Valtera mīļotā meitene Kristīne pastāsta, kādas bija viņa pēdējās stundas pirms nāves

Valters savu Kristīni nolūkojis 2012.gada decembrī - bārā, kur viņa strādāja par viesmīli. Tikusi atzīmēta grāmatas par "Putnu balli" prezentācija, un viesmīle Kristīne griezusi kūku. Tajā brīdī Valters iemīlējies un lūdzis meitenei telefona numuru, viņa atklāj "Aculieciniekā". Valters izrādījies neatlaidīgs pielūdzējs un turpinājis visādi izrādīt uzmanību Kristīnei, kas gan viņai tobrīd dažkārt šķitis pat pārāk salkani. Taču abi sāka attiecības. "Bija ļoti romantisks laiks," viņa saka.

Kāzas, kuras nenotika

Kristīne raidījumam atklāj, ka jā - Valters viņu mīlēja līdz pat mūža galam. Laulību gredzenos bijis ieplānots gravējums par mīlu līdz mūža galam, taču tas dažādu iemeslu dēļ nenotika. Pāris bija plānojis apprecēties, bija arī nolikts datums. Sākotnēji Valters to gribējis darīt savā dzimšanas dienā (26.oktobrī - dienā, kad notika viņa bēres - red.), taču tā bijusi piektdiena. "Nu tad mēs kaut kā bišku ātrāk... uz otrdienu pārvilkām," teic Kristīne. Tagad līgavai viens gredzens mirdz pirkstā, bet otrs pakārts ķēdītē kaklā.

Slimība nešķiro

Par to, ka viņam ir vēzis, Valters savam draugam Kārlim Būmeisteram jeb Kažam izstāstījis kādā viesnīcā, kur abi gulējuši vienā numuriņā. Pie izslēgtas gaismas viņš savam draugam atklājis savu diagnozi. "Tajā brīdī nebija šaubu, ka tas viss tiks izārstēts," raidījumam atklāj Kaža. Savukārt otrs draugs Mareks Bērents teic, ka pašā sākumā, kad viņš Valču vadājis uz ķīmijterapijām, viņš onkoloģijas slimnieku vidū redzējis absolūti visu vecumu cilvēkus, visu tautību, pilnīgi visu sociālo slāņu pārstāvjus. Mareks teic: šī briesmīgā slimība nešķiro. 

"Viņa sāpes bija briesmīgas," atklāj līgava Kristīne. Taču atpakaļ uz Onkoloģijas centru viņš negribēja, tāpēc tika sākta ziedojumu vākšana, lai viņš tiktu uz Šaritē klīniku Vācijā. Pēc ilgas atlabšanas viņš kopā ar līgavu izdzīvoja perfektu vasaru un šķita, ka viss būs labi. "Bet visu laiku galvā bija tā doma, ko teica Šaritē: tu nogaidi to mēnesi, tad uztaisīs to lielo pārbaudi. Un ja tad būs kaut kas palicis, nu tad to jūs Latvijā," atceras Kristīne, "varbūt, ka nevajadzēja to operāciju, nevajadzēja to kustināt," viņa tagad spriež.

Operācija bijusi smaga. To, kā notikumi attīstījās tālāk, mēs visi zinām: ārstēšanās deva panākumus, Valteram atgriezās veselīgs izskats, atauga mati, uzacis un rugāji. Neviens no tuviniekiem nedomāja, ka varētu kļūt sliktāk. Taču tā notika. Slimība atgriezās ar jaunu jaudu. Onkologs Armands Sīviņš skaidro, ka jauniem cilvēkiem vēzis nereti ir daudz agresīvāks nekā vecākiem ļaudīm, jo jaunajiem ir ātra vielmaiņa, un tas ļauj vēža šūnām augt un izplatīties daudz straujāk. Sīviņš atzīst, ka Valtera stāvoklis tiešām bija uzlabojies. "Bet diemžēl tā slimība uzvarēja," viņš atzīst.

"Aculieciniekā" redzams kāds brīdis, kad tiek filmēta raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" pašreklāma. Tajā Valters uz mirkli atbalstās pret kolēģi Kasparu Ozoliņu, un puiša acīs redzams, ka ķermenis cieš sāpes.

"Viņš visu laiku dzīvoja lielās sāpēs, tas ir pats trakākais," atceras Kristīne. Valters esot teicis, ka grib nodzīvot tā, kā grib, un ka "viss jau ir baigi forši, bet, nu, varētu TĀ nesāpēt". Viņai visvairāk kremt tas, ka mīļotais tomēr nespēja nodzīvot tā, kā gribēja, jo pēdējā mēnesī gluži vienkārši nekam nav pieticis spēka - sāpes neļāva. Taču Valters nekad uz āru neizrādīja, ka cik slikti viņam ir. 

Pēdējās stundas pirms došanās prom

Valters nomira Onkoloģijas centrā. Blakus bija līgava un draugs Mareks. Kaža neuzspēja, jo viņa lidmašīnas biļete paredzēja lidojumu ceturtdienas rītā, bet Valters aizgāja trešdien. 

Kristīne ar asarām acīs stāsta par mīļotā pēdējiem brīžiem šaisaulē. "No rīta ienāca māsiņa. Jauna, cita māsiņa. Viņa saka: jūs man droši vaicājiet, ja kaut ko vajag. Valčuks guļ beidzot... Un tad viņa saka: man nepatīk tā elpa. Es saku - nē, šitā ir ļoti laba elpa, nekrāc vairs, viņš labi elpo - tā tīri!" Kad Kristīne pēc māsiņas padoma ieklausījusies Valtera elpā, viņa aptvērusi - tā ir ļoti reta. Tās bija trīs stundas, kuras Kristīne pavadījusi, visu laiku gaidot Valtera ieelpas un izelpas. "Līdz... vairs nebija tā nākamā elpa. Negribējās tam ticēt," raudot stāsta meitene. 

Raudāja pat sanitāres

Mareks Bērents stāsta, ka brīdī, kad Valters aizgājis un viņu jau grasījušies vest no palātas prom, raudājušas visas sanitāres. "Es tā iedomājos - jūs gadiem tur strādājat! Jūs diendienā to darāt, tas ir jūsu darbs! Bet viņas raudāja".

Pilnu raidījumu par Valtera tuvāko cilvēku stāstiem skaties  portālā Lsm.lv: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/142690/aculiecinieks-valters-fridenbergs