23. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1932. gadā Gunārs Krollis - grafiķis.

1934. gadā Gunārs Asaris - arhitekts, Rīgas domes Pieminekļu padomes pārstāvis.

1941. gadā Vija Dzintare - tēlniece.

1944. gadā Ingrīda Andriņa - aktrise.

1957. gadā Aivars Tarvids - žurnālists.

1966. gadā Jānis Tutins - apvienības "Saskaņas Centrs" deputāts Saeimā

1972. gadā Valērijs Agešins - apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas deputāts

1973. gadā Marija Naumova - dziedātāja, ANO Bērnu fonda (UNICEF) labas gribas vēstniece Latvijā.

Jubilāri pasaulē

1750. gadā Deodā Gratē de Dolomjē - franču ģeologs (miris 1801.gadā).

1889. gadā Anna Ahmatova - krievu dzejniece (mirusi 1966.gadā).

1894. gadā Edvards VIII - Lielbritānijas karalis (miris 1972.gadā).

1912. gadā Alans Tērings - angļu matemātiķis, tiek uzskatīts par modernās datorzinātnes tēvu (miris 1954.gadā).

1929. gadā Džūna Kārtere Keša - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2003.gadā).

1940. gadā Stjuarts Satklifs - angļu basģitārists ("The Beatles", miris 1962.gadā).

1941. gadā Roberts Hanters - amerikāņu mūziķis un dzejnieks ("The Grateful Dead").

1943. gadā Vints Sērfs - amerikāņu datorzinātnieks, "interneta tēvs".

1955. gadā Glens Dancigs - amerikāņu mūziķis ("The Misfits", "Samhain", un "Danzig").

1957. gadā Frānsisa Makdormanda - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Stīvs Šellijs - amerikāņu mūziķis ("Crucifucks" un "Sonic Youth").

1965. gadā Slešs - britu ģitārists ("Guns N' Roses", "Velvet Revolver")

1972. gadā Zinedins Zidāns - franču futbolists un treneris.

1972. gadā Selma Blēra - amerikāņu aktrise.

1975. gadā K.T. Tanstala - skotu mūziķe.

1976. gadā Patriks Vjeirā - franču futbolists.

1984. gadā Dafija - britu dziedātāja.

Notikumi Latvijā

1998. gadā sabiedriskā organizācija "Kustība par neitralitāti" Rīgā, Kaļķu ielā, starp viesnīcas "Hotel de Rome" un restorāna "McDonalds" ēkām rīko sapulci ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas neitralitātes idejai.

2000. gadā Krāslavas rajona Andrupenē atklāj etnogrāfisko brīvdabas muzeju "Lauku sēta"

2003. gadā Lielvārdē, blakus Uldevena koka pilij, ceļa Rīga-Daugavpils malā tiek atklāts eksotisko putnu dārzs.

2004. gadā Pirmo reizi Līgo vakarā tiek pasniegta Zosēnu pagasta un Literatūras, teātra un mūzikas muzeja iedibinātā Piebalgas Ķenča balva par sabiedriski aktuālu problēmu asprātīgu atspoguļojumu mākslā. Ķenča balvu - tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotu skulptūru, diplomu un naudas prēmiju - saņem Nacionālā teātra radošā grupa - aktieri Svetlana Bless, Jānis Skanis un režisors Edmunds Freibergs.

Notikumi pasaulē

1314. gadā Pirmajā karā par Skotijas neatkarību Bennokbērnas kaujā Skotijas karalim Robertam I izdodas sakaut Anglijas karali Edvardu II, kurš ir spiests bēgt no kaujas lauka un arī Skotijas.

1611. gadā Atlantijas okeānā sadumpojas angļu jūras pētnieka Henrija Hadsona apkalpe, kas Hadsonu, viņa dēlu un septiņus uzticamus apkalpes locekļus izsēdina no kuģa un laivā palaiž atklātā okeānā. Par viņu likteni nekas vairāk nav zināms.

1757. gadā Palaši kaujā 3000 britu karavīru sakauj 50 000 vīru indiešu armiju. Šai uzvarai bija izšķiroša nozīme britu cīņā pret Bengālijas Navabu un viņa franču sabiedrotajiem, kas ļāva Lielbritānijai pārņemt Indiju savā pārvaldē uz nākošajiem 190 gadiem.

1794. gadā Krievijas cariene Katrīna II ļauj ebrejiem apmesties Kijevā.

1812. gadā Lielbritānija atceļ savus ierobežojumus tirdzniecībai ar Ameriku, tādā veidā likvidējot vienu no galvenajiem 1812. gada kara iemesliem.

1858. gadā Romas katoļu pāvesta pārstāvji Boloņā nolaupa sešus gadus veco ebreju zēnu Edgardu Mortaru, lai uzaudzinātu viņu par katoli. Šim notikumam bija tālejošas politiskas sekas, kas vēl joprojām jūtamas katoļu baznīcas attiecības ar ebreju organizācijām.

1868. gadā amerikāņu izdevējs Kristofers Letems Šoulss saņem patentu savai rakstāmmašīnai.

1894. gadā Sorbonnā tiek dibināta Starptautiskā Olimpiskā Komiteja.

1919. gadā igauņu spēki pie Cēsīm sakauj vācu armiju Igaunijas atbrīvošanas karā. Šī diena Igaunijā tiek atzīmēta kā Uzvara diena.

1940. gadā Vācijas līderis Ādolfs Hitlers apskata okupētās Francijas galvaspilsētu Parīzi.

1941. gadā starp pirmo padomju okupāciju un drīz sekojošo nacistu okupāciju Lietuva pasludina neatkarību, kas pastāv tikai sešas nedēļas.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Nacistiskā Vācija uz gāzes kamerām Aušvicas nāves nometnē nosūta pirmos ebrejus, kas tika vilcienā atvesti no Parīzes.

 1945. gadā pēc Japānas spēku sakāves Okinavas salā japāņu komandieris ģenerālleitnants Usidzima izdara pašnāvību.

1967. gadā Romas katoļu pāvests Pāvils VI izdot encikliku, atkārtoti apstiprinot, ka katoļu garīdzniekiem ir jāievēro celibāts.

1968. gadā Buenosairesas futbola stadionā 74 cilvēki iet bojā un 150 tiek ievainoti, cilvēkiem spiežoties uz izeju, kura ir slēgta.

1971. gadā Eiropas Ekonomiskā Kopiena pabeidz sarunas par Lielbritānijas iestāšanos.

1990. gadā Moldova pasludina neatkarību.

2005. gadā bijušajam Kukluksklana loceklim Edgaram Rejam Killenam tiek piespriests 60 gadu cietumsods par trīs pilsoņu tiesību aktīvistu nogalināšanas organizēšanu 1964. gadā Misisipi.

2016. gadā Lielbritānijas pilsoņi referendumā nobalso par izstāšanos no Eiropas Savienības.