foto: Juris Rozenbergs
Nauris Puntulis par dzeršanu: "Kāda jēga dzert, ja nevari savārīt ziepes līdz ārprātam?"
“Ja dzeršanas dēļ nenokļuvu milicijā, nemaz nesāku dzert – kāda jēga dzert, ja nevari savārīt ziepes līdz ārprātam?!” jaunības trakulībās dalās tenors Nauris Puntulis.
Slavenības
2018. gada 2. aprīlis, 07:57

Nauris Puntulis par dzeršanu: "Kāda jēga dzert, ja nevari savārīt ziepes līdz ārprātam?"

Žurnāls "Kas Jauns"

Pirms 20 gadiem trīs tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs pirmo reizi kopā dziedāja Latvijas Televīzijas Vecgada ballē. Jubilejas gadā Puntulis (56) intervijā modes māksliniekam Dāvidam atklāj to, ko parasti par sevi nestāsta.

Daudzus gadus kādreizējo "Pērkona" balsi Puntuli pazīstam kā operdziedoni, bet viņš pats atzīst, ka sākotnēji svārstījies starp rokmūziku un klasisko. Uz pēdējo viņu mudinājis Juris Kulakovs, kurš teicis: “Vai gribi būt muzikants, kas visu nedēļu pa darbdienām kaut ko strādā un brīvdienās uzspēlē kaut ko, vai gribi mūzikā būt profesionālis?”

Pirmais kurss ar vīnu pa bēniņiem

Ceļš uz profesionalitāti gan vedis cauri pamatīgai bohēmai. Puntulis "Kas Jauns" slejās atklāj, ka pirmo kursu Mediņa mūzikas skolā nomācījies, “plenderēdams pa bēniņiem un vīnu dzerdams”. Nākamajā rudenī, kad atkal sākās skola, viņš pēc vasaras vēl nevarējis iesākt.
“Pirmās nedēļas noplostoju riņķī, un tad man nāca tāda apskaidrība – vai nu es to daru, vai nedaru. Kāda jēga imitēt, ka mēģinu ko sasniegt, mācīties, ja patiesībā to nedaru? Tad teicu sev: „Zini, vecīt, drusku vajag iepauzēt!” Ir 15. septembris, uztaisām pauzīti līdz Jaungadam un tad skatāmies, kā tālāk lietas virzās,” stāsta Puntulis, kuram atturības ieilga līdz pat šai dienai.

Sadabūjam mašīnu, savienojam vadus

Toties līdz tam viņš dzīvojis ļoti trakulīgi: “Ja dzeršanas dēļ nenokļuvu milicijā, nemaz nesāku dzert – kāda jēga dzert, ja nevari savārīt ziepes līdz ārprātam?! Man vajadzēja to trakumu.”
Tagad gan Puntulis neslēpj: “Atceroties tās lietas, jau nosarkstu. Drausmas! Milicijā esmu pabijis daudzās pilsētās. Mans tēvs, kas bija funkcionārs, ir diezgan bieži pestījis mani ārā no nepatikšanām.” Vaicāts par lielāko dullumu, tagadējais operdziedonis atceras: “Piemēram, jau kādu laiku dzeram ar kādu tipiņu un izdomājam, ka vajadzētu aizbraukt vakariņās. Bet ne jau kaut kur tepat – aizbraukt uz "Klidziņu" Skrīveros. Sadabūjam mašīnu, kura nav mūsējā, savienojam vadus, aizbraucam uz "Klidziņu" vakariņās.”
Divi piedzērušies nepilngadīgi jaunieši ar būtībā zagtu auto… "Klidziņā" bijis kārtīgs jampadracis, pēc tam abi nokļuvuši līdz Rīgai un nākamajā dienā ļoti strīdējušies, kurš bijis pie stūres.

Miliči nomierināja

Uz tā fona nieks vien ir kāpiens pār žogu pie Rīgas 1. slimnīcas. Miliči Puntuli aizturējuši un aizveduši uz iecirkni. Arestants sācis trakot, solījies, ka viņus visus iznīcināt, līdz miliči nomierināja: “Vispirms mēs tev uzliksim rokudzelžus, bet, kas būs tālāk, to tu nemaz negribēsi zināt.”

Tāds, lūk, reiz bijis Puntulis, kuru uz skatuves redzam melnā uzvalkā un baltā kreklā dziedam operu ārijas. Visu interviju ar dziedātāju lasiet žurnālā "Kas Jauns" – kā Puntulis trīs reizes izglābies no kaulainās, ko viņš domā par pēcnāves dzīvi, kādu neparastu sagadīšanos piedzīvojis.