17. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1966. gadā Daina Medne - Centrālās vēlēšanu komisijas locekle.

1965. gadā Signe Terihova - juriste.

1963. gadā Pēteris Vaivars - Latvijas vēstnieks Korejā

1963. gadā Dzintars Rasnačs - Tieslietu ministrs.

1961. gadā Nauris Puntulis - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

1952. gadā Sergejs Martinovs - Latvijas Nacionālās operas solists (bass).

1950. gadā Ziedonis Špengelis - Rīgas Starptautiskās Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs.

1932. gadā Egons Beseris -  Dailes teātra un Drāmas teātra aktieris. Visplašāk pazīstams kā kapteiņa Horna lomas atveidotājs filmā "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās".

1921. gadā Aldona Elfrīda Pole-Āboliņa - māksliniece.

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Toms Flečers - britu dziedātājs ("McFly").

1982. gadā Nataša Hamiltone - britu dziedātāja ("Atomic Kitten").

1978. gadā Noa Lenokss - amerikāņu mūziķis, pazīstams arī kā "Panda Bear" ("Animal Collective").

1963. gadā Mati Nīkanens - somu tramplīnlēcējs.

1954. gadā Angela Merkele - Vācijas kanclere.

1952. gadā Deivids Haselhofs - amerikāņu aktieris un mūziķis.

1949. gadā Terenss Batlers - britu mūziķis ("Black Sabbath").

1948. gadā Rons Eštons - amerikāņu ģitārists ("The Stooges", miris 2009.gadā).

1947. gadā Kamilla - Kornvolas hercogiene.

1939. gadā Spensers Deiviss - britu dziedātājs un ģitārists.

1939. gadā Ali Hameneji - Irānas Islāma republikas augstākais līderis.

1935. gadā Donalds Sazerlends - kanādiešu aktieris.

1920. gadā Huans Antonio Samarančs - bijušais Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents (miris 2010.gadā).

1899. gadā Džeimss Kegnijs - amerikāņu aktieris (miris 1986.gadā).

1888. gadā Šmuels Josefs Agnons - Izraēlas rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1970.gadā).

1698. gadā Pjērs Luī Mopertuī - franču matemātiķis un filozofs (miris 1759.gadā).

1487. gadā Ismails I - Persijas šahs (miris 1524.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Tukuma rajona Šlokenbekā notiek starptautiskais seno motociklu salidojums "Kurzemes riņķis 2005".

2004. gadā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, notiek prestižais spēkavīru turnīrs - pasaules kausa izcīņa "All Strength World Cup

2004". Komandu sacensībās pārliecinošu uzvaru izcīnīja Baltijas vienība, kurā ir Latvijas spēkavīri Raimonds Bergmanis un Agris Kazeļņiks, lietuvieši Židrūns Savicks, Sauļus Brusoks, Viļus Petrausks un igaunis Andrus Muramets. Savukārt individuālajā vērtējumā galveno balvu iegūst Polijas atlēts Mariušs Pudzianovskis.

2003. gadā Jēkabpils rajona Gārsenes muižā notiek 2.Vislatvijas muižnieku turnīrs. Turnīrā piedalās Krustpils, Asares, Gārsenes, Bīriņu, Gaujienas, Jaunauces, Mercendarbes un citu muižu pulki.

2002. gadā Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Senāta zālē, četru Latvijas universitāšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) pārstāvji paraksta Nodomu protokolu par sadarbību Rīgas Zinātnes un tehnoloģijas parka izveidošanā. Nodomu protokolu paraksta LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektors Pēteris Rivža, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts.

2001. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst banku "Paritāte" par maksātnespējīgu.

2000. gadā notiek Saeimas ārkārtas plenārsēde grozījumu Ceļu satiksmes likumā izskatīšanai un pieņemšanai. Grozījumi likumā paredz, ka juridisko personu automašīnām, šķērsojot Latvijas robežu, nevajadzēs notariāli apstiprinātu pilnvaru.

2000. gadā tiek atklāts modernizētais Silenes robežkontroles punkts.

1999. gadā tiek nodibināta sabiedriskā organizācija "Kolovrat", par kuras priekšsēdētāju tiek ievēlēts Romāns Ļubimovs. Dibināšanas sapulcē piedalās 12 barkašovieši.

1998. gadā Tautas varas partijas kongresā par partijas politiskā prezidija priekšsēdētāju tiek ievēlēts Armands Stendzenieks.

1996. gadā Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija un Latviešu neatkarības partija paraksta protokolu par koalīcijas izveidi, kas paredz tālāku partiju sadarbību un koalīcijas līguma noslēgšanu.

1944. gadā Latviešu leģiona 15. un 19.ieroču SS grenadieru divīzijas atkāpjoties šķērso Latvijas robežu.

1756. gadā Rīgas maģistrāts ar Krievijas Senāta atbalstu izdod stingru reglamentu, ar kuru apstiprina vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū. Tas izraisa ārzemnieku - īpaši angļu firmu asus protestus.

1231. gadā katoļu garīdznieks Alnas Balduīns noslēdza līgumu par pāvesta diacēzes izveidošanu Kursā. Gadu vēlāk pāvests Gregors IX Alnas Balduīnu iecēla par Kursas diacēzes pārvaldnieku un Zemgales bīskapu. Taču zobenbrāļu ordeņa nesaskaņu dēļ, tika atcelts no amata.

Notikumi pasaulē

2014. gadā virs prokrieviski noskaņoto separātistu kontrolētā reģiona Ukrainas austrumos tiek notriekta "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna, kas no Amsterdamas devās uz Kualalumpuru, nogalinot 298 cilvēkus, kas tajā atradās.

