kraitens - amerikāņu rakstnieks un scenārists (miris 2008.gadā).

1954. gadā Angs Lī - Taivānas kinorežisors.

1959. gadā Sems Reimi - amerikāņu kinorežisors.

1961. gadā Andoni Suvisareta - bijušais spāņu futbola vārtsargs.

1964. gadā Roberts Truhiljo - amerikāņu basģitārists ("Suicidal Tendencies", "Metallica").

1966. gadā Alekss Dzanardi - itāliešu autosportists.

1969. gadā Sandžejs Gupta - amerikāņu neiroķirurgs.

1975. gadā Kīts van Horns - amerikāņu basketbolists.

1976. gadā Raiens Reinoldss - kanādiešu aktieris, 2010. gadā izdevums "People" atzina viņu par planētas seksīgāko vīrieti.

1984. gadā Isabela Gularta - brazīliešu modele.

1986. gadā Emīlija Klārka - angļu aktrise, par lomu seriālā "Troņu spēle" trīsreiz nominēta "Emmy" balvai.

1989. gadā Andrijs Jarmoļenko - ukraiņu futbolists.

1992. gadā Alvaro Morata - spāņu futbolists.

1995. gadā Airlenda Boldvina - amerikāņu aktrise un modele.

Notikumi Latvijā

1374. gadā Rīgas arhibīskapa krēslā nāk Johans IV fon Zintens, kurš atšķirībā no saviem priekšgājējiem lielu daļu savas valdīšanas laika (valda līdz 1393.gadam) pavada Livonijā.

1905. gadā Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, notiek melnsimtnieku mēģinājumi izraisīt ebreju grautiņus. LSDSP un KSDSP Rīgas organizācijas kaujinieki dod bruņotu pretsparu. Pēc varas iestāžu ziņām, sadursmēs 7 nogalināti un 30 ievainoti.

1905. gadā Ebreju grautiņus mēģina sarīkot Daugavpils policija. Kaujinieku organizēts pretspars šos nodomus izjauc.

1918. gadā Zigfrīds Anna Meierovics sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru Balfūru saņem mutisku apliecinājumu, ka Lielbritānija atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par "de facto" Latvijas valdību. Balfūrs ir pirmais tā laika Eiropas ārlietu ministrs, kurš pauž atbalstu Latvijas valsts neatkarības centieniem.

2000. gadā Rīgas Centra rajona tiesa apmierina prokuratūras lūgumu dot sankciju kara un genocīda noziegumos apsūdzētā Konrāda Kalēja apcietināšanai. Tiesa lēmumā norāda, ka Austrālijā dzīvojošais Kalējs tiek apsūdzēts smagos noziegumos, turklāt ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no izmeklēšanas.

Notikumi pasaulē

42. gadā p.m.ē. Romas pilsoņu karā Marka Antonija un Oktaviāna spēki sagrauj Bruta armiju, un Bruts izdara pašnāvību.

425. gadā Valentiniāns III sešu gadu vecumā kļūst par Romas imperatoru.

1086. gadā Jusufa ibn Tašfina vadītā Berberu armija sagrauj Kastīlijas karaļa Alfonso VI karaspēku, kas zaudē apmēram 60 000 vīru.

1707. gadā sanāk pirmais Lielbritānijas parlaments.

1739. gadā Lielbritānijas premjerministrs Roberts Valpols piesaka karu Spānijai.

1812. gadā Franču ģenerālis Klods Fransuā de Malē mēģina gāzt Napoleonu Bonapartu, paziņojot, ka imperators ir miris Krievijā un tagad Malē ir Parīzes komandants. Malē 29. oktobrī tiek izpildīts nāvessods.

1911. gadā Itāliešu-turku karā pirmo reizi kaujas operācijā tiek izmantota lidmašīna, kad itāliešu pilots atlido no Lībijas, lai novērotu turku spēku pozīcijas.

1915. gadā 25 000 - 33 000 sieviešu dodas demonstrācijā Ņujorkā, pieprasot vēlēšanu tiesības.

