"Vai nav skaisti?": aktieris Mārtiņš Upenieks cītīgi glabā pielūdzēju rakstītās vēstules
Aktieris Mārtiņš Upenieks, kas atpazīstamību guva pēc Jēča lomas seriālā "Saplēstā krūze", TV skatītājiem atrādījies "Svešajā sejā" un nu redzams arī "Viņas melo labāk". Uzmanības apliecinājumu aktierim netrūkst, un viņš atklāj - pielūdzēju ar roku rakstītās vēstules ārā nemet, bet cītīgi glabā.
"Kolīdz kāds seriāls ēterā, skaidrs, ka ir lielāka uzmanība. Bet, arī esot uz teātra skatuves piekto sezonu, nesūdzos par uzmanības trūkumu. Ir nestas mīlestības vēstules, rakstītas ar roku," žurnālam "Rīgas Viļņi" teicis Mārtiņš.
Šādas vēstules viņam tiek nestas joprojām, arī mūsu digitalizētajā un internetizētajā laikmetā.
"Un vai nav skaisti? Ar roku rakstītajās vēstulēs nav kā feisbukā: «Čau, tu esi foršs!». Rakstot svešam cilvēkam, tak ir kaut kādas stila normas… Uz papīra rakstītajās vēstulēs tomēr ir citāda, dziļāk piepildīta attieksme," tā aktieris, kura saņemtās vēstules "ir atsevišķi noliktas, lai neviens nekad tās neatrastu un nebūtu pārmetumu, ka tās ir tikai manai iekšējai lietošanai."
Pirms 12 gadiem arī Mārtiņš pats esot ar roku rakstījis vēstules savai simpātijai. Turklāt viņas dēļ Mārtiņš skolas gados traucies apmeklēt teātri. "Tā nav, ka par aktiera profesiju sapņoju kopš bērnības. Teātrī tobrīd (stājoties augstskolā) bija sanācis būt vien kādas četras reizes. Divas vai trīs no tām tāpēc, ka biju iemīlējies meitenē, kas mācījās citā klasē, un vienīgais, kā es varēju ar viņu būt kopā, bija šo klašu braukšana uz teātri. Tikai pēc gadiem sapratu, ka esmu bijis uz ģeniālām izrādēm, kas palikušas kultūrvēsturē, bet tobrīd prāts bija kaut kur citur," atminas aktieris.
"Es ar roku rakstīju vēstules, goda vārds. Nesen «tā» meitene atrakstīja feisbukā, viņa ir saglabājusi kartītes un vēstules, ko toreiz rakstīju. Feisbuka vēl tobrīd nebija, tikko tik parādījās draugiem.lv. Mums bija pilnīgi cita komunikācija," nosaka Mārtiņš.
"Ļoti žēl, ka tagadējā bērnu paaudze lielākoties ir interneta upuri," piebilst viņš. "Šī mākslīgā vide (sociālie tīkli) par cilvēku veido ārišķīgu priekšstatu, kam ar patieso dvēseli nav nekāda sakara. Tas mani satrauc. Cilvēki pārvēršas staigājošās čaulās. Es ļoti minimāli iespringstu par to, mani neinteresē sociālie tīkli. Jā, ar vienu kāju piedalos tajā visā, bet līdz galam – nē, laiku nepatērēju un nesatraucos par to. Ir svarīgi, lai būtu forši hobiji – lasīt labas grāmatas, šad tad aiziet uz teātri un baudīt dzīvi."
