Ilona Balode atklāti par ģimenes dzīvi ar Ūdrīti: "Dēls uz mani ir ļoti greizsirdīgs"

Tēte mīļa!

Stāstot par savu dēlu, Ilona saka, ka puika ir radošs un viņam patīk visādi ķimerēties – zīmēt, līmēt, no lego klučiem taisīt vilcienus un mašīnas. “Esmu novērojusi, ka viņam arī patīk mūzika, Bārts spēlē visādus instrumentus, mutes ermoņikas. Es nezinu, vai puika būs dziedātājs, bet mēs mājās kaut ko dungojam. Katru vakaru pirms aizmigšanas dziedam vairākas dziesmas, mums ir tāds kā savs popūrijs. Sākam ar "Teletūbijiem", tad dziedam "Peļu lāča" dziesmiņu, dziesmas no multfilmām krievu valodā. Viņš tām dungo līdzi,” atklāj Bārta māmiņa.

Kāds puikam ir attiecības ar tēti? “Neko nevar izdarjīt tētu!” – pēkšņi sarunā iesaistās Bārts pats, bet Ilona piebilst: “Viņš tētim liek runāt, prasot: “Tēte, kas tas ira – “e,e”?!” Jo tā Ūdris runā – viņš saka “e e”, bet Bārts tad vaicā, ko tētis gribējis pateikt. Bārtam ar tēti ir ļoti liels kontakts. Un viņš ir uz mani ļoti greizsirdīgs, kad ielienu pie Ūdra gultā, jo Bārts uzskata, ka tētis ir tikai viņam. Viņš tad arī uzreiz lien gultā. Vai arī piemet pilnu gultu ar mantiņām,” pasmaida Ilona, sakot, ka Bārts mēģina palīdzēt stumt tēta ratiņus, pasniedz viņam ēdienus un dzērienus, dod cepumus. Vienreiz gan Rolands pavisam nejauši iekodis Bārtam pirkstā un puika dikti sabijies, jo bijis nesaprašanā, kāpēc tā noticis.

Pabeigusi grāmatu

Stāstot par vīra veselību, Ilona teic, ka Rolands visu lieliski saprotot, tikai pašam ar runāšanu ir pašvakāk. It sevišķi vakaros, kad ir noguris. “Viņš visu patiešām uztver. Agrāk tas notika krietni lēnāk, bet tagad ir acīmredzams progress. Ja kādreiz viņš vienkārši visu laiku skatījās kādā punktā, tad tagad, sēžot istabā, viņš uzreiz pamana, ka kāds ārā uz ielas noiet garām logam – pagriežas un paskatās. Bet visvairāk Ūdris reaģē uz mūziku, it sevišķi uz savām dziesmām. Dzirdot tās, viņš kļūst emocionāls. Kā Ūdris izpauž savu saviļņojumu? Tas izklausās kaut kas pa vidu starp smiekliem un raudāšanu,” stāsta Ilona.

Mūziķa sieva arī atzīstas, ka tagad viņai ir daudz vairāk laika, ko atvēlēt sev: “Mums tagad ir divas asistentes, kuras palīdz apkopt Ūdri. Tāpēc varu arī apmeklēt autovadītāju kursus – teorētisko eksāmenu jau esmu nokārtojusi, vēl atlikusi braukšana, un tad man pašai būs autovadītāja apliecība. Tāpat es beidzot varēju pabeigt mūsu grāmatas "Ielu muzikantu piezīmes" otro daļu, un nu ķeros pie trešās daļas rakstīšanas. Tajā būs aprakstīts mūsu ceļojums uz Kanāriju salām, kur ar Ūdri pārziemojām, un kur mums pieteicās Bārts. Šajā, noslēdzošajā daļā aprakstīšu arī visus traģiskos pēdējo gadu notikumus.”

Ilona atzīst, ka šos pēdējos gadus izturēt viņai palīdzējis sports – viņa trenējas kikboksā. “Tas mani stiprina gan garīgi, gan fiziski. Pēc kikboksa treniņiem esmu mierīga, bet, tiklīdz divas dienas neesmu bijusi uz treniņiem, tā jūtu, ka kļūstu nervozāka, ka nāk virsū melnie. Un arī fiziski spēcīgāka esmu kļuvusi - neesmu Švarcenegers, bet muskuļus esmu uztrenējusi,” smejas Ilona, atzīstoties, ka dažreiz piedzīvojusi arī depresīvus periodus, kad gribējies tikai gulēt gultā un pilnīgi neko nedarīt, kad sāp visas maliņas. “Tad jāsavāc pēdējie spēki un griba un jādodas uz treniņiem izdauzīt visu slikto noskaņojumu. Un pēc tam jau atkal jūtos normāli,” nosaka Ilona Balode.