6. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1967. gadā Guntis Valneris – dambretists.

1910. gadā Ernests Ābele - gleznotājs, grafiķis, kurš veidojis ogles zīmējumus, kā arī litogrāfijas tehnikā darinājis ilustrācijas Hofmaņa pasakām, Jaunsudrabiņa un Kārļa Skalbes grāmatām.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Filipa Šarlote "Pipa" Midltone - Kembridžas hercogienes Ketrinas jaunākā māsa.

1974. gadā Nina Pēršone - zviedru mūziķe ("The Cardigans").

1974. gadā Tims Henmans - britu tenisists.

1973. gadā Gregs Rusedskis - britu tenisists.

1973. gadā Karlo Kudičīni - itāliešu futbolists.

1972. gadā Idriss Elba - angļu aktieris, producents, mūziķis un dīdžejs.

1971. gadā Doloresa O'Riordana - īru mūziķe ("The Cranberries").

1970. gadā Igors Koroļovs - krievu hokejists (miris 2011. gadā).

1967. gadā Meisija Greja - amerikāņu soulmūziķe un aktrise.

1967. gadā Lupita Džonsa - meksikāņu aktrise, 1991. gada "Mis Visums".

1963. gadā Gērts Vilderss - Nīderlandes politiķis.

1961. gadā Pauls Vāktārs-Savojs - norvēģu ģitārists ("A-ha").

1957. gadā Mikaēle Žana - Kanādas 27.ģenerālgubernatore.

1957. gadā Žozē Sokratišs - Portugāles premjerministrs.

1954. gadā Kārlija Fiorina - amerikāņu uzņēmēja, bijusī "HP" izpilddirektore.

1947. gadā Brūss Rioks - skotu futbolists un treneris.

1943. gadā Rodžers Voters - britu mūziķis ("Pink Floyd").

1943. gadā Ričards Robertss - angļu bioķīmiķis Nobela prēmijas laureāts.

1939. gadā Susumu Tonegava - japāņu molekulārās bioloģijas zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1923. gadā Peters II - Dienvidslāvijas karalis (miris 1970.gadā).

1917. gadā Filips fon Beselagers - Vācijas virsnieks, kurš veica neveiksmīgu atentātu pret Ādolfu Hitleru (miris 2008.gadā).

1906. gadā Luī Federiko Leluārs - Francijā dzimis ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1987.gadā).

1893. gadā Klērs Šeno - amerikāņu pilots (miris 1958.gadā).

1892. gadā sers Edvards Epltons - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1888. gadā Džozefs P.Kenedijs vecākais - amerikāņu politiķis (miris 1969.gadā).

1879. gadā Jozefs Virts - Vācijas kanclers (miris 1956.gadā).

1876. gadā Džons Džeimss Ričards Makleods - Skotijā dzimis ārsts un psihologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1935.gadā).

1860. gadā Džeina Adamsa - amerikāņu sociālā darbiniece, Nobela Miera prēmijas laureāte (mirusi 1935.gadā).

1814. gadā Žoržs Etjēns Kartjē - kanādiešu valstsvīrs (miris 1873.gadā).

1766. gadā Džons Daltons - britu ķīmiķis un fiziķis (miris 1844.gadā)

1757. gadā marķīzs de Lafajets - franču karavīrs un politiķis (miris 1834.gadā).

1729. gadā Mozess Mendelsons - Vācijas ebreju filozofs (miris 1786.gadā).

1711. gadā Henrijs Mīlenbergs - Vācijā dzimis ASV luterāņu baznīcas dibinātājs (miris 1787.gadā).

1666. gadā Ivans V - Krievijas cars (miris 1696.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā svinīgā inaugurācijas ceremonijā tiek atklāta Amerikas Savienoto Valstu jaunā vēstniecības ēka Pārdaugavā, Rīgā. Ēka ir 115 miljonus dolāru (56 miljonus latu) vērta celtne, kuras dizainā ir iekļauti vairāki vides saglabāšanas elementi, piemēram, enerģiju taupošs tehniskais aprīkojums un ūdens saglabāšanas sistēma. Vēstniecības ēkā pastāvīgi atrodas plaša mākslas kolekcija, kurā iekļauti 45 amerikāņu un latviešu mākslinieku darbi.

2005. gadā pirmo reizi Latvijas Zinātņu akadēmija diviem zinātniekiem pasniedz izgudrotāja Valtera Capa balvu. To saņem Benjamiņš Jofe un Roberts Kalniņš par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ierodas audiencē pie Nīderlandes karalienes Beatrikses, kā arī tiekas ar Nīderlandes ministru prezidentu Janu Peteru Balkenendi.

2003. gadā Tērvetē pie Annas Brigaderes muzeja notiek pasaku lugas "Sprīdītis" simtgades svinības.

2002. gadā Rīgā Baltijas valstu veselības aprūpes ministri paraksta sadarbības memorandu par zāļu kompensācijas sistēmas pamatprincipu veidošanu Baltijas valstīs. Memorandu paraksta Latvijas labklājības ministrs Viktors Jaksons, Igaunijas sociālo lietu ministre Sīri Ovīra (Siiri Oviir) un Lietuvas veselības ministrs Konstantīns Romualds Dobrovolskis (Konstantinas Romualdas Dobrovolskis).

2001. gadā vizītē Latvijā ierodas Dānijas princis konsorts Henriks.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzstājas ar runu Apvienoto Nāciju organizācijas tūkstošgades galotņu sanāksmē.

2000. gadā Aizkraukles rajona slimnīcā atklāj Latvijā pirmo Sāpju kabinetu, kurā sniedz profesionālu palīdzību pacientiem, īpaši onkoloģijas slimniekiem, kas cieš no sāpēm.

1999. gadā Vidzemes apgabaltiesa sāk izskatīt tā sauktās Tālbergu bandas lietu, kurā aizdomās par bandītismu un citiem smagiem noziegumiem bez Anda Tālberga un viņa jaunākā brāļa Sandra tiek apsūdzētas vēl 26 personas. Tiesas process lietā beidzas un spriedums stājas spēkā 2002.gada jūnijā, kad Augstākās tiesas Senāts noraida Tālbergu bandas lietā iesniegtās kasācijas sūdzības.

1999. gadā sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanai par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Līdz 5.oktobrim likumprojekta nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta 184 383 vēlētāji, kas ir 13,7% no 7.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina tautas nobalsošanu par likuma atcelšanu.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Krievija sāk pārsūknēt gāzi pa cauruļvadu "Nord Stream". 7,4 miljardus eiro izmaksājušais 1220 kilometru garais cauruļvads savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem. Gāzes vada celtniecību neatbalstīja Polija un Baltijas valstis, uzskatot, ka tā vienīgais mērķis ir apiet to teritoriju.

2007. gadā 71 gadu vecumā no vēža mirst itāļu operas zvaigzne Lučāno Pavaroti, kura lieliskā balss, personas harizma un teju popzvaigznes statuss tuvināja operu masām.

2005. gadā Kalifornijas štata likumdevēju sapulce apstiprina likumu, kas atļauj viena dzimuma pāru laulības. Tas ir pirmais kādā ASV štatā apstiprinātais likums, kas atļauj viena dzimuma pāru laulības.

2003. gadā pēc neveiksmīgas cīņas par varu ar palestīniešu prezidentu Jasiru Arafatu no amata atkāpjas palestīniešu premjerministrs Mahmuds Abass.

2002. gadā Uganda un Kongo Demokrātiskā Republika paraksta līgumu par abu valstu attiecību normalizēšanu pēc Ugandas spēku aiziešanas no Kongo.

2002. gadā Vācijas valdība paziņo par vairāk nekā divu miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu sportistiem, kuriem septiņdesmitajos gados nācās iesaistīties Austrumvācijā sistemātiski piekoptajā dopinga programmā.

2001. gadā Kazahstānas tiesa piespriež desmit gadu cietumsodu bijušajam premjerministram Akežanam Kažegeldinam, atzīstot viņu par vainīgu kukuļņemšanā, nelikumīgā ieroču glabāšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

2001. gadā bijušais britu karavīrs Pīters Brejs kļūst par pirmo personu, kas šķērso Atlantijas okeānu ar kajaku, 4800 kilometru garajā ceļojumā pavadot 75 dienas.

2000. gadā Ņujorkā sākas ANO tūkstošgades sammits, kurā piedalās vairāk nekā 180 pasaules līderi.

1998. gadā 88 gadu vecumā mirst leģendārais japāņu kinorežisors Akira Kurosava.

1997. gadā Lielbritānijā notiek princeses Diānas bēres, kuru tiešraidi televīzijā visā pasaulē vēro vairāk nekā divi miljoni cilvēku.

1994. gadā Īrijas premjerministrs Alberts Reinolds piedalās pirmajās īru valdības sarunās ar ĪRA politiskā spārna "Sinn Fein" vadītāju Džeriju Adamsu.

1991. gadā Krievijas "ziemeļu galvaspilsēta" atgūst savu seno nosaukumu Sanktpēterburga, kuras nosaukums kopš 1924.gada bija Ļeņingrada.

1991. gadā Padomju Savienība atzīst Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību.

1988. gadā 11 gadus vecais Tomass Gregorijs kļūst par jaunāko personu, kas pārpeldējis Lamanša šaurumu. Peldējums ilga 11 stundas un 54 minūtes.

1983. gadā Padomju Savienība atzīstas Dienvidkorejas aviokompānijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā, bet paziņo, ka padomju iznīcinātāju piloti nav zinājuši, ka Padomju Savienības gaisa telpu pārkāpusi civilā lidmašīna.

1976. gadā Padomju gaisa spēku pilots ar kaujas lidmašīnu MIG nosēžas Japānā un lūdz politisko patvērumu ASV.

1975. gadā 6,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce noposta Turcijas pilsētu Lidži un tās apkārtni. Bojā iet vismaz 2350 cilvēki, un vēl aptuveni 3000 gūst ievainojumus.

1970. gadā palestīniešu kaujinieki nolaupa četras lidmašīnas, kas no Eiropas lido uz Ņujorku. Viena "Pan Am" lidmašīna nākamajā dienā tiek uzspridzināta Kairā, bet divas lidmašīnas 12.septembrī tiek uzspridzinātas Jordānijā. Ceturtā lidmašīna nosēžas Londonā, un tās nolaupītāja Leila Haleda tiek apcietināta.

1970. gadā amerikāņu mūziķis Džimijs Hendrikss uzstājas, kā vēlāk izrādās, savā pēdējā koncertā, kas notiek lietusgāzes laikā slikti organizētā "Love and Peace" festivālā Fēmārna salā Vācijā.

1968. gadā Svazilenda iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1966. gadā Dienvidāfrikas Republikas parlamenta sanāksmes laikā parlamenta ziņnesis Dimtriks Cafonds nogalina Dienvidāfrikas premjerministru un aparteīda sistēmas radītāju Henriku Frenšu Fervordu.

1965. gadā Indijas spēki iebrūk Pakistānas rietumos, lai apturētu Pakistānas ofensīvu pret Indijas kontrolēto Kašmiras daļu.

1961. gadā Afganistāna sarauj diplomātiskās attiecības ar Pakistānu.

1955. gadā Turcijas pilsētās Stambulā un Izmirā izceļas pret grieķiem vērsti nemieri.

1951. gadā pēc Jordānijas karaļa Abdullas nogalināšanas jūlijā par Jordānijas karali tiek pasludināts princis Talals.

1948. gadā par Nīderlandes karalieni kļūst princese Juliana pēc viņas mātes karalienes Vilhelmīnes atkāpšanās no troņa.

1944. gadā Otrajā pasaules karā sabiedroto spēki atbrīvo Beļģiju.

1941. gadā nacisti izdod pavēli Vācijas okupētajās teritorijās visiem ebrejiem, kas vecāki par sešiem gadiem, valkāt pie apģērba Dāvida zvaigzni ar uzrakstu "Žīds".

1940. gadā nacisti liek atteikties no troņa Rumānijas karalim Karolam II par labu viņa dēlam Mihaelam.

1939. gadā Dienvidāfrikas Republika piesaka karu Vācijai.

1936. gadā Hobārtas zoodārza būrī nomirst pēdējais zināmais Tasmānijas tīģeris Bendžamins, kas iespējams bija mātīte. Tasmānijas tīģeris jeb somainais vilks Austrālijā tika iznīdēts līdz izmiršanai 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, jo tika uzskatīts, ka tas medīja aitas un mājputnus. 1986.gadā suga oficiāli tika atzīta par izmirušu.

1930. gadā fašistu, nacionālistu un konservatīvo grupas gāž Argentīnas demokrātisko valdību.

1915. gadā Lielbritānijas armija pirmo reizi izmēģina tanka prototipu.

1914. gadā Francijas armijai uzsākot pretuzbrukumu Vācijas spēkiem, sākas pirmā Marnas kauja 480 kilometrus garā frontē.

1901. gadā anarhists Leons Čolgošs Bufalo Ņujorkā sašauj ASV 25.prezidentu Viljamu Makinliju, kurš no gūtajiem ievainojumiem astoņas dienas vēlāk nomira.

1885. gadā tiek pabeigta Bulgārijas apvienošana.

1776. gadā Gvadelupai pāri brāžas viesuļvētra, nogalinot vairāk nekā 6000 cilvēku.

1522. gadā viens no Ferdinanda Magelāna ekspedīcijas kuģiem - "Victoria" - atgriežas Spānijā, kļūstot par pirmo kuģi, kas veicis peldējumu apkārt zemeslodei.