10. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Vladimirs Volkovs - futbolists.

1982. gadā Madara Līduma - biatloniste.

1973. gadā Gunta Arāja - Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

1966. gadā Aldis Drēģeris - mūziķis. Darbojas šlāgermūzikas žanrā (miris 2005. gadā).

1960. gadā Iļja Sokolovs - "Baltic coal terminal" valdes priekšsēdētājs.

1951. gadā Kārlis Leiškalns - bijušais politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts.

1949. gadā Māris Skuja - pianists, koncertmeistars.

1943. gadā Ruta Cimdiņa - Jāņa Akuratera muzeja vadītāja.

1943. gadā Zigrīda Rusiņa - bijusī tekstilizstrādājumu un veļas ražotājas AS "Lauma" vadītāja.

1941. gadā Rudīte Leitena - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika padomniece un biroja vadītāja.

1930. gadā Imants Adermanis - aktieris, režisors un Latvijas radio diktors. Kā aktieris darbojās Dailes teātri un Nacionālajā teātrī. Filmējies vairākās filmās - "Nauris", "Ceplis" un "Mērnieku laiki". (miris 1996.gadā).

1923. gadā Ingrīda Sokolova - rakstniece, literatūrzinātniece. (mirusi 2012.gadā).

1905. gadā Arnolds Tauriņš - futbolists, septiņkārtējs Latvijas čempions 1920. un 1930.gados (miris 1984.gadā).

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Kailija Dženere - modele, TV šovu un sociālo tīklu zvaigzne.

1971. gadā Rojs Kīns - īru futbolists.

1971. gadā Džastins Terū - amerikāņu aktieris.

1967. gadā Marts Sanders - igauņu dziedātājs un aktieris.

1967. gadā Ridiks Bovs - amerikāņu bokseris.

1960. gadā Antonio Banderass - spāņu aktieris.

1959. gadā Rozanna Ārkete - amerikāņu modele un aktrise.

1951. gadā Huans Manuels Santoss - Kolumbijas prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts.

1947. gadā Ians Andersons - skotu mūziķis ("Jethro Tull").

1937. gadā Anatolijs Sobčaks - krievu politiķis.

1935. gadā Gija Kančeli - gruzīnu komponists.

1928. gadā Džimmijs Dīns - amerikāņu dziedātājs (miris 2010.gadā).

1913. gadā Volfgangs Pauls - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1993.gadā).

1902. gadā Ārne Tiseliuss - zviedru ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1884. gadā Panaīts Istrati - rumāņu rakstnieks (miris 1935.gadā).

1874. gadā Herberts Hūvers - ASV prezidents (miris 1964.gadā).

1865. gadā Aleksandrs Glazunovs - krievu komponists (miris 1936.gadā).

1856. gadā Viljams Vilets - angļu izgudrotājs, kurš ierosināja ieviest vasaras un ziemas laiku (miris 1915.gadā).

1814. gadā Anrī Nestlē - šveiciešu rūpnieks, pasaules lielākās pārtikas un dzērienu kompānijas "Nestle" dibinātājs (miris 1890.gadā).

1397. gadā Alberts II - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1439.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleru Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē pieņem jaunu iemītnieku - no "Līču" patversmes tiek atvests pusotru mēnesi vecs melnbalts kaķēns Čārlijs.

2009. gadā Rīgas 1.slimnīcas Uzņemšanas nodaļā netiek uzņemti nedz slimnieki, kas tiks atvesti ar ātrās palīdzības automašīnām, nedz tie, kas ieradīsies paši. Šāds solis sperts, jo ar Rīgas 1.slimnīcai samazināto finansējumu 70% apmērā tiek atlaisti aptuveni divas trešdaļas jeb 570 darbinieki, līdz ar to būtiski tiek samazināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana.

2009. gadā ilggadējais VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis pamet amatu, un viņa vietā bankas padome ieceļ valdes priekšsēdētāja vietnieku Rolandu Paņko.

