Divarpus gadus pēc traģiskās nelaimes Ūdrīša sieva atkal muzicē: "Šķita, ka dvēseli rauj pušu"

Ilona žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi, ka tikai tagad, pēc krietna laika, viņa pieņēmusi piedāvājumu uzstāties. Līdz tam viņa to nav spējusi – uzstāšanās asociējusies ar laiku, kad Ilona muzicēja kopā ar mīļoto vīru. „Sākumā, kad mājās spēlēju mūsu kopīgās dziesmas, daudz raudāju,” atminas Ilona.

Pēc negadījuma, kurā iekļuva Ūdrītis, Ilona vairs nemuzicēja, jo viņu pārņēma rūpes par smagi cietušo vīru un abu kopīgo atvasi Bārtu. „Kaut dziļi sirdī muzicēšanas man ļoti pietrūka, jo agrāk mums ar Ūdri tā bija dzīves sastāvdaļa, pēc avārijas jutu, ka to nevaru atļauties. Gan noslogotības dēļ, gan arī emocionāli bija ļoti, ļoti grūti,” stāsta Ilona.

Brīžos, kad bijis skumji un viņu pārņēma atmiņas par kādreizējo kopā būšanu ar Ūdri, Ilona mājās muzicējusi viena. Tādā veidā sevi dziedinājusi no dvēseles sāpēm: „Brīžos, kad bija pavisam grūti, spēlēju akordeonu un dziedāju. Pirmajās dienās, kad sāku mājās spēlēt mūsu kopīgās dziesmas, ļoti daudz raudāju... Bija grūti, šķita, ka dvēseli rauj pušu."

"Ūdris aizvien man ir blakus, bet nekas no tā, kas bija agrāk, vairs nav iespējams... Tikai laika gaitā, spēlējot mūziku, es iztīrījos. Tā bija kā sava veida terapija, kas man bija nepieciešama. Tagad dziedāt vienai vairs nav tik grūti,” stāsta Ilona.

Šā gada sākumā Ilona saņēmusi piedāvājumu uzstāties festivālā "Bauska TASTE", kas notiks augusta sākumā. Piekritusi, taču jau nedaudz vēlāk saņēma piedāvājumu muzicēt arī Ventspils Jūras svētkos. „Patiesībā pirmā mana uzstāšanās bija šajā pavasarī, Bārta bērnudārzā, kurā viņš sāks iet no septembra,” teic Ilona.

Vairāk par uzstāšanos kā iespēju izrauties no rutīnas un to, kā Ilona vīru radina pie patstāvības, lasiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā.