Kā mainījusies mūziķa Ūdrīša dzīve divus gadus pēc traģiskās avārijas?

Pirms diviem gadiem svētdienas pēcpusdienā Ūdrīti notrieca automašīna. Rolands tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā ar ļoti smagām traumām – lauztas abas kājas, nieres un liesas plīsums, lauztas ribas, saspiestas plaušas un smagas galvas traumas. No gūtajiem smadzeņu bojājumiem iestājās koma, un ārsti nedeva lielas cerības, brīdināja, ka viņš var neizdzīvot.

Izķepurojās par spīti

Piecas nedēļas mediķi cīnījās par Rolanda dzīvību - Ūdrītis izdzīvoja. 22. februārī Rolands pats sāka elpot, bet pēc aptuveni mēneša atveseļošanās procesu turpināja Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Pagāja ilgs laiks, līdz Rolanda veselības stāvoklis kļuva stabils un viņš varēja atgriezties mājās pie ģimenes - sievas Ilonas Balodes-Ūdres un dēliņa Bārta.

Pēc negadījuma Ūdrīša ģimenē nekas vairs nav kā agrāk... Mūziķis vēl aizvien mājās ir pilnībā aprūpējams. Rakstniece un mūziķe Ilona Balode-Ūdre šo gadu laikā žurnālam “Kas Jauns” stāstīja gan par veselības uzlabojumiem dzīvesbiedram, gan citām  pārmaiņām viņu ģimenes dzīvē. „Viņš ir savādāks. Tādas lietas jau izmaina visu,” par avāriju un rehabilitāciju teic Ilona. “Tas kodols jau ir! Kodols ir tas pats Ūdris, ko es pazīstu. Dvēsele jau tā pati, vienkārši izpausmes savādākas. Varbūt viņš vairs nav tik vieglprātīgs, nav tik ārišķīgs. Tas liekais ir nolobījies,” par savu mīļoto sacīja Ilona.

Rezultātus dod ticība, neatlaidība un intensīva rehabilitācija

Lai arī ārstēšanās process būs vēl ilgs, „The Hobos” līdera veselības stāvoklis ir manāmi uzlabojies. Baloži-Ūdri jau krietnu laiku dzīvo Ventspilī - Ilonas dzimtas mājās: „Ventspilī  ir svaigs gaiss, Ūdrim pieejama rehabilitācija. Kad Ūdris ir nodarbībās pie logopēda, fizioterapeita vai ergoterapijā, turpinu rakstīt savu grāmatu “Ielu muzikantu piezīmes”. Dzīvojot Ventspilī, arī es jūtos daudz labāk, jo Rīgā ar daudzajiem pienākumiem viena vairs netiku galā – biju nogurusi, tukša un izpumpējusies. Te mums ļoti palīdz mana mamma, kas pieskata mūsu dēlu Bārtu. Vien iedomājoties, ka vajadzētu pārcelties atpakaļ uz Rīgu, saprotu, ka nē,” par dzīvesvietas maiņu pērn žurnālam “Kas Jauns” teica Ilona.

Arī veselība mūziķim šo gadu laikā ir krietni vien uzlabojusies un stabilizējusies. „Ūdrim ķermeņa kreisā puse ir daļēji paralizēta, tāpēc viņš ne tikai nevar staigāt, bet arī runas aparāts slikti darbojas,” pastāstīja mūziķa dzīvesbiedre. Ventspils slimnīcā ķirurgs Ūdri atbrīvojis no svešķermeņa – gastrostomas jeb barošanas zondes, pa kuru viņš agrāk saņēmis pārtiku. Ilona cer, ka pienāks laiks, kad Ūdris pārvietosies pats uz savām kājām, bez ratiņkrēsla palīdzības. „Teorētiski viņam ir iespējams staigāt, bet ir ļoti jātrenē ķermenis, īpaši dibena un vēdera muskuļi, jo kopš negadījuma viņš nav staigājis. Esmu mēģinājusi jau vairākas reizes palīdzēt Rolandam spert soli ar labo kāju, taču kreisā vēl neklausa,” par centieniem palīdzēt dzīvesbiedram stāstīja Ilona.

