6. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1882. gadā Oskars Kalpaks - latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris (miris 1919. gada 6. martā).

1937. gadā Egils Lukjanskis - prozaiķis (miris 2008. gada 19. oktobrī).

1944. gadā Ruta Vintule - komponiste.

1954. gadā Jānis Lejiņš - rakstnieks.

1960. gadā Astrīda Rogule - mākslas zinātniece, Laikmetīgās mākslas muzeja konsultante.

1962. gadā Andris Liepa - baletdejotājs, horeogrāfs.

1966. gadā Daiga Kalniņa - fotogrāfe.

1967. gadā Dita Rietuma - kinokritiķe.

1972. gadā Valdis Siksnis - "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāles vadītājs.

1975. gadā 6. janvāris Gints Glinka - diriģents.

Jubilāri pasaulē

367. gadā Ričards II - Anglijas karalis (miris 1400.gadā).

1714. gadā Persivals Pots - angļu fiziologs, viens no ortopēdijas dibinātājiem (miris 1788.gadā).

1745. gadā Etjēns Montgolfjē - franču izgudrotājs (miris 1799.gadā).

1807. gadā Jozefs Maksimilians Pecvals - slovāku matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs (miris 1891.gadā).

1822. gadā Heinrihs Šlīmans - vācu arheologs (miris 1890.gadā).

1832. gadā Pols Gustavs Dorē - franču gleznotājs un skulptors (miris 1883.gadā).

1838. gadā Makss Bruhs - vācu komponists (miris 1920.gadā).

1848. gadā Hristo Botevs - bulgāru dzejnieks un revolucionārs (miris 1876.gadā).

1861. gadā Viktors Ortā - beļģu jūgendstila arhitekts un dizaineris (miris 1947.gadā).

1872. gadā Aleksandrs Skrjabins - krievu komponists (miris 1915.gadā).

1913. gadā Loreta Janga - amerikāņu aktrise (mirusi 2000.gadā).

1915. gadā Alans Vatss - britu filozofs (miris 1973.gadā).

1920. gadā Suns Mjunmūns - mūnistu sektas līderis (miris 2012.gadā).

1929. gadā Babraks Karmals - afgāņu politiķis (miris 1996.gadā).

1934. gadā Tass Papadopuls - bijušais Kipras prezidents (miris 2008.gadā).

1938. gadā  Adriāno Čelentāno - itāliešu dziedātājs un aktieris.

1943. gadā Terijs Veneibls - angļu futbola treneris.

1944. gadā Rolfs Cinkernagels - šveiciešu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1946. gadā Sids Barets - angļu ģitārists, dziedātājs un dziesmu autors, grupas "Pink Floyd" dibinātājs (miris 2006.gadā).

1947. gadā Sendija Denija - angļu dziedātāja (mirusi 1978.gadā).

1953. gadā Malkolms Jangs - Skotijā dzimis austrāliešu ģitārists ("AC/DC").

1954. gadā Entonijs Mingella - britu kino režisors (miris 2008.gadā).

1955. gadā Rovans Atkinsons - angļu komiķis un aktieris.

1982. gadā Džilberts Arenass - amerikāņu basketbolists.

1986. gadā Alekss Tērners - angļu mūziķis ("Arctic Monkeys").

Notikumi Latvijā

1905. gadā Rīgā notiek demonstrācija pret Krievijas - Japānas karu, kurā piedalās ap 2000 cilvēku.

1939. gadā Rīgā, Kr.Barona ielā savā mājā nomira otrais neatkarīgās Latvijas prezidents Gustavs Zemgals. Viņš par Latvijas prezidentu tika ievēlēts 1927.gadā un tā pienākumus veica līdz 1930.gadam.

2000. gadā Rīgas Dzemdību namā Rīgas mērs Andris Bērziņš pasniedz Rīgas domes dāvātos Ls 2000 rīdziniecei Katrīnai Grigarovičai, kura piedzima četras minūtes pēc gadu mijas un ir pirmais tūkstošgades bērniņš galvaspilsētā.

2003. gadā Latvijā daudzviet tiek pārsniegti šīs dienas aukstuma rekordi. Naktī Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 37,6, Ainažos - mīnus 35,7, Daugavpilī - mīnus 32,9, Mērsragā - mīnus 32,4, Skultē - mīnus 32,3, Zīlānos - mīnus 32,3, Rēzeknē - mīnus 32,1, Skrīveros - mīnus 32 grādiem. Līdz šim viszemākā gaisa temperatūra 6.janvāra naktī Latvijā bija novērota 1987.gadā Rēzeknē - mīnus 31,3 grādi. Ventspilī tika pārsniegts aukstuma rekords pēdējo 110 gadu laikā; 6. janvārī Ventspilī bija mīnus 24,9 grādi, bet līdz šim aukstākais laiks bija vērojams 1893.gada 6.janvārī, kad gaisa temperatūra bija mīnus 22,1 grāds. Tāpat arī Rīgā 6. janvāra naktī tiek sasniegts jauns aukstuma rekords - mīnus 26,3 grādi, kas nebija mainījies kopš 1987.gada, kad tika novērota mīnus 26,1 grāda zema temperatūra.

2004. gadā darbu sāk jaunā AS "Latvijas Unibanka" valde četru cilvēku sastāvā, arī jaunais bankas valdes priekšsēdētājs Viesturs Neimanis, kas stājas līdzšinējā kredītiestādes vadītāja Andra Bērziņa vietā.

2006. gadā par Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāju ievēlēta Banku augstskolas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Tatjana Volkova.

2006. gadā naktī Rīgā, 12 stāvu namā M.Ķempes ielā 11, izceļas ugunsgrēks un glābjoties no liesmām, pa astotā stāva logu izlec piecu cilvēku ģimene. Negadījumā bojā iet divi bērni un divi pieaugušie. Izdzīvo viens zēns.

