Nojaucot robežas. Recenzija par filmu "Kolete"
Biogrāfiskajā drāmā, kas redzama arī Latvijas kinoteātros, britu kino zvaigzne Kīra Naitlija atveido vienu no franču literatūras spožākajām un interesantākajām personībām - Koleti.
Nesen internetā parādījās videoklips, kurā cilvēkiem uz ielas vaicāja, kas ir izgudrojis dažādas lietas. Tika piedāvāts izvēlēties starp reālām vēsturiskām personībām (zinātniecēm-sievietēm) vai izdomātiem tēliem (zinātniekiem-vīriešiem: piemēram, dakteris Emets Brauns - tēls no filmas «Atpakaļ nākotnē»).
Gandrīz bez izņēmumiem cilvēki izvēlējās tieši šos izdomātos zinātniekus tikai viena iemesla dēļ - jo viņi bija vīrieši. Tādējādi pierādot to, ka sieviešu-zinātnieču izgudrojumi un sasniegumi tiek piemirsti un ka stereotipiskais uzskats joprojām ir tāds, ka izgudrotājs noteikti ir vīrietis.
Šis eksperiments man uzreiz atgādināja Voša Vestermonlenda filmu «Kolete». Tās galvenā varone Sidonija-Gabriela Kolete apprec veiksmīgo, daudz vecāko rakstnieku Villiju. Un kļūst par viņa «rēgu rakstnieci» - vārdu sakot, Kolete saraksta viņa veiksmīgākos darbus, bet slavu un naudu par tiem saņem viņas vīrs. Turklāt vīrs, kuram ļoti patīk «laist pa kreisi» un veidot milzīgus azartspēļu parādus.
Šis 19. gadsimta Parīzes atveidojums ir vizuāli hipnotizējoša kostīmfilma ar pārsteidzoši aktuālu un iedvesmojošu stāstu.
Kolete ir meitene no laukiem, kurai nav pūra un kura patiesi iemīlas šajā iedvesmojošajā rakstniekā. Un abi kopā aizbēg. Viņš meitenei ieved Parīzes inteliģences sabiedrībā un atklāj viņai jaunu pasauli. Tāpēc nav brīnums, ka viņa piekrīt rakstīt viņa darbus (lai arī vīrs viņu jau sāk ieslēgt istabā, piespiežot rakstīt) - viņa izjūt pret viņu pateicību un mīlestību.
Taču pamazām, redzot, kā tiek slavētas viņas literārās spējas un kā visus laurus plūc daudz mazāk talantīgais (un patiesībā - viltvārdis) vīrietis, Kolete nolemj pārstāt dzīvot kāda ēnā. Pārkāpjot dažādas 19. gadsimta nospraustās robežas, viņa atrod savu ceļu uz pašnoteikšanos - gan intelektuālu, gan seksuālu, gan emocionālu.
Rakstīšanas vilinājums
Literatūra ir viena no jomām, kurā jau izsenis sievietes ir spējušas sevi izpaust un arī iegūt atpazīstamību. Bieži vien, izmantojot vīrieša pseidonīmu, lai tiktu publicētas. Vai arī - kā Mērijas Šellijas gadījumā - cīnoties ar sabiedrības baumām, ka gan jau, ka romānu sarakstījis viņas vīrs. Un arī Kolete savu radošo dzirksti atklāj šajā dīvainajā ieslodzījuma stāvoklī.
Viņas vīrs viņu spiež rakstīt. Un pamazām Kolete atklāj, ka viņai ir savs izteiksmes veids, valoda, talants un tādējādi arī vara. Tieši caur rakstīšanu un radošo pašizpausmi jaunā sieviete saprot, ka ir kas vairāk, nekā tikai pakļāvīgā sieva un kalpone. Viņai ir sava balss, savas domas un - teiksim godīgi - tās ir daudz interesantākas, nekā Villijam.
