Krištopanam brilles par 4 eiro - viņš pošas krīzei un dārgas mantas vairs nepērk

“Man patīk teiciens, ko izlasīju sociālajos tīklos: nepērciet somiņu par 500 eiro, lai tajā ieliktu piecus eiro. Labāk nopērciet somiņu par pieciem eiro un ielieciet tajā 500 eiro,” sarunā ar "Kas Jauns" smej Krištopans un priecājas, ka viņa sieva Aija ir ļoti taupīga, pat skopa, citādi viņš jau būtu izputējis.

Brilles par četriem eiro

Pats Krištopans agrāk nav skopojies, piemēram, kad vēl bijis aktīvā dzīvē, biznesā un politikā, sliktās redzes dēļ nēsājis brilles Cartier un citus smalkus zīmolus “par simtiem un pat tūkstošiem latu”. “Progresīvo briļļu stikli vien simtus maksāja. Vajadzēja taču izskatīties cienīgi,” saka Krištopans. Taču pirms desmit gadiem viņam veikta acu korekcija, un kopš tā laika Vilis brilles lieto tikai lasīšanai – nopērk lēto preču veikalā par četriem eiro. “Pēdējoreiz iegādājos uzreiz četras vai piecas brilles, samaksāju 20 eiro. Tad man ir iespēja tās salikt gan mašīnās, gan birojā, gan mājā, gan laukos, lai visur ir pa rokai.”

Jāpērk tas, ko vajag

“Dārga faktiski man nav nekā,” spriež Krištopans. Džinsus nopircis ASV lielveikalā "Walmart" par desmit dolāriem, medībās brauc ar 12 gadu vecu "Toyota Hilux" džipu ar kravas kasti – noripoti jau 250 000 kilometru, kamēr rūc, jaunu nevajag.
“Vienmēr saku mūsu ekonomikas profesora Baloža izteikumu, ko viņš jau 30. gados savā grāmatā uzrakstīja: “Ja cilvēki pirktu tikai to, ko viņiem vajag, nevis to, ko viņiem gribas, krīzes pasaulē nebūtu!” Diemžēl patēriņa kults ir iespaidīgs,” atzīst Krištopans.

Gaidāma vētra?

Okeāna otrā krastā, Floridā, Krištopanam jau 18 gadus ir savrupmāja. Krištopans spriež, ka ASV atkal gaidāmas “ekonomiskās korekcijas” un vēja brāzmas sasniegs arī Latviju.
“Kad vētra to koku sāks purināt, tad, protams, dzeltenās lapas nobirs, zaļās, sulīgās paliks. Viss atkarīgs no vētras spēka – jo stiprāka vētra, jo vairāk lapu nobirs. Tad tā vētra atnāks līdz Eiropai, taču te tās spēks jau būs mazinājies. Tomēr skaidrs, ka vēja brāzmas sasniegs arī to mazo kociņu,” par Latviju tēlaini izsakās Krištopans. “Labā ziņa ir tāda, ka mūsu mazais kociņš jau ir tik papurināts pat bez visām lielajām vētrām, ka te to ne īpaši jutīs. Jo aizgāja prom kādi septiņi miljardi nerezidentu naudas – "ABLV" un viss pārējais – un mums cenas, piemēram, nekustamajos īpašumos, vēl nav sasniegušas pat pirmskrīzes līmeni. Līdz ar to, paldies Dievam, mēs to vētru jutīsim tikai daļēji.” Krištopans uzskata, ka lielāko iespaidu jutīs mežizstrāde, jo koksnes tirgus esot sevišķi ciklisks un cenas esot augstākas nekā bija pirms krīzes 2007. gadā.

Ja pērk, jāpārdod

Mierinājumam – tāda kredītu burbuļa kā pirms desmit gadiem Latvijā tagad nav. Tomēr ASV nekustamo īpašumu cenas sakāpušas jo augstu. “Skatos, kas notiek apkārt manai Floridas mājai – tik augstas, kādas tās ir tagad, nekad agrāk nav bijušas! Arī es savu Floridas īpašumu esmu izlicis pārdošanā,” atklāj Krištopans. No amerikāņiem viņš iesaka mācīties gatavību krīzēm. “Patlaban daudzi cenšas pārdot nekustamos īpašumus un atgriezties pie skaidras naudas. Naudas vērtība tagad krītas, bet, kad ir krīze, tad nauda ir vērtīga. Tad vairs cenas neaug, viss iet uz leju. Tā bija arī 2007. gadā. Nevienam nebija naudas, bet viss bija lēts,” skaidro Krištopans. “Cash ir karalis! Ja kādam ir desmit īpašumi, viņš tagad vismaz divus, trīs cenšas par labu cenu pārdot. Cenas pašlaik ir ļoti labas. Kad cenas nogāzīsies, viņš to pašu atpirks par puscenu. Tā gudri cilvēki dara.”

Jāiekrāj drošībai

Kaut gan Latvijā daudziem grūti iekrāt – gan naudas trūkst, gan sapratnes –, Krištopans iesaka domāt par uzkrājumiem, lai nedienu gadījumā būtu drošības spilvens. Tāpat Krištopans cenšas pārdot savu pili Berģos, kuras uzturēšana maksā dārgi. Cerības, ka nopirks kāds vietējais, gan nelolo, bet paļaujas uz Ukrainas, Krievijas, Uzbekistānas mākleriem: “Skaidrs, ka pārdošu, jautājums tikai, kad.” Kad tas būs izdarīts, abi ar kundzi pārcelšoties uz laukiem.

Jāpiebilst, ka tikai 45% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka naudas uzkrājumi ir ļoti svarīgi, bet Igaunijā un Lietuvā šādu viedokli pauž divas trešdaļas, liecina "Kantar Emor" aptauja. 26% aptaujāto Latvijā atzīst, ka krāj naudu tikai noteiktam mērķim, bet 14% aptaujāto uzkrājumu veidošanu neuzskata par nepieciešamu.