2. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1979. gadā Viktors Veļičko - kontrabasists.

1969. gadā Māris Saukāns - Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs.

1969. gadā Inita Juhņēviča - Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja.

1967. gadā Artūrs Irbe - hokejists, vārtsargu treneris.

1962. gadā Eižens Cepurnieks - uzņēmējs.

1960. gadā Ivars Kalvišķis - SIA "Daugavas zaļā pilsēta" valdes priekšsēdētājs.

JUBILĀRI PASAULĒ

1983. gadā Karolīna Klufta - zviedru vieglatlēte.

1977. gadā Šakira - kolumbiešu dziedātāja.

1975. gadā Tods Bertuci - kanādiešu hokejists.

1973. gadā Aleksandrs Tammerts - igauņu disku metējs.

1972. gadā "Dana International" - izraēliešu dziedātāja.

1969. gadā Valērijs Karpins - krievu futbolists.

1966. gadā Roberts Deleo - amerikāņu mūziķis ("Stone Temple Pilots").

1966. gadā Andrejs Česnokovs - krievu tenisists.

1954. gadā Kristija Brinklija - amerikāņu modele.

1947. gadā Fara Foseta - amerikāņu aktrise (mirusi 2009.gadā).

1939. gadā Deils Mortensens - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1933. gadā Tans Šve - Mjanmas līderis.

1927. gadā Stens Gecs - amerikāņu saksofonists (miris 1991.gadā).

1926. gadā Valerī Žiskārs D'Estēns - Francijas politiķis.

1905. gadā Alisa Rozenbauma jeb Eina Renda - Krievijā dzimusi amerikāņu rakstniece un filozofe (mirusi 1982.gadā).

1901. gadā Jaša Heifecs - lietuviešu vijolnieks (miris 1987.gadā).

1882. gadā Džeimss Džoiss - īru rakstnieks (miris 1941.gadā).

1875. gadā Frics Keislers - amerikāņu vijolnieks un komponists (miris 1962.gadā).

1861. gadā Solomons Gugenheims - amerikāņu mākslas kolekcionārs un filantrops (miris 1949.gadā).

1849. gadā Pavols Hvjezdoslavs - slovāku dzejnieks (miris 1921.gadā).

1803. gadā Alberts Sidnijs Džonstons - amerikāņu konfederātu ģenerālis (miris 1862.gadā).

1754. gadā Šarls Moriss de Taleirāns - franču politiķis (miris 1838.gadā).

1494. gadā Bona Sforca - Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaziene (mirusi 1557.gadā).

1455. gadā Dānijas karalis Hanss (miris 1513.gadā).

1208. gadā Haime I - Aragonas karalis (miris 1276.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā mūžībā aiziet mākslinieks, režisors, Rīgas cirka ilggadējais mākslinieciskais vadītājs un direktors Gunārs Katkevičs.

2006. gadā aprit 86 gadi, kopš Latvijā tika nolasīta pirmā lekcija medicīnas studentiem. 1920.gada 2.februārī Latvijas Augstskolā pirmo lekciju anatomijā medicīnas studentiem nolasīja zviedru profesors Gastons Bakmanis.

2006. gadā Limbažu rajona Duntē, Minhauzena muzeja muižas kungu mājā, atzīmējot slavenā meļa un viņa mīļotās, baroneses Jakobīnes, kāzu 262.gadadienu, atklāj Minhauzena mājaslapu internetā "http://minhauzens.elimbazi.lv", kurā turpmāk četrās valodās jebkurš interesents var uzzināt par slavenā meļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un viņa vārda daudzināšanu Latvijā.

2005. gadā Čehijas galvaspilsētā Prāgā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) valsts vārdā paraksta vienošanos ar "Microsoft" valdes priekšsēdētāju Bilu Geitsu par sadarbību kompānijas informācijas tehnoloģiju izmantošanā Latvijas publiskajā sektorā.

2005. gadā netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas saduras maršrutā kursējošs elektrovilciens Lielvārde-Rīga un dīzeļvilciens Maskava-Rīga, kas pēc pasažieru izlaišanas devās uz depo. Katastrofā gāja bojā četri cilvēki un vēl 29 guva dažādas traumas. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veiktās izmeklēšanas rezultāti liecina par vilciena Lielvārde-Rīga brigādes atbildību par notikušo vilcienu sadursmi.

2004. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra noslēdz sadarbības līgumus ar Rīgas, Zemgales, Latgales un Vidzemes reģiona attīstības aģentūrām. Sadarbības līgumu mērķis ir nodrošināt uzņēmējiem informāciju par Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem, veicināt ES fondu līdzekļu apgūšanu un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionos un reģionu izaugsmi.

2004. gadā Ģenerālprokurors Jānis Maizītis Gvatemalā piedalās pasaules ģenerālprokuroru samitā. Latvija šādā pasākumā tiek pārstāvēta pirmo reizi.

2003. gadā Kongresu namā notiek pēdējā pasaulē pazīstamās ASV grupas "STOMP" viesizrāde Rīgā. "STOMP" priekšnesums ir intensīvs teātra, šova, mūzikas un dejas sajaukums, kura izpildīšanā izmantoti visdažādākie "instrumenti" - spaiņi, mucas, "Zippo" šķiltavas, slotas, izlietnes, grabažas un sadzīves priekšmeti.

2002. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek partijas "Jaunais laiks" dibināšanas pilnsapulce, kurā par partijas vadītāju tiek apstiprināts Einars Repše. Partijas valdē tiek ievēlēti Valdis Dombrovskis, Edgars Jaunups, Ausma Ziedone-Kantāne, Grigorijs Krupņikovs un Kārlis Šadurskis.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās Pasaules ekonomikas forumā Ņujorkā Amerikas Savienotajās Valstīs.