2006. gadā iznāk jauns laikraksts "Sports", ko izdod Latvijas Sporta federāciju padomes dibinātais "Sporta apgāda fonds".

 2007. gadā "Latvijas Gada balvas sportā 2006" nominācijā Labākā sportiste balvu saņem vieglatlēte Jeļena Prokopčuka, bet par labāko sportistu atzīst kamaniņu braucēju Mārtiņu Rubeni.

Notikumi pasaulē

1066. gadā tiek kronēts pēdējais anglosakšu Anglijas karalis Harolds Godvinsons.

1535. gadā spāņu konkistadors Fransisko Pizarro dibina pašreizējo Peru galvaspilsētu Limu.

1838. gadā amerikāņu izgudrotājs Semjuels Morze veiksmīgi demonstrē elektrisko telegrāfu.

1870. gadā tiek atklāta slavenā Vīnes koncertzāle "Musikverein".

1900. gadā būriem uzbrūkot Leidismitai Dienvidāfrikā, tiek nogalināti vairāk nekā 1000 cilvēku.

1912. gadā Ņūmeksika kļūst par 47. ASV štatu.

1919. gadā Mirst bijušais ASV prezidents Teodors Rūzvelts, kura ekspansionistiskās politikas ietvaros ASV 1903.gadā iegādājās Panamas kanālu.

1929. gadā Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs atceļ konstitūciju, atlaiž valdību un kļūst par diktatoru.

1929. gadā Māte Terēza ierodas Indijā, lai uzsāktu darbu ar Indijas nabadzīgākajiem un slimajiem cilvēkiem.

1930. gadā ASV notiek pasaulē pirmais dīzeļdegvielas darbināta auto brauciens (no Indianapoles līdz Ņujorkai).

1936. gadā uz ekrāniem pirmo reizi nonāk animācijas filmu tēls "Porky Pig".

1940. gadā Nacistiskā Vācija Poznaņas pilsētā veic poļu masveida slepkavības.

1942. gadā "Pan American Airlines" kļūst par pirmo komerciālo lidsabiedrību, kurai ir reiss, kas ved apkārt zemeslodei.

1950. gadā Lielbritānija atzīst Ķīnas Tautas Republiku. Ķīnas Republika (Taivāna) nekavējoties sarauj diplomātiskās attiecības ar Londonu.

1977. gadā mūzikas ierakstu kompānija EMI lauž līgumu ar pankroka grupu "Sex Pistols", kad izplatās ziņas par grupas dalībnieku nepieklājīgu uzvedību Hītrovas lidostā Londonā.

1978. gadā ASV atdod komunistiskajai Ungārijai Svētā Stefena kroni, kas arī pazīstams kā Ungārijas Svētais kronis, ko ASV paturēja kopš Otrā pasaules kara.

1992. gadā ASV valdība rekomendē mediķiem pārtraukt silikona krūšu implantu lietošanu, pieaugot bažām par to negatīvo ietekmi uz sieviešu veselību.

1992. gadā pēc divas nedēļas ilgas asiņainas cīņas par varu no valsts bēg Gruzijas prezidents Zviads Gamsahurdija, atstājot degošo Gruzijas parlamentu līksmojošo nemiernieku kaujinieku rokās.

1993. gadā 54 gadu vecumā mirst krievu baletdejotājs Rūdolfs Nurejevs. Vienam no gadsimta izcilākajiem baletdejotājiem 1961.gadā Parīzē tika piešķirts politiskais patvērums.

1993. gadā mirst amerikāņu džeza trompetists Dizijs Gilespijs.

1994. gadā izraisās plašs skandāls daiļslidošanā, kad amerikāņu sportistei Nensijai Keriganai uzbrucējs traumē labo kāju un atklājas, ka viņu sūtījusi Keriganas konkurente ASV izlasē Tonja Hārdinga.

1995. gadā no vēža 68 gadu vecumā mirst lietuviešu izcelsmes Dienvidāfrikas Republikas cīnītājs pret aparteīdu Džo Slovo, kurš pirmajā DĀR pēcaparteīda valdībā bija mājokļu ministrs.

2002. gadā Argentīnas prezidents Eduardo Dualde likvidē fiksēto valūtas kursu un devalvē peso par gandrīz 30 procentiem pret ASV dolāru, lai apturētu ekonomikas lejupslīdi.

2003. gadā tiesas priekšā stājas Francijas bankas vadītājs Žans Klods Trišē, kurš apsūdzēts līdzdalībā zaudējumu slēpšanā, kad "Credit Lyonnais" tuvojās sabrukumam.

2005. gadā DĀR prezidents Nelsons Mandela paziņo, ka viņa dēls Makgato ir miris no AIDS, izaicinot tabu, kas daudziem afrikāņiem neļauj apspriest AIDS epidēmiju.

2005. gadā Briselē notiek pirmais Imamu un rabīnu pasaules kongress.

2014. gadā ASV Senāts apstiprina Dženetu Jellenu ASV centrālās bankas - Federālās Rezervju sistēmas (FRS) - vadītāja amatā. Viņa ir pirmā sieviete, kas ieņem šo amatu.

2016. gadā Ziemeļkoreja apgalvo, ka veikusi ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, tomēr Rietumu eksperti pret šiem apgalvojumiem izturas skeptiski un norāda, ka drīzāk izmēģināta parasta atombumba. Ūdeņraža bumbai vajadzēja radīt lielāku sprādzienu, nekā tika novērots.

LETA, kasjauns.lv/FOTO: Evija Trifanova/LETA, no izdevniecības Rīgas viļņi arhīva