2009. gadā Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas sēdē nolemj, ka partijas Saeimas frakciju vadīs TP valdes locekle Vineta Muižniece, jo no frakcijas vadītāja amata bija atkāpies iepriekšējais tās vadītājs Māris Kučinskis.

2009. gadā Rīgas apgabaltiesa pieņēma izskatīšanai un ierosina civillietu pēc Privatizācijas aģentūras prasības pret sanatorijas "Ķemeri" īpašnieku SIA "Ominasis Latvia" par darbaspēka izmantošanas nosacījuma neizpildi.

2006. gadā uzņēmums "Laticrete Baltic" Salaspilī atklāj keramikas flīžu un akmens stiprināšanas materiālu ražotni.

2006. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atklāj Klientu apkalpošanas nodaļu, kas kalpo kā vienas pieturas aģentūra uzņēmējiem un citiem interesentiem.

2005. gadā turpinās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte ASV. Ministru prezidents Sietlā apmeklē Vašingtonas universitāti, kurā tiek iepazīstināts ar vienīgo akadēmisko Baltijas studiju programmu Ziemeļamerikā, kā arī tiekas ar aviosabiedrības "Boeing" vadību.

2004. gadā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei aprit desmit gadi.

2002. gadā Minhenē, Latvijas barjerskrējējs Staņislavs Olijars Eiropas vieglatlētikas čempionātā izcīna sudraba godalgu 110 metru distancē.

2001. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā darbu sāk trešā Pasaules latviešu biedrību konference "Mēs - latvieši savā zemē un pasaulē", uz kuru ieradušies vairāk nekā 190 delegātu no 52 latviešu biedrībām, kas darbojas 13 valstīs.

2001. gadā Rīgā, Vērmanes dārzā, atklāj pieminekli slavenajam šahistam rīdziniekam Mihailam Tālam.

2000. gadā Jūrkalnē, Pāžu pludmalē, tiek atklāta piemiņas zīme Latvijas bēgļiem uz Zviedriju.

1999. gadā Ministru kabinets atbalsta viena miljona latu piešķiršanu AS "Rīgas komercbanka" sanācijai.

1999. gadā Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki sadarbībā ar Ekonomikas policijas darbiniekiem aizdomās par nepilngadīgu personu iesaistīšanu un izmantošanu pornogrāfisku materiālu izgatavošanā aiztur foto un video modeļu aģentūras "Logos" vadītājus Juriju Jurjevu un Juriju Kutirevu.

1998. gadā stājas spēkā Latvijas un Maltas līgums par bezvīzu režīmu.

1998. gadā tiek atklāta kristīgā nometne Daugmalē - pirmais bīskapa Meinarda atceres dienu pasākums.

1998. gadā Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Pāvelam Gruziņam nodod iesniegumu par aiziešanu no ieņemamā amata. Tiesas priekšsēdētājam jāvēršas Saeimā, kas ar savu balsojumu atbrīvotu no amata ģenerālprokuroru. Vēlāk iesniegums tiek atsaukts, un Skrastiņš paliek savā amatā.

1990. gadā Rīgā un Jūrmalā notiek Latvijas un KPFSR sarunu 2.raunds, kurā galīgi tiek saskaņoti abu valstu attiecību galvenie principi. Līguma pamats: Krievija atzīst Latvijas neatkarību, Latvija - Krievijas suveneritāti.

1990. gadā bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās sāk darboties pirmais "Casino Riga".

1919. gadā pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tiek nodibināta Jūras nodaļa, kas tiek uzskatīts par valsts kara flotes oficālu aizsākumu. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.

Notikumi pasaulē

2006. gadā Lielbritānijas Skotlendjardam izdodas izjaukt teroristu plānus uzspridzināt lidmašīnu reisā no Lielbritānijas uz ASV.

2004. gadā Lībija piekrīt samaksāt 35 miljonu ASV dolāru kompensāciju vairāk nekā 160 1986.gadā notikušās Rietumberlīnes naktskluba spridzināšanas upuriem, kuri nav amerikāņi.

