8. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1976. gadā Nils Ušakovs - Rīgas domes priekšsēdētājs.
1975. gadā Signe Reinholde Āboliņa - sabiedrisko attiecību aģentūras "Komunikāciju aģentūras/Edelman Affiliate" valdes priekšsēdētāja.
1972. gadā Aleksandrs Semjonovs - hokejists.
1966. gadā Jānis Vaivads - SIA "Eirokonsultants" valdes priekšsēdētājs.
1962. gadā Arnis Cimdars - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
1956. gadā Vilis Avotiņš - Rīgas brīvostas pārvaldes Vides dienesta vadītājs.
1953. gadā Modris Goba - AS "Agrofirma "Tērvete" valdes priekšsēdētājs.
1952. gadā Jānis Pelsis - Iecavas novada domes priekšsēdētājs.
1948. gadā Juris Āboliņš - aktieris.

JUBILĀRI PASAULĒ

1983. gadā Nadja Petrova - krievu tenisiste.
1983. gadā Kima Klijstersa - beļģu tenisiste.
1977. gadā Kanje Vests - amerikāņu reperis.
1976. gadā Lindseja Devenporte - amerikāņu tenisiste.
1975. gadā Šilpa Šetija - indiešu aktrise un modele.
1966. gadā Džulianna Margulisa - amerikāņu aktrise.
1962. gadā Niks Roudss - angļu mūziķis ("Duran Duran").
1960. gadā Maiks Haknels - angļu dziedātājs un dziesmu autors ("Simply Red").
1955. gadā Gregs Džins - amerikāņu ģitārists un dziesmu autors ("Black Flag").
1955. gadā Timotijs Bernerss Lī - angļu interneta attīstītājs.
1951. gadā Bonija Tailere - velsiešu dziedātāja.
1947. gadā Eriks Vīšauss - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts.
1940. gadā Nensija Sinatra - amerikāņu dziedātāja.
1936. gadā Kenets Vilsons - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2013.gadā).
1930. gadā Roberts Aumans - Vācijas dzimis Izraēlas matemātiķis, Nobela prēmijas laureāts.
1927. gadā Džerijs Stillers - amerikāņu komiķis un aktieris.
1921. gadā Suharto - Indonēzijas prezidents (miris 2008.gadā).
1916. gadā Frensiss Kriks - angļu molekulārbiologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).
1867. gadā Frenks Loids Raits - amerikāņu arhitekts (miris 1959.gadā).
1810. gadā Roberts Šūmans - vācu komponists (miris 1856.gadā).
1671. gadā Tomaso Albinoni - itāliešu komponists (miris 1751.gadā).
1625. gadā Džovanni Domeniko Kasīni - itāliešu zinātnieks (miris 1712.gadā).
570. gadā Muhameds - islāma dibinātājs (dzimšanas datums nav zinātniski apstiprināts, miris 632.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2010. gadā būvuzņēmums "Re&Re" ciešā sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" un aktīvākajiem būvniecības nozares dalībniekiem - SIA "Knauf", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Ramirent" un SIA "Saint-Gobain celtniecības produkti" - paraksta nodomu protokolu par ilgtspējīgas būvniecības atbalsta organizācijas dibināšanu, kuras mērķis ir Latvijā nodrošināt kvalitatīvu un ilglaicīgu instrumentu, kas rūpētos ekskluzīvi par ilgtspējīgas būvniecības jautājumiem un "BREEAM Europe Commercial" ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas sistēmas adaptāciju Latvijā.
2010. gadā "SEB bankas" veiktais esošo un potenciālo kredītņēmēju noskaņojuma pētījums liecina, ka gandrīz trešdaļai - 29% - Latvijas kredītņēmēju ikmēneša kredītsaistību maksājums pārsniedz 40% no ikmēneša ienākumiem. Tomēr vienlaikus ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas novērtē, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un stabili, lai neizjustu spriedzi, atmaksājot mājokļa kredītu. Tā apgalvo 13% aptaujāto.
2010. gadā valdība pieņem lēmumu, ka minimālā alga valstī arī 2011.gadā būs 180 lati. Valdība arī uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt un iesniegt valdībā jaunu kārtību, kādā turpmāk nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga.
2007. gadā Rundāles pilī notiek Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pieņemšana par godu prezidentūras astoņiem gadiem. Pieņemšanā piedalās aptuveni 1000 lūgtu viesu.