2001. gadā Rīgā tiekas Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Igaunijas kultūras ministre Signe Kivi un Lietuvas kultūras ministrs Gintauts Kevišs.

2001. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācību iestādē, Lutera akadēmijā, notiek pirmais izlaidums.

2000. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā notiek svinīga pieņemšana par godu augstākās medicīniskās izglītības Latvijā 80 gadu jubilejai.

2000. gadā pieciem Indijā apcietinātajiem Latvijas lidotājiem Kalkutas tiesas tiesnesis piespriež mūža ieslodzījumu, apvainojot tos ieroču kontrabandas nogādāšanā nemierniekiem Rietumbengālijas štatā. Paklausot plašo sabiedrības aprindu prasībai, diplomātu un citu valstsvīru pūlēm un Krievijas prezidenta Vladimira Putina oficiālajam lūgumam, Indijas prezidents Kočerils Ramans Narajanans pieņēma lēmumu apžēlot lidotājus.

1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņem akreditācijas vēstules no Moldovas vēstnieka Latvijā Nikolaja Dudau, Baltkrievijas vēstnieka Latvijā Mihaila Mariniča un Lietuvas vēstnieka Latvijā Petra Vaitekūna.

1998. gadā Latvijas Televīzija, "Latvijas Neatkarīgā televīzija", 31.kanāls un "TV Rīga" pāriet uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL.

1998. gadā Rīgas Fondu biržā tiek ieviests cenu indekss RICI. Tas ir "on-line" indekss, kas pieejams arī internetā. RICI ir iekļauts pasaules indeksu tabulā "Reuters" sistēmā "on-line" režīmā.

1995. gadā Saeima pieņēma likumu "Par nodokļiem un nodevām".

1656. gadā Zviedrija pieprasa Kurzemes un Zemgales hercogistei pakļauties lēņa kundzībai.

1517. gadā senā Vestfālenes aristokrātu ģimenē dzimst pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers.

NOTIKUMI PASAULĒ

2002. gadā Nīderlandes kroņprincis Villems Aleksandrs salaulājas ar argentīnieti Maksimu Soregietu, kuras tēvs Argentīnas militārās huntas laikā ieņēma ministra amatu.

1996. gadā 84 gadu vecumā mirst amerikāņu aktieris, dejotājs un režisors Džīns Kellijs.

1990. gadā DĀR prezidents Frederiks de Klerks atļauj pēc 30 gadus ilga aizlieguma legāli atsākt Afrikāņu nacionālā kongresa darbību un apsola atbrīvot no ieslodzījuma Nelsonu Mandelu.

1989. gadā pēdējā padomju armijas bruņumašīnu kolonna pamet Kabulu, izbeidzot deviņus gadus ilgo padomju okupāciju Afganistānā.

1986. gadā Lihtenšteinas sievietes pirmo reizi balso parlamenta vēlēšanās.

1982. gadā, lai apspiestu sacelšanos, Sīrijas armija Hamas pilsētā nogalina 10 līdz 25 tūkstošus cilvēku.

1979. gadā 21 gadu vecumā no narkotiku pārdozēšanas mirst britu pankroka grupas "Sex Pistols" basģitārists Sids Višess.

1972. gadā protestā pēc "Asiņainās svētdienas" slaktiņa Ziemeļīrijā tiek iznīcināta Lielbritānijas vēstniecība Dublinā.

1971. gadā pēc apvērsuma par Ugandas vadītāju kļūst Idi Amins.

1970. gadā 97 gadu vecumā mirst britu filozofs Bertrāns Rasels, kurš 1950.gadā saņēma Nobela prēmiju.

1967. gadā izveidota Amerikas Basketbola asociācija.

1943. gadā pēdējie vācu karavīri padodas padomju spēkiem pēc Otrā pasaules kara Staļingradas kaujas.

1940. gadā Frenks Sinatra sniedz pirmo koncertu kopā ar Tomija Dorsija orķestri.

1933. gadā Ādolfs Hitlers atlaiž Vācijas parlamentu.

1920. gadā Krievija un Igaunija paraksta Tartu miera līgumu, Maskavai atzīstot Igaunijas neatkarību un "uz visiem laikiem" atsakoties no pretenzijām uz tās teritoriju.

1899. gadā Austrālijas vadība nolemj valsts galvaspilsētu (Kanberu) dibināt teritorijā starp Melburnu un Sidneju.

1887. gadā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņā tiek atzīmēta pirmā Murkšķa diena. Saskaņā ar tradīciju, ja murkšķis šajā dienā iznāks no alas un ieraudzīs savu ēnu - ziema turpināsies vēl pusotru mēnesi. Ja ēnu saskatīt neizdosies - pavasaris iestāsies agri.

1880. gadā Vabašā, ASV Indiānas štatā, tiek uzstādīta pirmā ielu apgaismošanas laterna.

1878. gadā Grieķija piesaka karu Turcijai.

1876. gadā tiek dibināta Nacionālā beisbola līga.

1709. gadā no neapdzīvotas salas tiek izslābts četrus gadus pēc kuģa avārijas vientulībā nodzīvojis skotu jūrnieks Aleksandrs Selkērks, kas kļūst par iedvesmas avotu Daniela Defo grāmatai par Robinsonu Krūzo.

1653. gadā pilsētas statusu iegūst Ņūamsterdama, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Ņujorku.

1536. gadā spāņu konkistadors Pedro de Mendosa nodibina Buenosairesas pilsētu Argentīnā.

1032. gadā Svētās Romas imperators Konrāds II kļūst par Burgundijas karali.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva