21. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1768. gadā Kristofs de Bahs - pirmais zināmais Latvijas izcelsmes cirka mākslinieks, kurš arī bija viens no tā laika labākajiem zirgu dresētājiem Eiropā. Tāpat 1831. gadā ar savu trupu sniedzis rīdziniekiem vienu no pirmajiem vērienīgajiem cirka uzvedumiem.

1899. gadā Alfrēds Jēkabs Bērziņš - Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs no 1938. līdz 1940. gadam (miris 1977. gadā)

1910. gadā Harijs Avens - aktieris. No 1930. līdz 1938. gadam Nacionālā teātra aktieris, no 1946. gada - Drāmas teātra aktieris. Teātrī spēlējis vairākas nozīmīgas lomas, tāpat arī kinofilmās - "Pēc vētras", "Mērnieku laiki" un "Nāves ēnā" (miris 1976. gada 27. decembrī).

1981. gadā Armands Kaušelis - Liepājas teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1328. gadā Hunu - Ķīnas imperators (miris 1398.gadā).

1581. gadā Domeniko Campjēri - itāļu gleznotājs (miris 1641.gadā).

1772. gadā Semjuels Teilors Kolridžs - britu dzejnieks (miris 1834.gadā).

1833. gadā Alfrēds Nobels - zviedru izgudrotājs un Nobela prēmijas dibinātājs (miris 1896. gadā).

1929. gadā Ursula le Gvina - amerikāņu rakstniece.

1940. gadā Manfrēds Manns - britu mūziķis.

1942. gadā Kristofers Simss - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1944. gadā Žans Pjērs Sovažs - franču ķīmiķis, ieguvis Nobela prēmiju ķīmijā.

1945. gadā Ņikita Mihalkovs - krievu kino režisors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1949. gadā Maiks Kīnens - kanādiešu hokeja treneris.

1949. gadā Benjamins Netanjahu - Izraēlas politiķis.

1956. gadā Kerija Fišere - amerikāņu aktrise un rakstniece (mirusi 2016. gadā).

1957. gadā Volfgangs Keterle - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāte.

1958. gadā Andrē Greims - krievu izcelsmes nīderlandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1959. gadā Kens Vatanabe - japāņu aktieris.

1964. gadā Džons Kerijs - amerikāņu mūziķis un producents ("Pink Floyd", "The Who").

1971. gadā Džeida Džegera - britu modele, mūziķa Mika Džegera meita.

1980. gadā Kima Kardašjana-Vesta - amerikāņu TV personība un sociālo tīklu zvaigzne.

1981. gadā Nemaņa Vidičs - serbu futbolists.

1983. gadā Emera Rouza - amerikāņu modele un aktrise.

Notikumi Latvijā

1208. gadā Indriķa hronikā pirmo reizi minēts latgaļu apdzīvots novads - Autīne, kuru pārvaldīja Varidots. Tajā pašā gadā Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils komturs Bertolds noslēdza ar Varidotu un citiem latgaļu valdniekiem - Rūsiņu un Tālivaldi - savienību cīņai pret igauņiem.

1670. gadā rakstītajos avotos tiek minētas pirmās ziņas par lidošanas mēģinājumiem Latvijā. Tiek minēts, ka kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis.

1905. gadā notiek plaši tautas mītiņi Rīgā, Grīziņkalnā. Dalībnieku skaits sasniedz 100 000 cilvēku. Organizējas arodbiedrības.

1905. gadā Rīgas Latviešu biedrība sasauc sapulci politiskas partijas programmas izstrādei. Latviešu konstitucionāli demokrātiskā partija konstituējās 20.novembrī un aizstāvēja 17.oktobra manifesta principu realizāciju dzīvē. Tā preprezentanti - F.Grosvalds, J.Čakste, F.Alberts, V.Zāmuels, R.Blaumanis.

1995. gadā dibina Latvijas Multiplās sklerozes asociāciju.

1998. gadā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā tiek atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas tilti" (LT) darbinieki Konstantīns Pridorogins un Konstantīns Risjevs, kuri tika nolaupīti 28.aprīlī, veicot tilta būves darbus Ingušijas teritorijā. Trešais LT darbinieks Josifs Korotkijs tika atbrīvots jau jūnijā.

1998. gadā Saeima pieņem Īrestiesu likumu. Likums noteic, ka īrestiesas izskatīs strīdus, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām, strīdus, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu sniegšanu un maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmēru noteikšanu gadījumos, kad īrnieka norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzēju notiek ar izīrētāja starpniecību, kā arī strīdus, kas izriet no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas attiecībām.

1998. gadā Saeima pieņem Komercķīlas likumu. Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas Komercķīlas likuma noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā.

1999. gadā Skrundā svinīgi tiek parakstīts Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas nodošanas akts starp Latviju un Krieviju.

2003. gadā Ministru kabinets nolemj kā vienotu paketi pārdot valstij piederošās celulozes rūpnīcas projekta īstenotājas AS "Baltic Pulp" akcijas. Valdība nosaka, ka akcijas pārdodamas vienīgi par latiem un to pārdošanas cenai jāatbilst Latvijas valsts ieguldījumam uzņēmumā. Vēlmi iegādāties valstij piederošās akcijas jau iepriekš izteikusi Somijas kompānija "Metsaliitto Group", kas ir otra "Baltic Pulp" akcionāre.

2004. gadā Rīgā, Elizabetes ielā 59, oficiāli tiek atklāts Francijas Kultūras centrs.

2006. gadā Ventspilī darbu sāk latviešu mūzikas klubs "Jūras vārti", kas atrodas kultūras nama "Jūras vārti" kafejnīcas telpās.

Notikumi pasaulē

1520. gadā portugāļu jūrasbraucējs Ferdinands Magelāns Dienvidamerikas dienvidos atklāj šaurumu, kas tagad pazīstams kā Magelāna šaurums.

1805. gadā austriešu ģenerālis Maks padodas ar savu karaspēku Napoleona armijai Ulmā, kur austrieši cieš 10 000 vīru zaudējumus un vēl 30 000 austriešu kļūst par karagūstekņiem. Šī ir viena no Napoleona lielākajām uzvarām kaujas laukā.

1805. gadā Trafalgāras kaujā admirāļa Lorda Nelsona vadītā britu flote pieveic apvienotos franču un spāņu jūras spēkus, sagraujot franču flotes varenību un padarot britus par galveno spēku uz jūras līdz pat 20.gadsimtam.

1895. gadā Formozas Republika (Taivāna) pēc japāņu iebrukuma pārstāj eksistēt.

1915. gadā kompānija "American Telephone and Telegraph Company" no Ārlingtonas ASV uz Parīzi veic pasaulē pirmo runāta teksta pārraidīšanu, izmantojot radio telefonu.

1940. gadā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils radio uzrunā izsmej Ādolfu Hitleru par viņa plāniem iebrukt britu salās.

1944. gadā Otrā pasaules kara laikā notiek pirmais kamikadzes uzbrukums, kad kuģī "HMAS Australia" ietriecas japāņu lidmašīna ar 200 kilogramiem sprāgstvielu.

1945. gadā Francijā pirmo reizi sievietēm tiek piešķirtas balsstiesības vēlēšanās.

1945. gadā Argentīnas armijas virsnieks un politiķis Huans Perons apprec aktrisi Evu Duarti vēlāk Peronu, kas tautā pazīstama kā Evita.

1950. gadā Ķīna sāk Tibetas okupāciju.

1960. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete atklāj pirmo britu kodolzemūdeni "Dreadnought".

1966. gada ogļraktuves izdedžu nogruvumā tiek aprakta skola Velsas ciematā Aberfanā, nogalinot 116 bērnus un 28 pieaugušos.

1967. gadā vairāk nekā 100 000 cilvēku Vašingtonā protestē pret Vjetnamas karu.

1986. gadā ASV pavēl līdz 1.novembrim atstāt valsti 55 padomju diplomātiem, atbildot uz piecu amerikāņu diplomātu izraidīšanu no Maskavas. PSRS 22.oktobrī veic vēl vienu amerikāņu izraidīšanu.

1990. gadā tiek nogalināts Libānas Nacionālās liberālās partijas līderis Dani Šamuns un viņa ģimenes locekļi.

1991. gadā Zairas prezidentam Mobutu atlaižot no amata premjerministru Etjēnu Tšisekedi, sākas vardarbīgi nemieri, kas prasa daudz cilvēku upurus.

1993. gadā neveiksmīgā militārā valsts apvērsumā dzīvību zaudē Burundi prezidents Melčiors Ndadaje.

1994. gadā ASV un Ziemeļkoreja paraksta vienošanos, kas paredz, ka Ziemeļkoreja iesaldē un pēc tam iznīcina savu kodolprogrammu, kā arī atļauj ārvalstu inspekcijas.

1998. gadā bijušais komunists Masimo D'Alema kļūst par Itālijas premjerministru, vadot valdību, kurā pirmo reizi pusgadsimta laikā iekļauti marksistiski orientēti ministri.

1999. gadā vairāk nekā 110 cilvēki tiek nogalināti un apmēram 400 ievainoti raķešu uzbrukumā cilvēku pārpildītam tirgum Čečenijas galvaspilsētā Groznijā.

2014. gadā Dienvidāfrikas paraolimpiskajam sprinterim Oskaram Pistoriusam tiek piespriests piecu gadu cietumsods par savas draudzenes Rīvas Stīnkempas slepkavību.