2006. gadā Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā Baltijas jūras valstu premjerministru sanāksmē Ministru prezidents Aigars Kalvītis tiekas ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu. Tikšanās laikā pārrunā aktuālus jautājumus abu valstu attiecībās.
2006. gadā Bērnu kardioloģijas klīnika iepazīstina ar jauno ultrasonogrāfijas transezofageālo zondi, kas speciāli izgatavota bērnu un jaundzimušo sirds slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.
2006. gadā Rīgas apgabaltiesa noraida bijušā luteriskās baznīcas mācītāja Māra Santa prasību pret Rīgas Kultūras vidusskolu par 3960 latu morālā kaitējuma kompensācijas un zaudējumu piedziņu.
2006. gadā Anglikāņu baznīcā biedrība "Dialogi.lv" sadarbībā ar "Sorosa fondu - Latvija" atklāj interneta bibliotēku "www.iecietiba.lv". Atklāšanā piedalās īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone, "Sorosa fonda - Latvija" izpilddirektors Andris Aukmanis, "Dialogi.lv" galvenā redaktore Anna Stroja un mācītājs Juris Cālītis.
2002. gadā Ventspilī svinīgi atklāj starptautisko mākslas projektu "Ventspils govju parāde 2002", kura laikā līdz oktobra vidum Ventspilī izstādītas 25 mākslinieku izgatavotas dabiska lieluma stikla šķiedras govis. "Ventspils govju parādes" beigās notika govju izsole, kurā iegūtā nauda ziedota labdarībai.
2001. gadā Rīgā, Doma laukumā, 21.Starptautisko Hanzas dienu laikā atklāj Hanzas tirgus.
2000. gadā Mežaparka estrādē pirmo reizi koncertē ārvalstu grupa "Pet Shop Boys".
2000. gadā Rīgā paraksta Latvijas un Austrijas Federālās valdības līgumu par personu, kas nelegāli ieceļojušas vai nelegāli uzturas valstī, atpakaļuzņemšanu, kā arī protokolu par šī līguma izpildi. Līgumu un protokolu paraksta iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks.
2000. gadā Latvijā viesojas bijusī Islandes prezidente Vigdisa Finbogadotira.
1999. gadā Rīgā Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma apvienotā komiteja lemj par Latvijas lēmumu veikt pagaidu pasākumus cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Sarunās nepanāk kopēju viedokli par Latvijas ieviestajiem pagaidu pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībai.
1998. gadā Rīgas Fondu birža (RFB) sāk akciju sabiedrības "Tukuma Gaļas pārstrādes sabiedrība" akciju kotēšanu RFB Otrajā sarakstā un akciju sabiedrības "Zinātniskās pētniecības saimniecība "Sigulda"" un akciju sabiedrības "Baloži" akciju kotēšanu RFB Brīvajā sarakstā.
1998. gadā Ingušijā 1998.gada 29.aprīlī nolaupīto uzņēmuma "Latvijas tilti" darbinieku tuvinieki sāk badastreiku, jo uzskata, ka gan Latvijas, gan Krievijas varas iestādes nesniedz informāciju par nolaupītajiem - Konstantīnu Risjevu, Konstantīnu Pridoroginu un Josifu Korotkiju - un neko nedara nolaupīto ātrākai atrašanai.
1998. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētā Ņujorkā Ministru prezidents Guntars Krasts tiekas ar ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu.
1998. gadā Ingušijas ciematā Jandarā nolaupīto trīs uzņēmuma "Latvijas Tilti" darbinieku radinieki uzsāk bada streiku pie Krievijas vēstniecības ēkas. Pēc kāda laika radinieki badarstreiku pārtrauc, jo pēc Krievijas vēstniecības pārstāvja Mihaila Demurina teiktā, Krievijas varas iestādes darīs visu iespējamo Latvijas iedzīvotāju meklēšanai.
1989. gadā pieņemts LPSR Augstākās Padomes dekrēts par 40. un 50.gados no Latvijas izsūtīto personu reabilitāciju.
1903. gadā Rīgā tiek atklāts Grīziņkalna parks un "Apollo" teātris.

NOTIKUMI PASAULĒ

2006. gadā francūziete Rafaela le Guvello kļūst par pirmo cilvēku, kas šķērsojis Indijas okeānu ar vēja dēli. Viņa ar speciāli izstrādātu septiņus metrus garu dēli ceļojumā pavadīja 60 dienas.
2003. gadā Polijas iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par iestāšanos Eiropas Savienībā.
