Daņiļenko atzīstas, kāpēc šķīries no "Panorāmas" diktores Sandras Zviedres

Prezentējot jauno albumu “Meitenei ar sārtām lūpām”, dziedātājs Andris Daņiļenko pirmo disku dāvināja savai jaunajai mīlestībai Evai Liepiņai. Taču vēl pirms liktenīgās iepazīšanās darbs pie albumā esošajām dziesmām Andri novedis līdz atskārsmei – ir pienācis laiks jaunam sākumam. Tas sevī ietvēra arī nojautu par smeldzīgu faktu, ka izjūk attiecības ar toreizējo dzīvesbiedri, LTV ziņu moderatori Sandru Zviedri.

Žurnālam “Kas Jauns” Andris Daņiļenko atzīst, ka ilgu laiku nav sapratis un tagad pieļauj, ka apzināti ignorējis dvēseles raidītos signālus par to, ka viņa dzīve neveidojas tāda, kā vēlētos. Viņš secina, ka beidzamie gadi ritējuši nomācošā un enerģiju graujošā rutīnā, mazinot gan empātijas spēju, gan dzīvotprieku.

„Neteikšu, ka jutos neizturami slikti vai biju nelaimīgs, bet man bija nojausma, ka kaut kas nav pareizi. Cilvēkam jau ir ļoti labas pielāgošanās spējas, cilvēks daudz var paciest, izdzīvot, pieņem noteikumus un dzīvo pēc tiem. Un ir vienalga, ka kaut kas klauvē. Šis projekts, kurā izdziedu dziesmas ar Normunda Beļska dziļo dzejas jēgu, man pieklauvēja gana stipri... Pērn vasaras izskaņā, sākot darbu pie šā albuma dziesmām, sajutu sevī neizprotamas pārmaiņas, it kā kaut kas būtu parauts vaļā. Es pēkšņi ieklausījos un centos izprast, kā jūtos, ko domāju, kā skatos uz dzīvi, kā krītu, kā ceļos, kas palīdz piecelties, kas liek krist vēl dziļāk,” stāsta Daņiļenko.

Dziedātājs arī izstāsta, kāpēc šķīries no dzīvesbiedres Sandras Zviedres. „Lēmumu pieņemt bija ļoti grūti. Gandrīz vai zīmēju uz papīra, rēķinot, kam un cik lielā mērā nodaru pāri... Es ļoti, ļoti ilgi mocījos, līdz nonācu pie slēdziena, ka esmu situācijā, kad jebkura darbība, jebkurš lēmums būs slikts no visām pusēm. Grozi, kā gribi. Ja es būtu palicis, būtu slikti, ja es aizeju – tāpat ir slikti. Vienmēr kādam būs slikti. Bet man taču ir jādzīvo! Man ir jādomā par sevi,” teic Andris un piebilst: “Es Sandrai pirmais pateicu, ka man ir jaunas attiecības un ka man ir jāiet. Mums ir bijis laiks, kad netrūka skaistu brīžu, bet es nevarēju salāpīt vairs to caurumu, ko esmu radījis attiecībās, mūsu kopdzīvē. Tagad sapratu, kāpēc tik nevērīgi attiecos, – jo man nebija piepildījuma līdzās Sandrai. Tā bija tikai tāda mētāšanās. Es vienkārši sapratu, ka nespēju viņu darīt laimīgu. Nu nebija mums normālas kopdzīves. Ar katru gadu atsvešinājāmies un attālinājāmies arvien vairāk. Tā drīzāk bija dzīvošana zem viena jumta, nevis kopdzīve. Mēs viens otru pazaudējām. Vienīgais, ko varu darīt, ir palūgt Sandrai piedošanu par to, ka tik daudz esmu darījis pāri. Negribēdams, nemācēdams. Nu nemācēju viņu mīlēt tā, kā viņai tas bija nepieciešams.”

Vairāk par to, kā Andris Daniļenko iepazinās ar savu jauno mīlestību, un, kāpēc izjuka viņa iepriekšējās attiecības, lasiet žurnāla “Kas Jauns” 10. oktobra numurā.