Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim šodien 52. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

25. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Izklaide
2018. gada 25. jūlijā 04:43 2018. gada 25. jūlijā 04:43
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien basketbolistam Jurim Umbraško, džudistam Vladimiram Osnačam, pat aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim... Pieminēšanas vērts, ka šajā dienā pirms 807 gadiem svinīgā ceremonijā bīskaps Alberts ielika pamatakmeni Svētās Marijas jeb Rīgas Doma katedrālei.

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Vladimirs Osnačs - džudists.
1979. gadā Juris Umbraško - basketbolists.
1966. gadā Raimonds Bergmanis - aizsardzības ministrs.
1929. gadā Lilija Dzene - rakstniece un teātra zinātniece.

Jubilāri pasaulē

1979. gadā Alisters Kārters - snukera spēlētājs.
1978. gadā Luīze Brauna - pirmais mākslīgās apaugļošanas rezultātā radītais bērns.
1967. gadā Mets Leblanks - amerikāņu aktieris.
1958. gadā Tērstons Mūrs - amerikāņu dziedātājs un ģitārists ("Sonic Youth").
1946. gadā Rita Mārlija - jamaikiešu dziedātāja, Boba Mārlija sieva.
1934. gadā Dons Elliss - amerikāņu džeza trompetists (miris 1978.gadā).
1920. gadā Rozalinda Frenklina - angļu zinātniece (mirusi 1958.gadā).
1918. gadā Džeina Franka - amerikāņu māksliniece (mirusi 1986.gadā).
1905. gadā Eliass Kaneti - bulgāru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.gadā).
1848. gadā Arturs Džeims Belfūrs - angļu politiskais darbinieks un diplomāts (miris 1930.gadā). 1918.gadā, būdams Lielbritānijas ārlietu ministrs, viņš bija pirmais no rietumvalstu augstā ranga politiķiem, kas piekrita atzīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību. 1918.gadā atbalstīja Baltijas valstu cīņu par neatkarību un atļāva ievest Baltijas jūrā britu karakuģus Baltijas valstu aizstāvēšanai.
1839. gadā Fransuā Garnjē - franču pētnieks (miris 1873.gadā).
1750. gadā Henrijs Nokss - amerikāņu ģenerālis (miris 1806.gadā).
1109. gadā Afonsu I - Portugāles karalis (miris 1185.gadā).

Notikumi Latvijā

2004. gadā Latvijas kantrimūzikas grupa "Dakota" iegūst otro vietu 23.Eiropas kantrimūzikas festivālā "Country Piknik Mragovo 2004" Polijā.
2003. gadā Rīgā, Berga bazārā, tiek atklāta jauna četrzvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".
2003. gadā Rīgā viesojas Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas viceministrs Kails Makslarovs (Kyle McSlarrow). Viņš pēc tikšanās ar Latvijas valdības un biznesa pārstāvjiem apliecina, ka ASV uzņēmēji ieinteresēti sadarboties ar Latviju.
2002. gadā notiek Kalsnavas spirta rūpnīcas ražotnes izmantotājas SIA "Riga Bestsprit" darbinieku pikets pie Finanšu ministrijas, kurā netiek panākts kompromiss ar Valsts ieņēmumu dienesta direktoru Andreju Sončiku par akcīzes nodokļa uzrēķinu spirta ražotnei.
2001. gadā vīru kori Rīgai 800 gadu jubilejā dāvina atjaunoto Sv.Jēkaba baznīcas torņa ārējo zvanu.
2000. gadā Doles muižā viesojas Doles bijušo īpašnieku Levisu of Menāru dzimtas pēcteči no Rietumeiropas - Vācijas, Francijas un Skotijas.
2000. gadā Rīgā un Jūrmalā notiek Pasaules Krievu preses forums.
1998. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sāk sociālās apdrošināšanas konta paziņojumu izsūtīšanas kampaņu. Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" no 1997.gada VSAA reizi gadā jāziņo sociāli apdrošinātām personām par apdrošināšanas kontu un reģistrētā pensijas kapitāla lielumu.
1985. gadā notiek Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru.
1772. gadā tiek noslēgts Austrijas, Prūsijas un Krievijas līgums par Polijas sadalīšanu - pirmā Polijas dalīšana. Saskaņā ar šo līgumu Krievija iegūst Latgali. 1773.gadā Polijas Seims ir spiests atzīt šo sadalīšanas līgumu.
1448. gadā, beidzoties Livonijas ordeņa un Novgorodas karam, uz 25 gadiem tiek noslēgts miera līgums starp visām Livonijas valstīm no vienas un Novgorodu un Pleskavu no otras puses, kurā puses vienojas par robežām, brīvu tirdzniecību un diplomātiskajiem sakariem.
1211. gadā svinīgā ceremonijā bīskaps Alberts ieliek pamatakmeni Svētās Marijas jeb Rīgas Doma katedrālei. Par nelaimi līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas par Rīgas Doma būvniecības sākotnējo periodu, bet tiek uzskatīts, ka pašreizējā Rīgas Doma celtniecībā uzsākās straujš attīstības posms 1215. gada pavasarī, kad iekšpilsētā nodega pirmais Rīgas Doms. Līdzās katedrālei klasiskajā romānikas katedrāļu stilā uzcelts arī bīskapijas Domkapitula klosteris un Rīgas Doma skola.

