27. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Igors Kostins - grieķu-romiešu cīņas cīkstonis.

1979. gadā Deniss Kačanovs - futbolists.

1971. gadā Ilze Viņķele - bijusī labklājības ministre.

1965. gadā Rolands Paņko - VAS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes loceklis.

1951. gadā Ivars Godmanis - ekspremjers, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts.

1924. gadā Jēkabs Oļģerts Trušiņš - arhitekts, pilsētplānotājs.

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Aleksandrs Keržakovs - krievu futbolists.

1981. gadā Metjū Teilors - angļu futbolists.

1981. gadā Brunu Alvešs - portugāļu futbolists, 2016. gada Eiropas čempions.

1980. gadā Evi Zahenbahere-Štēle - vācu biatloniste un distanču slēpotāja, divkārtējā olimpiskā čempione.

1979. gadā Hilarija Hāna - amerikāņu vijolniece.

1979. gadā Rikijs Kārmaikls - bijušais motobraucējs.

1978. gadā Radeks Štepaneks - čehu tenisists.

1978. gadā Maiks Skinners - britu reperis ("The Streets").

1971. gadā Niks van Eksels - amerikāņu basketbolists.

1971. gadā Alberts Demčenko - krievu kamaniņu braucējs, trīskārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļnieks, četrkārtējais Eiropas čempions.

1964. gadā Roberto Mančīni - bijušais itāliešu futbolists (1990. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs), tagad treneris.

1963. gadā Vladimirs Maškovs - krievu aktieris un kinorežisors.

1962. gadā Maiks Bordins - amerikāņu bundzinieks ("Faith No More").

1960. gadā Jūlija Timošenko - ukraiņu politiķe.

1959. gadā Čārlijs Bērčils - skotu mūziķis ("Simple Minds").

1956. gadā Viljams Fihtners - amerikāņu aktieris.

1953. gadā Boriss Grebenščikovs - krievu mūziķis.

1951. gadā Ketrina Bigelova - amerikāņu režisore, producente un scenāriju autore, divu "Oskaru" ieguvēja.

1952. gadā Derils Sturmers - amerikāņu ģitārists ("Genesis").

1942. gadā Džimijs Hendrikss - amerikāņu ģitārists (miris 1970.gadā).

1940. gadā Brūss Lī - amerikāņu aktieris (miris 1973.gadā).

1921. gadā Aleksandrs Dubčeks - slovāku politiķis (miris 1992.gadā).

1903. gadā Larss Onsagers - norvēģu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1898. gadā Fredriks Varburgs - amerikāņu izdevējs un rakstnieks (miris 1981.gadā).

1894. gadā Svētais Amfilohijs no Počajivas - ukraiņu pareizticīgo svētais (miris 1971.gadā).

1874. gadā Haims Veismans - Izraēlas pirmais prezidents (miris 1952.gadā).

1857. gadā Čārlzs Skots Šeringtons - britu psihologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1952.gadā).

1746. gadā Roberts Livingstons - viens no ASV Neatkarības deklarācijas parakstītājiem (miris 1813.gadā).

1701. gadā Anderss Celsijs - zviedru izgudrotājs un astronoms (miris 1744.gadā).

Notikumi Latvijā

2004. gadā nodibina Latvijas Jaunatnes partiju, kaut arī uz dibināšanas kongresu bija ieradušies tikai apmēram 70 interesenti. Par LJP priekšsēdētāju atklātā balsošanā tiek ievēlēts Jānis Kuzins, bet par vietnieku - Aleksandrs Kontaņistovs.

2002. gadā uz dienesta pārbaudes laiku no amata tiek atstādināts Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Igors Krasovskis, jo iekšlietu ministrs Māris Gulbis vēlas pārbaudīt, vai policijas darbinieku palīgi darbā noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 11.decembrī Krasovskis Valsts policijas priekšniekam Jurim Rekšņam nodod iesniegumu par aiziešanu pensijā.

2001. gadā Briselē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs saņem diplomu par Ventspils pilsētas iegūto 3.augstāko punktu skaitu Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta un Reģionālā vides centra Centrāleiropai un Austrumeiropai organizētajā konkursā "Godalga pilsētai ceļā uz atbilstību Eiropas Savienību 2001". Atzinības sertifikātu par sasniegumu šajā konkursā saņem arī Valmieras mērs Māris Kučinskis.

2001. gadā svinīgi tiek atklātas Rīgas Pašvaldības policijas jaunās telpas Rīgā, Lomonosova ielā 12a.

2001. gadā Latvijā ierodas jaunais Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons.

1998. gadā tiek parafēts Latvijas un Igaunijas līgums, kas atvieglo robežšķērsošanu Valkas un Valgas iedzīvotājiem.

1998. gadā Valsts kancelejas 80.gadadienas svinīgo pasākumu laikā Ministru kabineta ēkā svinīgi atklāj eirobibliotēku, kas izveidota ar Eiropas integrācijas programmas PHARE līdzdalību.

1989. gadā vairāki Latvijas Komunistiskās partijas līderi publicē "Aicinājumu Latvijas komunistiem", kurā iestājas par pārmaiņām partijā.