2001. gadā Toniju Blēru ievēlē uz otro termiņu Lielbritānijas premjerministra amatā.
2000. gadā nošauj Lielbritānijas militāro atašeju Atēnās Stīvenu Soundersu. Par šo slepkavību atbildību uzņemas kaujinieku grupējums "17.novembris".
2000. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludina Čečenijā tiešo prezidenta pārvaldi.
1999. gadā Kolumbijas valdība paziņo, ka savos iekšzemes kopprodukta aprēķinos iekļaus aptuveno nelegālo narkotiku ražu, kas pārsniedz pusmiljardu ASV dolāru.
1998. gadā pēc vairāk nekā četru gadu valdīšanas negaidīti mirst Nigērijas militāristu prezidents ģenerālis Sani Abača, kura vietā par valsts devīto militāro vadītāju kļūst ģenerālis Abdulsalams Abubakars.
1992. gadā pirmo reizi piemin Pasaules okeāna dienu.
1990. gadā Krievijas Federācija pasludina, ka tās konstitūcija stāv pāri PSRS likumiem.
1987. gadā Jaunzēlandes valdība aizliedz savā teritorijā kodolieročus un ar kodolenerģiju darbinātus transporta līdzekļus. Tādējādi Jaunzēlande kļūst par pirmo un pagaidām vienīgo valsti, kas noteikusi šādu aizliegumu.
1986. gadā par Austrijas prezidentu ievēlē bijušo ANO ģenerālsekretāru Kurtu Valdheimu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā atklātībā nonāca fakts, ka Otrajā pasaules karā Valdheims dienējis nacistiskajos bruņotajos spēkos.
1982. gadā Argentīnas spēku uzlidojumā diviem britu apgādes kuģiem pie Folklenda salām iet bojā aptuveni 50 britu jūrnieki.
1973. gadā ģenerālis Fransisko Franko pēc 34 gadus ilgas vienpersoniskas valdīšanas par Spānijas premjerministru ieceļ Luisu Kerrero Blanko, bet pats saglabā valsts prezidenta statusu.
1968. gadā Londonā arestē par cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavību meklēto Džeimsu Ērlu Reju.
1967. gadā Izraēlas-arābu Sešu dienu kara laikā Izraēlas spēki it kā kļūdas dēļ dod triecienu amerikāņu izlūkošanas kuģim "USS Liberty", nogalinot 34 un ievainojot 171 cilvēku.
1953. gadā tornado ASV pilsētā Flintā, Mičiganas štatā, prasa 115 cilvēku dzīvību. Šis ir pēdējais tornado, kas aiznesis vairāk nekā simts dzīvību.
1953. gadā ASV Augstākā tiesa nolemj, ka Kolumbijas apgabala restorāniem nav tiesību atteikties apkalpot melnādainus cilvēkus.
1949. gadā ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) ziņojumā par komunistiskās partijas locekļiem pasludina vairākas amerikāņu slavenības.
1947. gadā Spānijas diktators ģenerālis Fransisko Franko uzņem Argentīnas prezidenta Huana Perona sievu Evu Peronu, kas ir viena no retajiem Franko uzņemtajiem ārzemju viesiem.
1942. gadā Otrajā pasaules karā divas japāņu zemūdenes bombardē Austrālijas pilsētas Sidneju un Ņūkāslu.
1941. gadā Otrajā pasaules karā sabiedroto spēki iebrūk Sīrijā un Libānā.
1926. gadā slaveno Katalonijas arhitektu Antoni Godī notriec tramvajs, un viņš mirst pēc divām dienām.
1912. gadā vācu izcelsmes amerikānis Karls Lemle ar kompanjoniem dibina kinostudiju "Universal Pictures".
1866. gadā Kanādas parlaments pirmo reizi sanāk Otavā.
1783. gadā sākas astoņus mēnešus ilgais Laki vulkāna izvirdums Islandē, kas prasa vairāk nekā 9000 cilvēku dzīvību un izraisa septiņus gadus ilgu badu.
1191. gadā Anglijas karalis Ričards I ierodas Akrā, kur sāk savu krusta gājienu.
793. gadā notiek pirmais zināmais vikingu sirojums Britu salās, un vikingi iebrūk Lindisfernā Anglijas ziemeļaustrumos.
632. gadā Medinā mirst pravietis Muhameds, kurš bija viens no ietekmīgākajiem reliģiskajiem un politiskajiem līderiem vēsturē un kuru uzskata par islāma dibinātāju.