31. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1989. gadā Matīss Burģis - galda tenisists.

1986. gadā Ilze Jura - Liepājas Teātra aktrise.

1984. gadā Guntars Silagailis - futbolists.

1978. gadā Sandis Valters – basketbolists.

1975. gadā Katrīna Avotiņa - gleznotāja.

1969. gadā Gatis Truksnis - Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.

1967. gadā Vasilijs Meļņiks - uzņēmējs, AS "Rīgas kuģu būvētava" valdes priekšsēdētājs.

1957. gadā Andrejs Domkins - Meža un koksnes pētniecības un attīstības institūta direktors.

1956. gadā Aina Bataraga - ekonomiste, "Ekonomistu apvienības 2010" biedre.

1953. gadā Laine Kainaize - gleznotāja.

1947. gadā Ingrīda Ābola - Latvijas Radio žurnāliste un producente.

1946. gadā Jānis Jurkāns - politiķis, bijušais ārlietu ministrs.

1942. gadā Georgijs Knellers - uzņēmējs.

1928. gadā Mārtiņš Beķers - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

1927. gadā Gunārs Placēns - teātra un kino aktieris.

1924. gadā Egons Līvs (Egons Gūtmanis) - rakstnieks (miris 1989.gadā).

1897. gadā Aleksandrs Bieziņš - medicīnas zinātņu profesors, ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicējs (miris 1975.gadā).

1868. gadā Jānis Sakne - gleznotājs (miris 1950.gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Davids Ospina - kolumbiešu futbolists.

1982. gadā Hosē Reina - spāņu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs un divkārtējs Eiropas čempions.

1982. gadā Ians Krokers - amerikāņu peldētājs, trīskārtējs olimpiskais čempions.

1977. gadā Ians Hārts - īru futbolists.

1973. gadā Skots Nīdermejers - kanādiešu hokejists, četrkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1972. gadā Kriss Takers - amerikāņu aktieris.

1970. gadā Ranja - Jordānijas karaliene.

1963. gadā Rebs Bīčs - amerikāņu ģitārists ("Winger", "Whitesnake").

1960. gadā Hasans Nasralla - kaujinieku grupējuma "Hizbollah" līderis.

1955. gadā Edvīns Mozess - amerikāņu vieglatlēts, divkārtējs olimpisko spēļu un divkārtējs pasaules čempions 400 metru barjerskriešanā.

1949. gadā Ričards Gīrs - amerikāņu aktieris.

1949. gadā H. Deivids Policers - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1948. gadā Rūdolfs Šenkers - vācu ģitārists ("Scorpions").

1945. gadā Van Morisons - ziemeļīru mūziķis.

1928. gadā Džeimss Kobērns - Holivudas televīzijas un kino aktieris (miris 2002.gadā).

1908. gadā Viljams Sarojans - armēņu izcelsmes amerikāņu rakstnieks (miris 1981.gadā).

1880. gadā Vilhelmīna I - Nīderlandes karaliene (mirusi 1962.gadā).

1843. gadā Georgs fon Hertlings - Vācijas kanclers (miris 1919.gadā).

12. gadā Kaligula - Romas imperators (miris 41.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā tiek atklāts paplašinātais tirdzniecības centrs "Galerija centrs". Tirdzniecības centra rekonstrukcija ilga astoņus mēnešus un kopējās "Linstow Center Management" investīcijas centra izveidē sasniedza 31,5 miljonus eiro. Rekonstrukcijas un paplašināšanas laikā tapa tirdzniecības centra piebūve un Rīdzenes iela pārtop par gājēju ielu.

2006. gadā Audēju ielā 16 tiek atklāts rekonstruētais tirdzniecības centrs "Galerija centrs".