2007. gadā Brazīlijas pasažieru lidmašīnas katastrofā Sanpaulu lidostā iet bojā gandrīz 200 cilvēku.

2006. gadā vismaz 650 cilvēku iet bojā un simts pazūd bez vēsts, kad pēc spēcīgas pazemes zemestrīces cunami Indonēzijas Javas salā noslauka no zemes virsas vairākus zvejnieku ciematus un kūrortus.

2000. gadā par Sīrijas prezidentu oficiāli kļūst trīs desmitgades valdījušā Hafeza al Asada dēls Bašars al Asads.

1998. gadā pēdējais Krievijas cars Nikolajs II un viņa ģimenes locekļi tiek pārapbedīti Sanktpēterburgā 80 gadus pēc tam, kad viņu kopā ar ģimeni noslepkavoja boļševiki.

1998. gadā trīs pazemes zemestrīces izraisīti paisuma viļņi noslauka vairākus ciematus Papua Jaungvinejā, nogalinot apmēram 2000 cilvēku.

1997. gadā pēc 117 gadu darba tiek likvidēts ASV veikalu tīkls "F.W. Woolworth Company".

1996. gadā virs Atlantijas okeāna eksplodē lidmašīna "Boeing 747", kas no Ņujorkas devās uz Parīzi Iet bojā visi 230 cilvēki, kas tajā atradās.

1995. gadā ASV vidējos rietumus pārņēmušais karstuma vilnis sasniedz savu kulmināciju Čikāgā, Ilinoisas štatā un Milvoki Viskonsinas štatā sasniedzot gaisa temperatūras rekordus. Šajā dienā vien karstuma dēļ iet bojā vairāk nekā 400 cilvēki.

1995. gadā mirst pieckārtējais pasaules čempions "Formula-1" argentīnietis Huans Manuels Fanhio.

1994. gadā Brazīlija izcīna savu ceturto Pasaules kausu futbolā, finālmača pēcspēles sitienos uzvarot Itāliju.

1992. gadā Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels paziņo par atkāpšanos no amata, kad neatkarību pasludina Slovākija, kas neatzina Havelu par savu prezidentu.

1984. gadā padomju kosmonaute Svetlana Savicka kļūst par pirmo sievieti, kas devusies "pastaigā" kosmosā no kosmosa kuģa "Soyuz 12". "Pastaiga" ilga trīsarpus stundas.

1981. gadā vairāk nekā simts cilvēki iet bojā, Izraēlai bombardējot palestīniešu apdzīvotos Beirūtas rajonus.

1979. gadā Nikaragvas prezidents Anastasio Somosa bēg no valsts un varu pārņem sandinistu līderis Daniels Ortega.

1976. gadā notiek Austrumtimoras aneksija. Austrumtimora kļūst par Indonēzijas 27. provinci.

1976. gadā 25 Āfrikas valstis boikotē Monreālas Olimpiādi, protestējot pret Jaunzēlandes sporta sakariem ar DĀR, kas bija izslēgta no olimpiskās kustības kopš 1964.gada aparteīda politikas dēļ. Boikots notiek pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas atteikuma izslēgt arī Jaunzēlandi, kuras regbija izlase tobrīd atradās turnejā DĀR.

1975. gadā ASV un padomju kosmosa kuģi "Apollo 18" un "Soyuz 19" savienojas 210 kilometrus virs Zemes, sarokojoties abu lidaparātu kapteiņiem.

1973. gadā militārā apvērsumā tiek gāzts Afganistānas karalis Mohammeds Zahirs Šahs un Afganistānā tiek pasludināta republika bijušā premjerministra Sardara Muhammada Dauda Hana vadībā.

1969. gadā Spānijas diktators Fransisko Franko par savu pēcteci nominē princi Huanu Karlosu.

1968. gadā varu Irākā sagrābj ģenerāļa Hasana al Bakra vadītā Revolucionārās Pavēlniecības padome.

1959. gadā mirst leģendārā džeza un blūza dziedātāja Billija Holideja.

1955. gadā Anaheimā, ASV Kalifornijas štatā, tiek atklāta Disnejlenda.

1951. gadā Leopoldam III atsakoties no troņa, par Beļģijas karali kļūst viņa dēls princis Boduēns.

1945. gadā sākas Otrā pasaules kara noslēguma Potsdamas konference, kurā piedalās gan Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils, gan padomju līderis Jozefs Staļins, gan ASV prezidents Harijs Trūmens.

1944. gadā divi kuģi ar munīcijas kravu uzsprāgst netālu no Sanfrancisko līča Kalifornijā, nogalinot 320 cilvēkus.

1933. gadā pēc sekmīgas Atlantijas okeāna šķērsošanas Lietuvas pētniecības lidmašīna "Lituanica" mistiskos apstākļos nogāžas Vācijā.

1918. gadā boļševiki Jekaterinburgā nogalina pēdējo Krievijas caru Nikolaju II, viņa ģimeni un pavadoņus.

1917. gadā pirmā pasaules kara izraisītās nepatikas dēļ pret vāciešiem britu karaliskā ģimene maina savu vārdu no Sakskoburgotu karaļnamu uz Vindzoru karaļnamu.

1816. gadā sākas Klondaikas zelta drudzis, kad pirmie veiksmīgie zelta meklētāji ierodas Sietlā.

1791. gadā Franču revolūcijas laikā notiek Šamdemaras slaktiņš - tiek nogalināti 1200-1500 cilvēki, ieskaitot sievietes un bērnus.

1762. gadā pēc Pētera III nogalināšanas par Krievijas carieni kļūst Katrīna II.

1203. gadā Ceturtajā krusta karā kristiešu spēki triecienā ieņem Konstantinopoli.