Lai gan rehabilitācijas process ir ilgs un grūts, Ilona līdz šim cerības par vīra un divus gadus vecā dēliņa Bārta tēva veselības uzlabošanos nav atmetusi. Pateicoties gan ārstiem, gan Ūdra vēlmei veseļoties, ir manāms neliels progress, kas pašai Ilonai atvieglo mājas soli. „Ir lietas, kas pa šo laiku kļūst vieglākas. Piemēram, Ūdris pats jau sāk ēst ar karoti, līdz ar to man vairs nav viņš jābaro. Vēl nav tik skaidra dikcija un visu nespēj skaidri izrunāt, bet mēs pie tā ļoti strādājam.”

Atguvis dzīvesprieku un mīl būt sabiedrībā

Ūdris ir atguvis dzīvesprieku. „Savulaik, esot aprūpē Siguldā,  Ūdris bija depresijā, viņš bija izdomājis, ka visi viņu ir pametuši un nevienam viņš nav vajadzīgs. Viņš pat bija izdomājis, ka es tikai žēluma pēc braucu pie viņa uz slimnīcu. Pēc kāda neilga laika, jau dzīvojot mājās, Ūdris saprata, ka tā nebūt nav, ka viņš tomēr ir mīlēts un vajadzīgs. Pie viņa sāka braukt ciemos draugi, bija dažādi izbraucieni sabiedrībā, un varēja manīt, ka viņam tas viss ir ļoti svarīgi. Līdzcilvēku atbalsts viņam dod spēku cīnīties tālāk. Nebūt aizmirstam un būt vajadzīgam – tas ir ļoti svarīgi,” žurnālam “Kas Jauns” stāstīja Ilona.

Viņa priecājās arī par to, ka Rolands apmeklē saviesīgus pasākumus un tiek arī apciemots: „Īsi pirms avārijas iznāca Rolanda bērnu ansambļa “Kukaiņi” dziesmu albums. Aizvadītajā vasarā viņš kopā ar bērnu ansambļa meitenēm piedalījās speciālajā viņa dziesmu pasākumā un dokumentālās filmas prezentācijā Mērsragā. Ansambļa vadītāja Baiba Jansone Rolandu ļoti atbalsta šajā grūtajā slimības periodā. Tāpat  arī bērni un vadītāja regulāri apciemo, atbraucot dzied viņa dziesmas, nes balonus un gardumus.”

Viens no pērnā gada vasaras jaukākajiem brīžiem Ūdrim bijusi iespēja piedalīties fonda „Līdzskaņa” radošajā nometnē Talsu novadā. Nometnē bija mūziķi, kurus piemeklējušas dažāda rakstura veselības un sadzīves problēmas. Tur ļaudis radīja kopīgus skaņdarbus, muzicēja, gleznoja un apmeklēja iedvesmas seminārus. Ūdrim bija lieliska iespēja satikt daudzus mūziķus, ar kuriem varējis aprunāties.

„Sākumā ne visi saprata, ko Ūdris runā, tāpēc palīdzēju saprast viņa teikto, pēc tam jau mūziķi varēja arī paši sarunāties. Viņiem bija skaidrs, ka ar Ūdri var komunicēt,” priecājās Ilona, sakot, ka Ūdris ergoterapijā mācījies ar datoru rakstīt dziesmu. „Rolands saka, ka grib kaut ko darīt un radīt jaunas dziesmas. Jau pats domā rindiņu un ar ergoterapeites palīdzību raksta burtus. Cilvēks cīnās. Pagaidām viss turpinās... Rehabilitācijas process ir ilgs un grūts, bet mēs turpinām cīņu,” optimistiska par sava dzīvesbiedra veselības uzlabošanos izteicās Ilona.

Pirms pusgada Kasjauns.lv vēstīja, ka, pateicoties regulārām nodarbībām pie fizioterapeites, uz kurām viņu ved sieva Ilona Balode-Ūdre, mūziķis spējis uzrakstīt dzejoli - kā skaudru, taču bezgala sirsnīgu pateicību mīļotajai par rūpēm. Joprojām ratiņkrēslā, cīnoties par katru kustību un mācoties no jauna agrāk pašsaprotamas lietas, Ūdrītis ar šo dzejoli ir parādījis tuviniekiem un pats sev, ka viņa radošais gars nav salauzts.