2005. gadā mainīts dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Balta dzīvība" padomes sastāvs. No amata atbrīvots padomes priekšsēdētājs Sorens Theilgārds, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Abāšins, kā arī padomes locekļi Uldis Dzintars un Nastasja Frīdmane. Turpmāk apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētājs būs Peters Nilsons, priekšsēdētāja vietnieks - "SEB Latvijas Unibankas" prezidents Viesturs Neimanis, savukārt padomē ievēlēti Ainārs Ozols un Bendžamins Vilsons.

2005. gadā AS "Latvenergo" padomes sēdē par tās priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvis Vilis Vītols.

2004. gadā iznāk preses izdevums par hokeju "Hokeja Vēstnesis".

2003. gadā Turaidas pilskalnā notiek kārtējais zemes nogruvums, tādēļ tiek slēgta transporta satiksme ceļa posmā Inciems-Sigulda. Zemes nogruvums ir neliels, taču aizšķērso apmēram trešdaļu brauktuves, tādēļ pieņemts lēmums par transporta kustības slēgšanu, lai izvairītos no negadījumiem.

2002. gadā Rīgas Kongresu namā un Kronvalda parkā sākas pirmie Rīgas šaha svētki.

2001. gadā Jelgavā svinīgi tiek atklāta SIA "Sporta komplekss "Zemgale"" jaunā ledus halle.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā piedalās ANO konferencē par neiecietības izpausmēm.

2000. gadā Rīgas apgabaltiesa bijušajam biroja "Misis Latvija" direktoram Aināram Eisakam, kas apsūdzēts pederastijā, piespriež brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, bet saskaņā ar Amnestijas likumu sods tiek samazināts divas reizes.

1999. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst AS "Rīgas gaisa līnijas" (RIAIR) maksātnespēju.

1999. gadā Ministru kabinets nolemj likvidēt valsts akciju sabiedrību "Valsts robežbūve", kuras līdzšinējais darbs atzīts par neefektīvu.

1998. gadā Latvijā noslēdzas protesta akcija pret Būtiņģes naftas termināļa celtniecību. Akcijas laikā kopumā pret Būtiņģes naftas termināļa celtniecību Lietuvā, kā arī par prasību pārtraukt Ignalinas atomelektrostacijas darbību savākti 17 500 paraksti, kas iesniegti Lietuvas vēstniekam Latvijā.

1998. gadā tiek slēgta Skrundas radiolokācijas stacija (RLS). Līdz ar to beidzas RLS pagaidu funkcionēšanas periods un tiek sākti demontāžas darbi, kas jāpabeidz līdz 2000.gada 29.februārim. 1999.gada 19.oktobrī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas inspekcija oficiāli apstiprina, ka ir pabeigta Skrundas RLS demontāža.

Notikumi pasaulē

2016. gadā Brazīlijas Senāts impīčmenta ceļā no amata atceļ prezidenti Dilmu Rusefu, vainojot viņu manipulācijās ar valsts budžetu.

2006. gadā Norvēģijas policija atgūst pirms diviem gadiem no Oslo muzeja nolaupīto Edvarda Munka gleznu "Kliedziens", kurai atklājas nelieli stikla šķembu un mitruma izraisīti bojājumi.

2005. gadā 96 gadu vecumā mirst Polijā dzimušais britu zinātnieks Jozefs Rotblats, kurš strādāja pie atombumbas izstrādāšanas, bet saņēma Nobela miera prēmiju kā kampaņas vadītājs pret kodolieročiem.

2005. gadā Bagdādē uz tilta pār Tigras upi iet bojā aptuveni 1000 šiītu, cilvēku pūlī izceļoties panikai par iespējamu pašnāvnieku spridzinātāju.

2004. gadā ASV republikāņu partija izvirza Džordža Buša kandidatūru prezidenta vēlēšanām.

2002. gadā 94 gadu vecumā mirst amerikāņu džeza leģenda Laionels Hemptons.

2000. gadā Ņujorkā ANO mītnē noslēdzas Tūkstošgades pasaules miera samits, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis pasaules reliģisko un garīgo līderu.

