"Nepaspēju pateikt, ka mīlu viņu" - miris Ainara Virgas tēvs

Ilggadējais "Līvu" līderis Ainars Virga 6. aprīlī svinēs 55 gadu jubileju, kurai par godu nolēmis sarīkot vērienīgu jubilejas koncertu Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Svētku laiku gan aizēno skumja vēsts – mūžībā 83 gadu vecumā devies viņa tēvs, ilggadējais Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga. 2016. gada martā Ivars Virga saņēma Goda liepājnieka titulu, kas piešķirts par mūža ieguldījumu Liepājas labā.

Ar Ainaru Virgu žurnāls "Kas Jauns" tiekas brīvdienā, kad viņš nolēmis ierasties Rīgā, kur gatavojas sava albuma ierakstīšanai studijā. Ainars neslēpj – mūzika bijis vienīgais glābiņš, lai aizmuktu no skumjām par tēva aiziešanu. Tēvs viņa dzīvē bijis kā vislielākais paraugs. „Ar savu tēti vienmēr esmu lepojies,” saka Virga. Viņš aizsmēķē cigareti un domīgi mēģinājuma laikā trinkšķina ģitāras stīgas. „Nepaspēju pirms viņa aiziešanas tēvam pateikt, ka mīlu viņu, bet viņš to zināja...” nosaka rokmūziķis.

Piemērs it visā

Virga neslēpj, ka tēva loma viņa dzīvē bijusi īpaša: „Es gribēju viņam līdzināties. Viņš bija gudrs. Jebkurā jomā. Man bija ļoti žēl, jūtot, ka viņš kļūst vecāks. Bija reizes, kad viņš nezināja atbildes uz jautājumiem. Es domāju – johaidī, kā tā? Tas taču ir mans tētis! Viņš visu zina! Viņš bija mans paraugs visās jomās. Gan attieksmē pret darbu, gan ģimeni, gan manu mammu, ar kuru kopā nodzīvoja 59 gadus,” stāsta Ainars.

Mūziķis pēdējā laikā jau jutis, ka tēva veselība kļūst aizvien vājāka. „Tētis vasarā saslima. Gandrīz jau tad nomira, jo bija nopietnas veselības problēmas ar nierēm. Kad laimīgā kārtā izveseļojās, viņam kaklā atklāja audzēju. Veicām apstarošanu, kura, domāju, bija viens no iemesliem, kāpēc viņa veselības stāvoklis tik strauji pasliktinājās. Zinu, ka pat jauni cilvēki pēc starošanām jūtas vārgi. Bija arī variants piedāvāt izoperēt balseni, bet viņa vecumā šī operācija nebija vēlama. Viņš jau tā nebija stiprs. Pēc divu mēnešu ārstēšanās Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, tēti pārveda uz Liepājas slimnīcu, kur arī viņa dzīve aprāvās,” stāsta Virga.

Liktenīgās desmit minūtes

Viņš atminas, ka visu dienu pavadījis pie tēva gultas slimnīcā. „Mani pasauca viņa ārstējošā ārste un teica, ka neko vairs nevar līdzēt. Ka nevar prognozēt, cik ilgi tētis nodzīvos. Var nodzīvot desmit minūtes, var nodzīvot divas dienas, bet skaidri lika saprast, ka tētis aizies... Es visu dienu biju viņam blakus un ne mirkli tētim neradīju sajūtas, ka, iespējams, tās ir atvadas...

Sanāk – burtiski pārdesmit minūtes pēc manas aiziešanas no slimnīcas.... Es nebiju tam gatavs, nebiju gatavs, ka viņš aizies negaidot. Ilgi domāju – kā tā? Kāpēc devos mājās? Jo bija taču sajūta, ka tomēr nepaspēšu no viņa īsti atvadīties,” tā mūziķis.

Ar tēva atbalstu sasniedz sapņus

Rokmūziķis, protams, padalās arī jaunības atmiņās: „Kad pirku savu otro ģitāru, tad man vajadzēja samaksāt pāris tūkstošu rubļu skaidrā naudā. Man 300 rubļu pietrūka, un es zināju, ka tētim ir. Es viņam palūdzu, vai viņš nevar man aizdot. Mamma bija dusmīga par tādu naudas došanu un teica: „Es šķiršos no tevis, Ivar! Bērnam dot tik milzīgu naudu...” Mamma taču pati tolaik algā saņēma vien 90 rubļu,” atminas Virga un atklāj, ka tētis naudu ģitārai tomēr iedevis.

Lai arī cik stingrs un bargs bijis Ivars Virga, Ainars tēva mīlestību sajutis visas dzīves garumā. „Tētis, lai arī ticēja manam sapnim par mūziķa karjeru, bieži teica, ka vajadzētu strādāt normālu darbu, tāpēc par kaut ko jāmācās. Viņš vēlējās, lai eju mācīties vismaz komponēšanu, bet es negribēju,” nosaka rokmūziķis.

Dzīve bez alkohola

Virga neslēpj – lai arī cik smagi būtu, viņš turas braši. „Nav laika sērot. Agrākos laikos es būtu kapitāli piedzēries. Uz nedēļu, kā minimums, kamēr tēti apglabātu,” domīgi bilst mūziķis. Tagad viss esot citādi. „Pirmkārt, es neesmu tipisks alkoholiķis. Nelietoju alkoholu – tas ir pavisam vienkārši. Vienā dienā man alkohols sāka riebties. Jā, bija tieksme iedzert, bet brīnumainā kārtā tā ir pazudusi. Es jau gan, protams, nevaru zināt, vai tā neatkārtosies,” nosaka mūziķis, kuram ne reizi vien pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ bijušas nopietnas veselības problēmas.

Gadi, vecums, pensijas laiks...

Paša 55 gadu jubileja Virgam nebūt neasociējas ar kādu īpašu periodu vai, nedod Dievs, vecuma tuvošanos. „Par tādām lietām es vispār nedomāju. Es nejūtos 55 gadus vecs. Citreiz gan pieķeru sevi pie domas – ko tādā vecumā cilvēkam nepieklājas darīt? Piemēram, staigāt saplēstos džinsos. Bet tad padomāju – kas gan ir mainījies? Ja es kādreiz to gribēju darīt, gribu arī tagad. Izjūtas nemainās, tik gadi varbūt iet. Un es dzīvoju pēc savām izjūtām, ne gadiem.”

„Vairāk vai mazāk, bet es savā dzīvē jūtos ērti. Man nav, par ko žēloties. Nedzīvoju arī kaut kādās ilūzijās. Man visa kā ir gana. Ja kaut ko vajag nopirkt, es varu to atļauties. Man tās prasības nav milzīgas. Nekādus baigos pārsteigumus no dzīves arī vairs negaidu. Kaut ko vēl dzīvē noteikti gribētu iemācīties, apgūt. Gribētu iemācīties sērfot, bet diemžēl man mugura ir sabeigta. Taču, reāli skatoties, gribu turpināt attīstīties ģitārspēlē un turpināt rakstīt dziesmas,” nosaka Ainars.