Toma Džonsa dēls ir bezpajumtnieks. Naudu viņam nevajag, tikai tēva mīlestību, kamēr nav par vēlu

Gada sākumā, kad leģendārais velsiešu dziedātājs Toms Džonss paziņoja, ka pārdod savu 6.5 miljonu sterliņu mārciņu vērto māju Holivudā, faniem bija dota iespēja aplūkot fotogrāfijas un novērtēt, cik grezni tajā izskatās.

Māja ir bagātīgi dekorēta ar dabiska lieluma dzīvnieku skulptūrām, leoparda ādas raksta paklājiem un krēsliem, kā arī zeltītu gultu. No mājas balkoniem paveras skats uz Losandželosu un tālumā esošajiem kalniem, kā arī nevainojami kopto dārzu ar strūklakām un peldbaseinu.

Pēc sievas Lindas nāves [viņa no plaušu vēža mira 2016. gadā] velsiešu dziedātājs vairs nevēlas tajā dzīvot. Tāpēc nolēmis pārdot šo piecu guļamistabu un septiņu vannasistanu īpašumu, kuru dzīves laikā sievai ļoti paticis labiekārtot. Māju mūziķis pārdod kopā ar mēbelēm.

Krasi pretēja ir viņa jaunākā dēla dzīve. Džonatans Bērklijs nakšņo uz matrača bezpajumtnieku patversmē Ņūdžersijā un ir laimīgs, ja izdodas dabūt vienu no 30 segām, ko ik vakarus izsniedz vairāk nekā 30 vīriem, kas te raduši naktsmājas.

Džonatans no tēva mantojis skanīgu balsi un cenšas veidot karjeru mūzikā. Viņš sevi piesaka ar skatuves vārdu Džons Džonss. 29 gadus vecais vīrietis nekad dzīvē nav saticis savu bioloģisko tēvu vai runājis ar viņu pa tālruni. Viņš nekad no tēva nav saņēmis dāvanu Ziemassvētkos vai apsveikuma kartīti dzimšanas dienā. Taču Džonatans cer, ka reiz tomēr 77 gadus vecais dziedātājs piekritīs viņu satikt.

„Es vēlos ar viņu parunāt par ikdienišķām lietām. Kā, piemēram, ‘Kāda bijusi tava dzīve? Šī ir manējā’,” norāda Džonatans. „Es vēlos viņu satikt pirms vēl nav par vēlu.”

Ņemot vērā Toma Džonsa nostāju, Džonatana vēlēšanās satikt tēvu pagaidām gan izklausās pēc nesasniedzama sapņa.

Toms Džonss, kurš šogad atgriezies TV ekrānos kā viens no talantu šova „The Voice” žūrijas pārstāvjiem, nekad publiski nav atzinis otra dēla esamību, lai gan 2008. gadā veiktie DNS testi apstiprināja, ka viņš ir Džonatana bioloģiskais tēvs.

Bijušajam ogļracim no Dienvidvelsas bija 47 gadi, kad viņš ļāvās trīs dienu dēkai ar topošo modeli Ketrīnu Bērkliju (tolaik 24). 1987. gada oktobrī abi iepazinušies naktsklubā Ņujorkā.

Tolaik jau precētais dziedātājs uzaicinājis modeli nākamajā vakarā noskatīties savu koncertu, pēc kura abi kopīgi pavakariņojuši un devušies uz popzvaigznes viesnīcas numuriņu izsmalcinātajā Manhetenas „Ritz Carlton” viesnīcā.

Trīs mēnešus vēlāk, kad Ketrīna atklāja, ka ir stāvoklī, viņa zvanīja Džonsa birojam, bet pārstāvis tikai pasmējās: „Tas ir šovbizness, mīlulīt. Dari, kas tev jādara.”

Džonatans pasaulē nāca 1988. gada 27. jūnijā. Toms Džonss, kurš lepojās, ka slavas zenītā pārgulējis ar 250 sievietēm gadā, noliedza, ka šis būtu viņa bērns. Tikai tiesas ceļā viņu iespieda veikt DNS testu, kas pierādīja pretējo.

Popmūziķim piespieda maksāt 1700 sterliņu mārciņu mēnesī par bērna pirmajiem 18 gadiem. Tas gan bija kā „piliens okeānā”, ņemot vērā Džonsa bagātību. Mūziķa kapitāls novērtēts 155 miljonus sterliņu mārciņu apmērā.

