Lauris Reiniks nonāk cietumā: "Sajūtas bija kā šausmu filmā"
„Liels prieks jūs šeit redzēt,” tā Olaines cietumā kāds ieslodzītais uzrunājis mūziķi Lauri Reiniku, kas pirms dažām nedēļām nokļuva aiz restēm, jo pats tā vēlējās.
Augusta vidus Laurim Reinikam pagāja Latvijas cietumos – tur viņš uzturējās, lai uzņemtu videoklipu savai dziesmai "Izvēdināt galvu". Šodien šis video beidzot nodots fanu un sabiedrības vērtēšanai.
Doma par filmēšanos cietumos ir viņa paša, jo videoklipa scenāriju viņš nosapņojis. „Vispirms uzrunāju kādu godalgotu režisoru, taču viņam nebija pilnīgi nekādu ideju, tāpēc iecerei par videoklipu atmetu ar roku. Bet tad vienu nakti nosapņoju stāstu, ko pārvērtu klipa scenārijā,” žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis Lauris, kurš uzmeklējis režisori Aiju Strazdiņu, kas kopā ar operatoru Ivo Skanstiņu ķērusies pie darba.
„Galvenā problēma bija sameklēt cietumu, kurā varētu filmēt. Internetā noskaidroju, ka pirms četriem mēnešiem slēgts Brasas cietums. Sazinājos ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kuri bija ļoti pārsteigti, jo esmu pirmais mūziķis, kurš izrādījis tādu interesi. Taču viņi bija ļoti atsaucīgi un pretimnākoši – varējām filmēt ne tikai tukšajā Brasas cietumā, bet arī Olaines cietumā,” stāsta Reiniks.
Laura Reinika dziesmas "Izvēdināt galvu" videoklipa filmēšana
Kadri no Laura Reinika dziesmas "Izvēdināt galvu" videoklipa filmēšanas.
Kā Lauris juties, esot cietumā? „Nav tā, ka alkstu tur atgriezties. Brasas cietumā sajūtas bija kā šausmu filmā. Kā uzcelts pirms 100 gadiem, tāds arī izskatījās – drūms, mitrs, šaurs. Toties atradām divas piparmētru zobu pastas, ieslodzīto pašdarinātu kaklarotu, kur kuloniņam otrajā pusē bija iegravēts krievu vārds hļeb (‘maize’). Tas bija interesanti. Brasas cietums bija tukšs, varējām justies brīvi un netraucēti, savukārt Olaines cietumā filmējāmies kopā ar ieslodzītajiem, kuriem mūsu parādīšanās bija liels pārsteigums un notikums.
Jo, kad savos oranžajos tērpos, ko ieslodzītie valkā Amerikā, izgājām uzsmēķēt, tieši tobrīd ieslodzītajiem bija pastaiga. Ieraugot mūs, viņi pilnīgi vai pielipa pie nožogojuma.
Vēroja neizpratnē. Nezinu – domāja, ka atvesti kaut kādi amerikāņi vai arī ka cietumā viņiem tagad būs jauni tērpi?” iespaidos dalās Reiniks, atceroties, ka viens ieslodzītais, kurš apsardzes pavadībā stūmis ratiņus ar pusdienām, nācis viņam klāt un teicis: „Labdien, Lauri! Ļoti liels prieks jūs redzēt pie mums!” „Pamatīgi apjuku. Jo īsti nezināju, ko atbildēt. Teikt, ka man ir liels prieks šeit būt, būtu diezgan muļķīgi,” smejas Reiniks, sakot, ka nav liedzis ieslodzītajiem autogrāfus.