1941. gadā Otrajā pasaules karā vācu un rumāņu spēki Odesā dzīvus sadedzina 19 tūkstošus ebreju. Nākamajā dienā tiek nogalināti vēl 10 000 ebreju. Slepkavošanu komandē rumāņu ģenerālis Nikolaje Deleanu.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Georgijs Žukovs pārņem Sarkanās armijas vadību, lai apturētu nacistiskās Vācijas turpmāku virzīšanos PSRS teritorijā.

1942. gadā Otrajā pasaules karā ģenerālis Bernards Montgomerijs uzsāk plašu Lielbritānijas un sadraudzības valstu spēku ofensīvu pret ģenerāļa Ervina Rommela vadītajām vācu un itāliešu armijām Ēģiptē.

1946. gadā Ņujorkā pirmo reizi sanāk ANO Ģenerālā Asambleja.

1954. gadā Lielbritānija, ASV, Francija un PSRS vienojas pārtraukt Vācijas okupāciju.

1956. gada studentiem un strādniekiem dodoties demonstrācijā, Budapeštā sākas ungāru sacelšanās pret padomju okupāciju.

1958. gadā krievu rakstniekam Borisam Pasternakam tiek piešķirta Nobela prēmija literatūrā par romānu "Doktors Živago", kas kļuvis par bestselleru Rietumos, taču Padomju Savienībā tas vispār netiek izdots. Rietumu publikāciju dēļ viņš ir izslēgts no Padomju Savienības Rakstnieku savienības, bet Nobela prēmija viņa dzimtenē tiek uztverta kā vēl viens iegansts nosodījuma paušanai.

1961. gadā aviokatastrofā Zambijā bojā gājušajam zviedru ANO ģenerālsekretāram Dāgam Hammaršeldam pēc nāves tiek piešķirta Nobela Miera prēmija.

1973. gadā ANO sankcionēts pamiers izbeidz karu starp Izraēlu un Sīriju.

1983. gadā šiītu musulmaņu pašnāvnieki uzspridzina amerikāņu un franču galveno mītni Beirūtā, nogalinot 241 amerikāņu karavīrus un 58 franču desantniekus.

1989. gadā tiek proklamēta Ungārijas Republika.

1996. gadā sākas skandalozā tiesas prāva pret amerikāņu futbola zvaigzni un aktieri O. Dž. Simpsonu.

1998. gadā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un palestīniešu līderis Jasirs Arafats panāk vienošanos pēc shēmas "zeme pret mieru".

1998. gadā Japānas tiesa piespriež pirmo nāvessodu japāņu apokaliptiskās sektas "Aum Shinri Kyo" loceklim. Šī sekta 1995.gadā sarīkoja indīgas gāzes uzbrukumu Tokijas metro.

1998. gadā 89 gadu vecumā Londonā mirst britu spiegu romānu rakstnieks Ēriks Amblers.

2001. gadā Īru republikāņu armija (ĪRA) paziņo, ka sāk atbruņoties, sperot būtisku soli, kas paver ceļu uz desmitiem gadu ilgās asinsizliešanas pārtraukšanu un Ziemeļīrijas miera procesa atsākšanu.

2001. gadā kompānija "Apple Computer" laiž tirgū savu pirmo digitālās mūzikas atskaņotāju "iPod".

2002. gadā čečenu kaujinieki Maskavas teātrī sagrābj par ķīlniekiem simtiem apmeklētāju un piedraud uzspirdzināt ēku, ja Maskava neizvedīs karaspēku no viņu dzimtenes. Pēc trīs dienas ilgas ķīlnieku krīzes Krievijas spēku uzbrukumā tiek nogalināti 129 ķīlnieki un 41 čečenu kaujinieks.

2005. gadā Brazīlijas pilsoņi pārliecinoši nobalso par šaujamieroču tirdzniecības neaizliegšanu valstī, kaut arī Brazīlijā ir pasaulē lielākais šaujamieroču upuru īpatsvars.

2011. gadā 7,2 magnitūdas spēcīgajā zemestrīcē Turcijas austrumos dzīvību zaudē gandrīz 600 cilvēku.

2015. gadā viesuļvētra "Patrīcija" kļūst par spēcīgāko jebkad Rietumu puslodē fiksēto vētru, vējam sasniedzot ātrumu 90 metrus sekundē.