Bohēma un brīvība
Viens no filmas lielākajiem vilinājumiem ir tieši bohēmiskās «belle epoque» Parīzes atveidojums uz kino ekrāna. Skaista vide, kārdinoša brīvības un zināmas bezrūpības sajūta - sajūta, ka mīlestība virmo visapkārt. Un Kolete arī atver sevi šai mīlestībai - gan pret vīriešiem, gan pret sievietēm, gan, protams, mākslu.
Ne velti jaunās rakstnieces romāns, ar kuru viņas vīrs gūst tādus panākumus, ir par dumpinieciski noskaņotu meiteni vārdā Klodīne. Galu galā - pat zinot to, ka Villijam joprojām pieder viņas darbu autortiesības un finansiālie ienākumi - Kolete turpina savu ceļu, sāk rakstīt pati ar savu vārdu un galu galā pat iegūst Nobela prēmiju. Kas varētu būt vēl dumpinieciskāk?
Kīras Naitlijas dekoltē
Naitlija iedvesmo
Ir jau zināms, ka Kīrai Naitlijai patīk vēsturiskas kostīmdrāmas, un viņa tajās arī uzmirdz. Un «Kolete» nav izņēmums. Šī nav filma tikai par skaistu sievieti skaistās kleitās - tā ir par neapturamu iekšējo spēku, tiekšanos pēc brīvības un varas pār savu dzīvi un savu mākslu. Un visu šo Naitlija arī apvieno enerģiskā un spožā aktierdarbā.
Interesanti, ka vairākās recenzijās izskan skumjš izbrīns par to, ka šāds it kā «veclaicīgs» stāsts par sievietes emancipāciju joprojām šķiet tik aktuāls 21. gadsimtā. Kad visas brīvības (vismaz rietumu pasaulē) taču it kā ir sasniegtas. Bet jebkura sieviete, kura darbojas mākslas jomā un sev apzināti nemelo, atzīs, ka pašā saknē nemaz tik daudz kas mainījies nav. Taču par to, kas IR mainījies, mums jāteic paldies tādām iedvesmojošām personībām kā Kolete.
«KOLETE» ("Colette")
Drāma, vēsturiska, biogrāfija, ASV, 2018
Režisors: Vošs Vestermorlends
Lomās: Kīra Naitlija, Dominiks Vests, Eleanora Tomlinsone, Denīze Gū, Fiona Šova.
KRITIĶU VIEDOKĻI
REKSS RĪDS, «OBSERVER»: PĒDĒJO GADU LABĀKĀ KOSTĪMDRĀMA
*****
Kolete ir vissvarīgākā sieviete-rakstniece franču literatūras vēsturē, un privātais, personiskais stāsts par to, kas viņa patiesībā bija un kā viņa tur nokļuva, ir tikpat apburošs un pārņemošs, kā viņas grāmatas. Šī ir labākā un visgreznāk iekārtotā, brīnišķīgāk nofilmētā kostīmdrāma pēdējos gados.
MANOLA DĀRDŽISA, «NEW YORK TIMES»: IZCELŠANĀS UN TRANSFORMĀCIJAS STĀSTS
****
«Kolete» ir izcelšanās stāsts, stāsts par pārvērtību, nevis par jau noformējušos diženumu. Tas, kas interesē režisoru, ir kā šī «lauku meitene» kļuva par pasaules sievieti. Šī transformācija savā dziļākajā un intīmi mistiskākajā līmenī tomēr paliek ārpus filmas un centīgās Kīras Naitlijas spējām.
PĪTERS TRAVERSS, «THE ROLLING STONE»: BAUDA JUTEKĻIEM
****
Sākot no burvīgiem kostīmiem un mirdzoša operatordarba līdz nepārspējami skaistai mūzikai, «Kolete» ir bauda visiem jutekļiem. Bet filmas spēks ir kas intīmāks: neizdzēšamais attēls, kā Kolete cīnās pret apspiedošo partiarhātu un satver savu brīvību, lai tiktu sadzirdēta kā sieviete.