Notikumi pasaulē

2010. gadā tīmekļa medijis "WikiLeaks" izplata aptuveni 77 000 slepenu ASV militāro dokumentu par Afganistānas karu. Dokumentos atklātas detaļas par civiliedzīvotāju nogalināšanu, kā arī iespējamajiem sakariem Pakistānas un talibu nemiernieku starpā.
2002. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paraksta likumu, kas pirmo reizi kopš 1917.gada ļauj valsts iedzīvotājiem pārdot un iznomāt lauksaimniecības zemi.
2000. gadā pēc pacelšanās no Parīzes lidostas avarē "Air France" pasažieru lidmašīna "Concorde", bojā ejot 109 pasažieriem un apkalpes locekļiem un četriem cilvēkiem uz zemes.
1994. gadā Izraēlas un Jordānas līderi Vašingtonā paraksta vēsturisku deklarāciju, izbeidzot kopš 1948.gada oficiāli pastāvējušo karastāvokli starp abām valstīm.
1993. gadā Izraēla uzsāk plašu uzbrukumu pret Libānu, ko Izraēla sauc par operāciju "Atbildība", bet Libāna - par Septiņu dienu karu.
1992. gadā Barselonā sākas olimpiskās spēles, kuras pirmo reizi vēsturē neboikotē neviena valsts, turklāt atcelti arī piedalīšanās aizliegumi vairākām valstīm. Olimpiādē piedalās 169 valstu sportisti.
1984. gadā padomju kosmonauta Svetlana Savitskaja kļūst par pirmo sievieti, kas veikusi gājienu kosmosā.
1980. gadā austrāliešu grupa "AC/DC" izlaiž savu albumu "Back in Black", kas pārdots 42 miljonos eksemplāru un kļuvis par otro visvairāk pārdoto albumu vēsturē.
1978. gadā Lielbritānijas pilsētas Lankašīras slimnīcā pasaulē nāk pirmais mākslīgas apaugļošanas ceļā radītais bērns Luīze Džoja Brauna.
1965. gadā Bobs Dilans koncertā pirmo reizi uzstājas ar elektrisko ģitāru. Pie akustiskajiem instrumentiem pieradušie fani ar kliedzienam padzen Dilanu no skatuves.
1963. gadā ASV, Padomju Savienība un Lielbritānija vienojas aizliegt kodolieroču izmēģinājumus atmosfērā, kosmosā un zem ūdens.
1957. gadā bijusī Francijas kolonija Tunisija kļūst par neatkarīgu republiku.
1952. gadā ASV piederošā Puertoriko pieņem ASV Kongresa apstiprināto konstitūciju.
1946. gadā ASV veic pirmo kodolizmēģinājuma sprādzienu zem ūdens, Klusā okeāna Bikini atolā uzspridzinot karakuģi "USS Saratoga".
1943. gadā Itālijas Lielā koalīcija atceļ no amata diktatoru Benito Musolīni un viņa vietā ieceļ Pjetro Badoljo.
1940. gadā Otrajā pasaules karā ģenerālis Anrī Gisāns pavēl Šveices armijai pretoties Vācijas invāzijai un pasludina padošanos par pretlikumīgu.
1934. gadā nacisti Vīnē nogalina Austrijas kancleru Engelbertu Dolfusu.
1929. gadā Pijs XI kļūst par pirmo Romas pāvestu, kas atstāj Vatikānu kopš Pāvesta valstu krišanas 1870.gadā.
1925. gadā tiek dibināta Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (TASS).
1920. gadā tiek veikta pirmā transatlantiskā divvirzienu radiopārraide.
1917. gadā Francijas tiesa piespriež nāves sodu nīderlandiešu spiedzei Margaretai Gertrūdei Cellei, kas pazīstama kā Mata Hari, par spiegošanu Vācijas labā Pirmā pasaules kara laikā.
1909. gadā franču izgudrotājs Luī Blerio ar lidaparātu pārlido no Kalē, Francijā uz Doveru Lielbritānijā, pirmo reizi kādam cilvēkam šķērsojot Lamanša šaurumu lidojumā.
1907. gadā Koreja kļūst par Japānas protektorātu.
1898. gadā ASV sāk iebrukumu Puertoriko, amerikāņu spēkiem izsēžoties Guanikas ostā.
1897. gadā amerikāņu rakstnieks Džeks Londons dodas uz Klondaiku, lai pievienotos "Zelta drudzim", kura laikā viņš sarakstīja savus pirmos panākumus guvušos stāstus.
1894. gadā Japānas spēkiem apšaudot Ķīnas karakuģi izceļas pirmais Ķīnas-Japānas karš.
1892. gadā Vācijā tiek dibināts futbola klubs "Hertha BSC Berlin 1892".
1868. gadā Vaiominga kļūst par ASV teritoriju.
1799. gadā Napoleona Bonaparta spēki Ēģiptē sakauj 10 000 osmaņu karavīrus.
1603. gadā Skotijas karalis Džeimss VI tiek kronēts par pirmo Lielbritānijas karali.
1593. gadā Francijas Anrī IV publiski no protestantisma pāriet katoļticībā, kas nepilnu gadu vēlāk ļauj viņam kļūst par Francijas karali.
1567. gadā Dons Djēgo de Losada dibina Karakasu, mūsdienu Venecuēlas galvaspilsētu.
1547. gadā tiek kronēts Francijas karalis Anrī II.
1261. gadā Bizantijas imperatora Mihaela VIII spēki atkaro Konstantinopoli, tādējādi atjaunojot Bizantijas impēriju.
306. gadā Konstantīnu I viņa karavīri pasludina par Romas imperatoru.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija neļauj aizvest no okupētās teritorijas 1100 bērnu 10
Olga Kambala tomēr Turcijā netiek pie jauna deguna un krūtīm. Kāpēc tā? 4
“Būtu slikti, ja kaut kas notiktu...” Medvedevs kinofilmu gangsteru stilā draud Eiropas atomstacijām ar teroraktu 6
Pievienot komentāru