1989. gadā PSRS AP ar nelielu balsu vairākumu atzīst Baltijas republiku saimniecisko patstāvību.

1988. gadā tiek nodibināta Latvijas Zinātnieku savienība.

1905. gadā Skrīveru-Lielvārdes apkaimē notiek pirmais plašākais tautas milicijas (bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905.gada revolūcijas laikā) uzbrukums vācu muižniekiem un valdības karaspēkam. Miliči sakāva dragūnu nodaļu, kas bija atsūtīta muižnieku apsardzībai, sagūstīja 18 dragūnus un viņu komandieri, kā arī 36 muižniekus kopā ar ģimenēm. Skrīveru pils tika nodedzināta. Vēlāk muižniekus pret solījumu, ka viņi izraidīs no muižām karaspēku, atbrīvoja, taču muižnieki solījumu nepildīja. Šīs kaujas dalībniekus vēlāk sagūstīja un 63 cilvēki tika notiesāti - deviņiem piesprieda nāvessodu nošaujot.

1435. gadā Valkā notiek viens no Livonijas vēsturē nozīmīgākajiem landtāgiem, kurā ordenis piekāpjas Rīgas pilsētas prasību priekšā.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Francijā tiek pabeigta pasaulē pirmā daļējā cilvēka sejas transplantācijas operācija.

2004. gadā Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils, mēģinot uzlabot attiecības ar pareizticīgajiem kristiešiem, liek nogādāt atpakaļ Stambulā pirms 800 gadiem krustnešu no Konstantinopoles paņemtās pareizticīgo baznīcas līderu Svētā Gregorija no Nazianzas un Svētā Jāņa Hrisostoma mirstīgās atliekas.

2003. gadā Taivānas parlaments apstiprina likumu, kas ļauj salā rīkot referendumu par suverenitāti un citiem jautājumiem, neskatoties uz brīdinājumiem no Ķīnas.

2001. gadā NASA paziņo, ka ar kosmisko teleskopu "Hubble" uz Osirisa planētas 150 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta atmosfēra.

2000. gadā Norvēģijas karalis Haralds atklāj pasaulē garāko ceļa tuneli - 24,5 kilometrus garo Lerdālas tuneli, kas savieno Ordāles un Aurlandes apgabalus valsts rietumos.

1992. gadā Venecuēlas valdība paziņo, ka tā novērsusi atšķēlušos karavīru valsts apvērsuma mēģinājumu, kas prasīja 50 cilvēku dzīvības. Vēl vairāki simti cilvēku tika ievainoti un bombardēta prezidenta pils.

1991. gadā ANO Drošības padome pieņem rezolūciju par miera uzturētāju misijas izveidošanu Dienvidslāvijā.

1983. gadā Kolumbijas aviokompānijas "Avianca Airlines" lidmašīnas katastrofā Madridē iet bojā 181 cilvēks.

1975. gadā Ginesa pasaules rekordu grāmatas vienu no redaktoriem un sastādītājiem Rosu Makvirteru viņa mājās Anglijā nogalina ĪRA kaujinieki. Makvirters pirms tam preses konferencē pauda rasistiskus uzskatus pret īriem un izsludināja atlīdzību par to personu sagūstīšanu, kas rīkoja sprādzienus un apšaudes Lielbritānijā.

1965. gada Pentagons paziņo ASV prezidentam Lindonam Džonsonam, ka veiksmīgai Vjetnamas kara pabeigšanai tur nosūtīto amerikāņu karavīru skaits jāpalielina no 120 000 līdz 400 000.

1953. gadā mirst amerikāņu dramaturgs Jūdžins O'Nīls, kurš kļuva par pirmo amerikāņu Nobela prēmijas literatūrā laureātu.

1942. gadā nacistu spēki Otrajā pasaules karā ieiet Francijas pilsētā Tulonā. Francijas jūras spēki Tulonas ostā iznīcina savus kuģus un zemūdenes, lai nepieļautu to nonākšanu nacistu rokās.

1941. gadā Otrajā pasaules karā padodas pēdējie Itālijas spēki Etiopijā. Gūstā tiek saņemti vairāk nekā 23 000 itāļu.

1940. gadā Rumānijas nacistiskā Dzelzs gvarde nogalina trimdā aizbēgušā karaļa Karola II 60 palīgus, ieskaitot bijušo valsts premjerministru Nikolaji Iorgu.

1919. gadā saskaņā ar parakstīto Neijī līgumu Bulgārijai nākas cedēt tās teritoriju Dienvidslāvijai un Grieķijai.

1912. gadā Spānija pasludina protektorātu pār Marokas ziemeļu piekrasti.

1895. gadā Zviedru un norvēģu klubā Parīzē Alfrēds Nobels paraksta savu pēdējo gribu un testamentu, novēlot visu savu īpašumu Nobela prēmijas izveidošanai.

1095. gadā Romas katoļu pāvests Urbāns II pasludina Pirmo krusta karu, lai atņemtu musulmaņiem Jeruzalemi un Svēto zemi.