Aktrise Ieva Eklone kļuvusi par profesionālu jātnieci
Aktrise un TV raidījuma "Dzīvīte brīvdienās" vadītāja Ieva Aleksandrova-Eklone, kuras hobijs ir jāšana, šogad plāno startēt jau profesionālā līmenī, raksta žurnāls "Kas Jauns".
Katru gadu Latvijas Jātnieku federācija (LJF) piešķir savu Gada balvu jāšanas sportā jeb titulu "Latvijas Republikas labākais jātnieks". Nupat notika 2018. gada balvu pasniegšanas ceremonija, un tajā gavilēja arī Ieva Aleksandrova-Eklone, kas tika atzīta par gada trešo labāko sportisti iejādē amatieriem.
Starp labākajām Baltijā
„Balvas tiek piešķirtas trim labākajiem jātniekiem katrā disciplīnā, bet iejādē starp amatieriem ir vislielākā konkurence un visvairāk dalībnieku – mums ir ļoti spēcīgi jātnieki un arī labi zirgi. Šogad, piemēram, oficiālajās sacensībās startēja 52 dalībnieki, turklāt sievietes un vīrieši ir vienā konkurencē,” uzsver Ieva un izskaidro balvas piešķiršanas principus: „Cīnoties par LJF Gada balvu amatieros, tiek kopā skaitīti desmit labākie sezonas rezultāti. Jo augstāka līmeņa sacensībās sekmīgi piedalies, jo vairāk punktu iegūsti.”
Ieva aizvadītajā gadā piedalījusies 11 sacensībās, to skaitā Latvijas Republikas Ziemas čempionātā, LJF Kausa posmos un arī Latvijas čempionātā. „Sekmīgi nostartēju arī Baltijas līgas sacensībās iejādē gan Igaunijā, kur ierindojos piektajā vietā, gan Lietuvā – iegūstot trešo vietu, kas arī ļāva nokļūt LJF Gada balvas uzvarētāju trijniekā,” lepojas Ieva, sakot, ka, iegūstot šo balvu, viņa turpmāk startēs profesionāļu sacensībās.
Jāšanas sporta pozitīvās „blaknes”
„Pāriešana profesionāļu jeb, kā saka Latvijas Jātnieku federācija, „pieaugušo” līmenī neko daudz manā dzīvē nemainīs, ja nu vienīgi vēl vairāk pavadīšu laiku stallī. Un par trofejām uz kādu laiku varēšu aizmirst, līdz sagatavošu zirgu un pieslīpēšu savas prasmes šim, augstākam līmenim,” saka aktrise un piebilst: „Runājot atklāti, iejādes disciplīnas profesionālā līmenī Latvijā nemaz nav – ja ar vārdu „profesionālis” apzīmē profesiju, ar kuru pelni naudu. Mums ir fantastiskas augstākās raudzes iejādnieces, bet viņas nevar sevi pilnībā veltīt šim sportam. Viņām jārūpējas par savu staļļu uzturēšanu, zirgu labturību, un bieži vien sports tiek nobīdīts malā citu prioritāšu dēļ. Iejāde Latvijā attīstās vairāk nekā hobijs – sākumā bērnus un jauniešus atbalsta vecāki, pēc tam paši jātnieki iegulda savus līdzekļus vai arī, ja paveicas, piesaista sponsorus.”
Un cik lielus līdzekļus nu nāksies ieguldīt Ievai? „Ja runājam par izmaksām – jebkurš sporta veids prasa lielus finansiālus ieguldījumus, ja vēlies ar to nopietni nodarboties. Savukārt jātnieku sportā ir izdevumi par zirga uzturēšanu, regulāriem kalēja pakalpojumiem un vetārsta izmeklējumiem, zirga inventāru un savu prasmju attīstīšanu."
"Ja plānots piedalīties sacensībās, jārēķinās ar starta naudām un zirga pārvadāšanas izmaksām,” atbild viņa, uzsverot, ka par izdevumiem īpaši neskumst, jo tik un tā sevi uzskata par ieguvēju: „Šim sporta veidam ir ļoti daudz pozitīvu „blakņu”. Pirmkārt, daudz laika tiek pavadīts svaigā gaisā, tātad iegūstam veselīgu sejas krāsu. Otrkārt, tiek nodarbināti arī dziļie muskuļi, kurus fitnesa zālē neizkustināsi. Treškārt, uzlabojas koncentrēšanās spēja un nostiprinās raksturs.”
Kā aktrise nav zudusi
Vai, kļūstot par profesionālu sportisti, Ievai Aleksandrovai-Eklonei vispār atliks laiks aktrises darbam? „Man daudzi jautā, kā varu apvienot aktrises profesiju ar zirgiem. Bet šīs divas jomas viena otru papildina! Pateicoties zirgiem, esmu kļuvusi tiešāka kā aktrise, savukārt aktrises dotības un psiholoģijas zināšanas palīdz komunikācijā ar jātniekiem un zirgiem. Man šīs divas lietas viena otrai netraucē – reizēm priekšplānā izvirzās projekti, kur esmu piesaistīta kā aktrise, bet, kad ir klusuma brīži aktrises sfērā, tad „uz pilnu klapi” darbojos ar zirgiem. Esmu laimīga, ka varu būt abās jomās, ko mīlu,” atbild Ieva, kura ir arī sertificēta jāšanas trenere, un šogad oficiālajās sacensībās pirmo reizi startēs arī viņas audzēkņi.
„Par viņu startiem pārdzīvoju vēl vairāk nekā par savējiem – stāvi malā, skaties un saproti, ka neko vairs nevari ietekmēt. Bet kā trenere cenšos izaudzināt domājošus jātniekus, lai viņi neapjuktu brīžos, kad manis nav klāt. Lai viņi spētu just zirgu un patstāvīgi pieņemt pareizos lēmumus,” uzsver Ieva Aleksandrova-Eklone.