Lai gan paternitāte bija pierādīta un viņam bija jāmaksā par uzturlīdzekļiem, sers Toms strikti norādīja, ka uzturēt saikni ar atvasi nevēlas.

„Tas nebija kas tāds, ko es būtu plānojis,” viņš apliecināja kādā no intervijām 2008. gadā. „Ja es to būtu plānojis, darītu ko vairāk nekā tikai finansētu. Taču tas nebija plānots. Es tikai padevos kārdinājumam.”

Džonatanam tolaik bija jau 20 gadu un šie miesīgā tēva pateiktie vārdi sāpēja kā ar nazi griezta brūce. Legālā cīņa par uzturlīdzekļiem nebija atstājusi nekādu cerību, ka reiz viņam varētu izveidoties attiecības ar tēvu.

Četru gadu vecumā Džonatans bieži klausījies mammas ierakstus, kuros skanēja Toma Džonsa balss. Puika allaž dziedājis līdzi mūziķa populārākajiem hitiem „Delilah” un „It’s Not Unusual”.

Reiz, kad Džonatans uzstājis, lai mamma pasaka, kāpēc viņam nav tētis, kā citiem bērniem, Ketrīna parādījusi rakstu žurnālā, kurā bija stāstīts par skandalozo paternitātes lietu, par kuru tolaik runāja visā pasaulē. Ketrīna dēlam apliecinājusi, ka dziedātājs esot ļoti aizņemts ar koncertiem un nevarot būt kopā ar viņiem.

Mammas vārdi Džonatanam deva veltas cerības, ka vienu dienu tēvs ienāks pa durvīm un viņi būs „normāla” ģimene: kopīgi pusdienos un skatīsies TV.

Džonatanam bija desmit gadu, kad mamma skaidri lika saprast, ka šis sapnis nekad nepiepildīsies. Zēns par to ļoti sadusmojās.

Tālāk sekoja vētraini pusaudža gadi, narkotikas un agrā jaunībā bieži mainītas darba vietas.

Lai gan Džonatans no bioloģiskā tēva mantojis viņa miljons dolāru vērto balsi un glītu ārieni, viņa muzikālie centieni tā arī nav guvuši atzinību. Nu jau vairākus gadus Džonatans te-ir-te-nav bezpajumtnieks.

Pirms septiņiem gadiem, kad pasaule pirmo reizi uzzināja ko vairāk par popmūziķa neatzīto dēlu, Džonatans tikko kā bija pametis puišu grupu, jo nevēlējās, ka viņu reklamē kā leģendārā sera Toma Džonsa atvasi. Neskaitāmi TV šovi aicināja jauno censoni piedalīties savās pārraidēs, taču Džonatans ietiepīgi ignorēja visus aicinājumus.

Trīs gadus vēlāk viņš bija zaudējis visu, kas tam piederēja un kādu laiku dzīvoja savā automašīnā Maiami.

Džonatanu arestēja par narkotiku izplatīšanu, kā rezultātā četras diennaktis nācās pavadīt ieslodzījumā. Vēlāk viņam vajadzēja doties uz rehabilitācijas klīniku, ja vēlējās, lai apsūdzības atsauktu.

Pēc pieredzētajām nepatikšanām ar likumu Džonatans saņēmās un centās stabili „nostāties uz kājām”. Viņš strādāja par šefpavāru ātro uzkodu ēstuvē, kur gatavoja burgerus un īrēja dzīvokli Ņūdžersijā, pavisam netālu no Manhetenas Ņujorkā, kur brīvajā laikā studijā strādāja pie savām dziesmām.

Aizvien sāpināts par to, ka tēvs viņu neatzīst, pirms četriem mēnešiem Džonatans centās sakontaktēties ar savu 60 gadus veco pusbrāli. Marks ir vienīgais Toma Džonsa un viņa bērnu dienu mīlestības Lindas 59 gadus ilgajā laulībā dzimušais bērns. Marks Džonss darbojas kā tēva menedžeris.

„Man tikai ienāca prātā, ka tagad, kad tēva sieva ir devusies mūžībā, viņš varētu piekrist mani satikt,” norādīja Džonatans. „Viņš kļūst vecs un varētu būt slims. Es vēlos viņu satikt pirms vēl nav par vēlu.”

„Gadiem ilgi es biju dusmīgs un nevēlējos viņu redzēt. Es biju konfliktā ar sevi pašu. Tagad es zinu, ka dzīve ir īsa. Man nepieciešams viņu iepazīt. Varu tikai cerēt, ka viņš domā tāpat.”

