Pāvilostā nogrimis ekstravagantā šovmeņa un uzņēmēja Fonteina kuģis. Viņa uzņēmumu sauks pie atbildības

Latvijas Kuģu reģistrā šis pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados būvētais zvejas kuģītis, kuru Fonteins par 1000 eiro iegādājās Dānijā 2014. maijā un vēlējas pārtaisīt par izklaižu jahtu, nav reģistrēts. Tam it kā esot kaut kādi Dānijas reģistrācijas dokumenti, bet Dānijas atbildīgās iestādes nevēlējās veco peldlīdzekli atzīt par kuģi. Šis nav pirmais gadījums, kad „Spurn” grimis. Latvijā kuģim bija uzlikts kuģošanas liegums, kas saistīts ar tā tehnisko stāvokli un aprīkojumu.

Dāņi Fonteina nopirkto peldlīdzekli neatzīst par kuģi

Tagad kuģis izcelts krastā un ar tā īpašnieku tiek risinātas sarunas par vraka tālāko likteni, vai tas tiks glābts? „Kuģis pēc atkuģošanas no Liepājas 2015. gadā stāvēja piestātnē un kopš tā laika nevienu dienu nav kuģojis. Īpašnieks regulāri maksāja īri par piestātnes īri, un mums nebija iemesla pret to celt kādas pretenzijas. Kuģa nogrimšana arī radīja nelielu vides kaitējumu, izplūda naftas produkti-eļļa, bet tas nebija nozīmīgs. Valsts vides dienests par to ir informēts, mēs izvietojām bonas, lai piesārņojums neizplatās tālāk,” Jauns.lv teica Pāvilostas ostas pārvaldnieks Rolands Griškēvičs.

Sarma Kočāne, Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste, Jauns.lv pastāstīja: „Mēs neesam saņēmuši informāciju par šo gadījumu ne no Pāvilostas ostas, ne no kuģa īpašnieka. Šis peldlīdzeklis nav reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, bet tam it kā esot Dānijas izdoti dokumenti. Pēc tam, kad šis kuģis nogrima Liepājas ostā (2014. gada decembrī), mūsu inspektori painteresējās, vai Dānijas kolēģi domā veikt kādas darbības šajā sakarā, uz ko saņēma atbildi, ka šāda tipa peldlīdzeklis viņu izpratnē nav kuģis, līdz ar to viņi to neuzrauga”.

Fonteins bārstās ar tukšiem solījumiem

Valsts Vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča par Pāvilostas negadījumu Jauns.lv pastāstīja:

„Šis kuģītis satiksmē nepiedalījās. Ilgu laiku tas bija noenkurots Liepājas ostā. Tur sūces dēļ nogrima, tika izcelts no ūdens un aiztransportēts uz Pāvilostu. Tam atkal radās problēma korpusā un 1. oktobra rītā ir konstatēts, ka kuģis atkal atrodas zem ūdens (Liepājas prese gan rakstīja, ka kuģis nogrimis jau 28. septembrī – red.).

Tūlīt pēc apzināšanas ap notikuma vietu tika uzstādītas absorbējošās bonas. Laika apstākļi bija slikti un tas bija iemesls, kāpēc neliels daudzums naftas produktu no kuģa mašīntelpas nonāca upē un pa to pārvietojās plānas plēvītes veidā.
Pašreiz kuģis ir izvilkts krastā un atrodas tam piemērotā vietā ostas teritorijā. To paveica Pāvilostas ostas pārvaldes darbinieki. Līdz ar to vides apdraudējums tika novērsts.
Ja iepriekš nebūtu saņemti īpašnieka apgalvojumi, ka viņš atrisinās situāciju un solījumi, ka tūlīt atlidos no ārzemēm, jo gribot pats par visu pārliecināties, viss būtu izdarīts ievērojami ātrāk. Piesārņojumu, ko radīja nogrimušais kuģis, un kas redzams atsevišķās vietās piedzīts pie krasta, Pāvilostas ostas pārvalde ir apņēmies savu iespēju robežās savākt iespējami ātri”.

- Kāds mūsu Jauns.lv lasītājs komentē: „Uzpeldējusī degviela un eļļas pleķi ilgi klīda pa upi smirdīgos, varavīkšņainos plankumos”. Kā to komentājat, vai šī avārija ir radījusi būtisku kaitējumu videi?

- Visdrīzāk gan vētras radītā viļņošanās, gan straume ir radījusi ūdens apmaiņu nogrimušā kuģa rūmēs un mašīntelpā, tāpēc daļa piesārņotu ūdeņu ir izplatījušies ārpus absorbcijas bonu perimetra. Līdz ar to piesārņojuma pazīmes – neliela izmēra naftas produktu plēvītes  - bija vērojamas gan ap piestātni, kur nogrima kuģītis, gan arī pretējā krastā pie zvejas kuģiem un jahtām. Arī otrdien, 9. oktobrī, paceļot kuģīti virs ūdens, naftas produktu piesārņojums bija redzams ap pacelšanas vietu. Piesārņojuma apjomus Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes speciālisti noteiks atbilstoši spēkā esošajai metodikai. Pēc tam būs skaidrs, cik nodarītais kaitējums ir videi nozīmīgs.

- Kādu atbildību par notikušo varētu piemērot kuģa īpašniekam vai avārijas vaininiekam?

- Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde ir noskaidrojusi, ka līgumu par kuģa „Sprun” noenkurošanu Pāvilostas ostas piestātnē ir noslēdzis SIA „Fontaine. Ent.”, kurš līdz ar to varētu būt atbildīgs par noenkurotā kuģa tehnisko stāvokli un peldspējas drošumu. Līdz ar to pret SIA „Fontaine. Ent.” tiek uzsākta administratīvā lietvedība par vides piesārņošanu.

Ne pirmo reizi aiziet pa burbuli

Šī nebija pirmā reize, kad „Spurn” aizgāja „pa burbuli”, 2014. gada 6. decembrī „Spurn” nogrima Liepājas ostā, kad tas bija pietauvots kanālā pie Tramvaja tilta. Toreiz pēc vairākām dienām „Spurn” no ūdens tika izcelts, un 2015. gada janvārī tas aizkuģoja uz Pāvilostu, kur pēcāk tur palika pastāvīgā stāvēšanā. Pirmo reizi „Spurn” nogrimšanas iemesls bija meklējams kuģa vecajā virtuves telpas priekšgalā. Kaut arī virtuve bija demontēta, palika kāda caurule, kura netika izmantota, bet tieši tajā sals un ledus izdarīja savu darbu, kā rezultātā tā vairs nebija hermētiski noslēgta un ūdens naktī piepildīja kuģi. Tas daļēji nogrima, paliekot karājoties tauvās.

Latvijas Jūras administrācijas pārbraucienam uz Pāvilostu ar mērķi veikt kuģa remontu „Spurn” 2015. gada janvārī izsniedza vienreizēju kuģošanas atļauju. Bija paredzēts, ka Pāvilostā „Spurn” tiks izcelts krastā un tiks veikts pamatīgs tā remonts. Tomēr vērienīgi iecerētā peldlīdzekļa atjaunošana nenotika.

Jāteic, ka pēdējos gados Luijam Fonteinam neveicās ar biznesu Latvijā. Piemēram, pērn viņš pārdeva sev piederošo viesnīcu Liepājā „Fontaine Royal Hotel”. Tagad viņš vairāk pievērsies tikai muzicēšanai.