2003. gadā notiek pirmās laulības kosmosā, kad salaulājas Starptautiskās kosmiskās stacijas komandieris Jurijs Maļeņčenko un viņa līgava Jekaterina Dmitrijeva.

2003. gadā Lielbritānija piedzīvo visu laiku karstāko dienu, gaisa temperatūrai Kentā sasniedzot 38,5 grādus pēc Celsija. Tā ir pirmā reize, kad gaisa temperatūra Lielbritānijā pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita.

2001. gadā 252 cilvēki tiek nogalināti, kad Angolas grupējuma UNITA kaujinieki uzbrūk vilcienam netālu no Luandas. Tas kļūst par vienu no asiņainākajiem incidentiem ilgstošajā Angolas pilsoņu karā.

2000. gadā Polijas tiesa novērš potenciālu politisku krīzi, nolemjot, ka valsts prezidents Aleksandrs Kvasņevskis nav bijis komunistiskā režīma informētājs.

2000. gadā pēc "www.ibiblio.org" datiem pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz sešus miljardus.

1994. gadā Bangladešas feministiskā rakstniece Taslima Nasrina aizbēg uz Zviedriju pēc nāves draudu saņemšanas no ekstrēmistiskajiem musulmaņiem, kas viņu vaino islāma zaimošanā.

1990. gadā kosmiskā zonde "Magellan" sasniedz Venēru.

1964. gadā Romas pāvests Pols VI izdod encikliku "Ecclesiam Suam", paužot vēlmi uzņemties vidutāja funkcijas starptautiskos konfliktos.

1949. gadā ASV prezidents Harijs Trūmens paraksta Nacionālās drošības aktu, ar kuru tiek izveidota Aizsardzības ministrija. Pieaugot "aukstā kara" saspīlējumam, Aizsardzības ministrija kļūst par galveno ASV militāro centienu virzītāju, lai nepieļautu komunisma ekspansiju.

1945. gadā, dienu pēc atombumbas nomešanas Nagasaki Japāna piekrīt Potsdamas konferences noteikumiem un paziņo par beznosacījumu padošanos. ASV prezidents Harijs Trūmens pavēl apturēt atomuzbrukumu.

1944. gadā ASV armija pēc trīs nedēļas ilgām kaujām atkaro Japānai Guamu.

1920. gadā pēc Pirmā pasaules kara Turcija paraksta Sevras līgumu ar sabiedrotajiem, pārdalot Osmāņu impērijas teritorijas.

1913. gadā Bulgārija noslēdz Bukarestes miera līgumu ar Balkānu sabiedrotajiem - Grieķiju, Serbiju, Melnkalni un Rumāniju, tādējādi izbeidzot Otro Balkānu karu.

1893. gadā Rūdolfa Dīzela izstrādātais modelis Augsburgā veic savu pirmo braucienu, lietojot tikai savu enerģiju. 10.augusts vēlāk kļūst par Starptautisko biodīzeļdegvielas dienu.

1821. gadā Misūri kļūst par ASV 24. štatu.

1809. gadā jaunā Ekvadoras galvaspilsēta Kito pasludina neatkarību no Spānijas.

1792. gadā Franču revolūcijas laikā tiek arestēts karalis Luijs XVI.

1776. gadā Londonu sasniedz ziņa par ASV pieņemto Neatkarības deklarāciju.

1675. gadā Londonā tiek likts pamatakmens Karaliskajai Grīnvičas observatorijai.

1628. gadā Zviedru karakuģis "Regalskeppet Vasa" nogrimst Stokholmas ostā tikai 20 minūtes pēc sava pirmā brauciena sākuma.

1519. gadā Ferdinanda Magelāna pieci kuģi dodas ceļojumā apkārt pasaulei.

955. gadā Svētās Romas impērijas imperators Oto I sakauj maģārus, izbeidzot 50 gadus ilgo maģāru invāziju Rietumos.