Nespējot atrast tiešo Marka tālruni, Džonatns nosūtīja e-pasta vēstuli ar asistenta palīdzību, iepazīstinot ar sevi un lūdzot noorganizēt tikšanos ar seru Tomu.

„Es nevēlos pavadīt dzīvi nožēlā, ka nekad neesmu pacenties sazināties ar jums abiem. Es vēlētos dzirdēt viedokli par visu vai arī vienkārši aprunāties,” rakstīja Džonatans. „Es dzīvoju Ņūdžersijā, smagi strādāju un man aizvien ir ciešas attiecības ar mammu. Es arī rakstu mūziku ar pseidonīmu Džons Džonss (dažkārt Džonatans Džonss). Domāju, ka jums abiem varētu patikt mana mūzika.”

„Es neprasu palīdzēt ar karjeru vai tamlīdzīgi. Es tikai vēlos satikt savu tēvu pirms vēl nav par vēlu. Kā mēs abi to zinām, dzīve ir pārāk īsa, lai palaistu garām ko patiešām svarīgu. Sazinieties ar mani, kad jums ir iespējams.”

Atbildi Džonatans tā arī nav saņēmis. „Varbūt viņa asistents nenodeva šo vēstuli vai arī viņš to nav izlasījis,” prāto Džonatans.

Pēdējo četru mēnešu laikā kopš vēstules uzrakstīšanas Džonatana dzīve ievērojami pasliktinājusies. Viņš atlaists no darba ātrās ēdināšanas uzņēmumā. Vīrietis apgalvo, ka tikai tāpēc, ka palūdzis vienu brīvu dienu. Pērnā gada oktobrī viņš zaudējis arī dzīvokli. Kamēr laikapstākļi to ļāvuši, Džonatans nakšņojis ārā uz soliņiem, taču, kad laiks kļuvis auksts, nācies doties uz tuvējo patversmi naktsmājas meklējumos.

Tās dažas mantas, kas viņam pieder – ieskaitot ģitāru –, nodotas glabātavā. Tagad Džonatana mājas ir veca baznīca, kurā viņš guļ uz grīdas kopā ar citiem bezpajumtniekiem.

Viņš nēsā tās pašas sarkanās treniņbikses, kas iegādātas pirms četriem gadiem. Pa šo laiku tās ievērojami nodilušas un parādījušies pirmie caurumi.

Lai gan pusaudža gados attiecības ar mammu bijušas visnotaļ vētrainas, pieaugušā vecumā viņš ir tuvs ar māti, kura pasaulē nākusi Korejā un vēlāk adoptēta turīga Ņūdžersijas finansista un viņas sievas ģimenē.

Bērnībā Džonatans ar mammu tik bieži pārcēlies no vienas dzīvesvietas uz otru, ka viņš pat vairs neatceras, cik skolu bijis spiests mainīt. Kad viņš pusaudža gados dumpojies, mamma regulāri draudējusi dēlu atstāt un neņemt līdzi.

Tomēr mamma vienmēr centusies palīdzēt dēlam. Kad Džonatans 2013. gadā zaudēja autovadītāja apliecību neskaitāmo ceļu satiksmes pārkāpumu dēļ, viņš pārcēlās uz dzīvi pie mammas un viņas vīra Ziemeļkarolīnā.

Tad Džonatans nolēma pārcelties uz Ņūdžersiju, lai sekotu savam sapnim par mūziķa karjeru. Riskējot ar laulību, mamma devās dēlam līdzi, lai darītu savu bērnu laimīgu.

Pēc tam mamma pārcēlās uz dzīvi Arizonā, atstājot Džonatanu Ņūdžersijā. Dēls atzīst, ka tieši mamma mudinājusi viņu doties uz patversmi, kad uzzinājusi, ka viņš naktis pavada uz ielas zem klajas debess.

Džonatanam šogad būs 30. dzimšanas diena. Viņš savā dzīvē nav sastapis mīlestību, atšķirībā no tēva, kurš apprecējās būdams tikai 16 gadus vecs.

Džonatans cer, ka reiz viņš tomēr kļūs par tēvu. „Mana pagātne teic, ka man labāk būt vienam,” viņš norāda. „Es nekad neesmu bijis iemīlējies. Taču es gribētu, lai man kādudien ir ģimene. Vai esmu tai gatavs tagad? Nē. Taču es nevēlētos, ka mans bērns uzaug ar māti bez manis.”