1999. gadā Maskavā nogrand čečenu kaujinieku sarīkots sprādziens, aizsākoties plašai kaujinieku uzbrukumu un sprādzienu sērijai Krievijā, kas divu mēnešu laikā prasīja gandrīz 300 cilvēku dzīvības. Pirmais sprādziens nogranda lielveikalā Maskavā, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot vēl 40.

1999. gadā brīdi pēc pacelšanās no Buenosairesas lidostas uz automaģistrāles nogāžas Argentīnas pasažieru lidmašīna, bojā ejot vismaz 71 cilvēkam.

1997. gadā autoavārijā Parīzē iet bojā Lielbritānijas princese Diāna un viņas draugs Dodi al Fajeds.

1994. gadā Īru republikāņu armija paziņo par 25 gadus ilgā kaujinieku kara izbeigšanu pret britu pārvaldi Ziemeļīrijā, tā vietā sarunu ceļā pievēršoties jautājumam par apvienotu Īriju.

1994. gadā bijušās Padomju Savienības spēki svinīgā ceremonijā, kurā piedalās Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un Vācijas kanclers Helmūts Kols, izbeidz pusgadsimtu ilgo klātbūtni Vācijā.

1991. gadā Uzbekistāna un Kirgīzija pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1990. gadā Austrumvācija un Rietumvācija paraksta vienošanos par savu politisko sistēmu harmonizēšanu pēc 3.oktobrī paredzētās apvienošanās.

1989. gadā pēc 16 laulībā pavadītiem gadiem šķiras Lielbritānijas princese Anna un viņas vīrs kapteinis Marks Filipss.

1986. gadā pie Losandželosas lidostas saduras pasažieru lidmašīna "Douglas DC-9" un maza lidmašīna, abiem lidaparātiem nogāžoties Losandželosas piepilsētās. Avārijā iet bojā 67 cilvēki abās lidmašīnās un 15 cilvēki uz zemes.

1986. gadā Melnajā jūrā pēc sadursmes ar kravas kuģi "Pjotr Vasev" nogrimst padomju pasažieru prāmis "Admiral Nahimov", kā rezultātā dzīvības zaudē 398 cilvēki.

1980. gadā Polijā tiek nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte".

1969. gadā aviokatastrofā Aiovā iet bojā bijušais pasaules smagsvara čempions boksā Rokijs Marsiano.

1962. gadā Trinidada un Tobago kļūst par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības valstu sastāvā.

1957. gadā Malajas federācija iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1944. gadā Krievijas spēki un tanki atkaro Bukaresti no Vācijas okupācijas spēkiem.

1939. gadā nacistiskā Vācija sarīko iestudētu uzbrukumu Gleivicas radiostacijai, pēc tam izmantojot to par attaisnojumu nākamās dienas uzbrukumam Polijai, kas Eiropā aizsāk Otro pasaules karu.

1928. gadā Berlīnē notiek Bertolda Brehta un Kurta Veila sarakstītās "Trīsgrašu operas" pirmizrāde.

1920. gadā Detroitas radiostacija 8MK pārraida pirmo radio ziņu programmu.

1907. gadā Lielbritānija, Francija un Krievija Sanktpēterburgā paraksta konvenciju, atrisinot domstarpības par Persiju, Afganistānu un Tibetu.

1897. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons patentē pirmo kinoprojektoru.

1888. gadā Londonā tiek nogalināta prostitūta Mērija Anna Nikolsa, kas ir pirmais zināmais Džeka Uzšķērdēja upuris.

1876. gadā tiek gāzts Osmaņu impērijas sultāns Murats V, kura vietā stājas viņa brālis Abdulhamids II.

1056. gadā negaidīti mirst Bizantijas imperatore Teodora. Tā kā viņai nav pēcnācēju, ar viņas nāvi beidzas maķedoniešu dinastija.