8. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1923. gadā Polikarps Čerņavskis - keramiķis, Latgales tautas mākslas tradīciju glabātājs un attīstītājs (miris 1997.gada 25.janvārī)

1950. gadā Tatjana Ždanoka - Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Krievu alianses priekšsēdētāja.

1952. gadā Raimonds Gerkens - uzņēmējs.

1985. gadā Mārtiņš Pļaviņš - volejbolists.

Jubilāri pasaulē

1828. gadā Žans Anrī Dināns - Sarkanā krusta dibinātājs, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1910.gadā).

1884. gadā Harijs Trūmens - ASV prezidents (miris 1972.gadā).

1906. gadā Roberto Roselīni - itāliešu kinorežisors (miris 1977.gadā).

1926. gadā Sers Deivids Atenboro - britu televīzijas producents un dabas pētnieks.

1943. gadā Pols Semvels - Smits - britu basģitārists ("The Yardbirds").

1944. gadā Gerijs Gliters - angļu dziedātājs.

1945. gadā Kīts Džarets - amerikāņu džeza ikona, pianists un komponists.

1951. gadā Kriss Francs - amerikāņu mūziķis ("Talking Heads").

1951. gadā Filips Beilijs - amerikāņu mūziķis ("Earth, Wind & Fire").

1953. gadā Alekss Van Heilens - nīderlandiešu bundzinieks ("Van Halen").

1964. gadā Deivs Rovntrī - britu mūziķis ("Blur").

1975. gadā Enrike Iglesiass - spāņu dziedātājs.

Notikumi Latvijā

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedz II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Zviedrijas Karalistes tieslietu ministrei Lailai Freivaldei, kura ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā Atmodas laikā un neatkarības pirmajos gados, izskaidrojot ārvalstīs situāciju Latvijā un veicinot atbalstu Latvijas neatkarības idejai.

1999. gadā ugunsgrēkā daļēji nodeg Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zemgales sētas ēka "Kalpu rinka".

2001. gadā pie Ministru kabineta notiek kārtējais pikets pret Ķemeru sanatorijas privatizāciju.

2002. gadā Rīgā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā, tiek atklāta piemiņas plāksne Černobiļas traģēdijas upuriem.

2003. gadā Amerikas Savienoto Valstu Senāts apstiprina septiņu jaunu dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, uzņemšanu NATO.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Maskavu, lai tiktos ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, kurš viņu iecēlis par īpašo sūtni ANO reformu jautājumos.

Notikumi pasaulē

1886. gadā armaceits doktors Džons Stīss Pembertons izgudro gāzētu dzērienu, kas vēlāk tiks saukts par "Coca-Cola".

1902. gadā Pelē vulkāna izvirdumā tiek nopostīta Martinikas pilsēta Senpjēra, bojā ejot vairāk nekā 30 000 cilvēku.

1903. gadā Taiti mirst franču postimpresionisma gleznotājs Pols Gogēns.

1914. gadā tiek dibināta ASV kinostudija "Paramount Pictures".

1942. gadā noslēdzas Koraļļu jūras kauja Otrajā pasaules karā, ASV spēkiem liekot griezties atpakaļ Japānas spēkiem, kas devās uz Portmorsbi, Papua-Jaungvinejā. Šī kauja ir ievērojama ar to, ka tā ir vēsturē pirmā jūras kauja, kurā nevienas puses kuģi ne redzēja, ne arī tieši izšāva uz otru pusi. Apšaudes notika ar lidmašīnām no bāzes kuģiem.

1945. gadā līdz ar nacistiskās Vācijas spēku beznosacījumu padošanos Eiropā tiek svinēta uzvara Otrajā pasaules karā.

1946. gadā igauņu skolnieces Aili Jegi un Agēda Pāvela Tallinā uzspridzina padomju karavīru memoriālu, kura vietā vēlāk tika uzstādīts "Bronzas kareivis". Vietējie laikraksti neko neziņoja par koka struktūras ar sarkanu zvaigzni iznīcināšanu un vietējās amatpersonas spēja steidzīgi uzsliet jaunu pieminekli pirms Uzvaras dienas svinībām. Jegi un Agēda ar visām ģimenēm tika izsūtītas uz Sibīriju.

1978. gadā Itālijā dzimušais alpīnists Reinhols Mesners un austriešu alpīnists Pēters Hablers kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas uzkāpuši Everestā bez papildus skābekļa.

1982. gadā negadījumā treniņbraucienā Brazīlijā iet bojā F1 pilots Žils Vilinēvs.

1984. gadā Padomju Savienība paziņo par nodomu boikotēt 1984. gada vasaras olimpiskās spēles Losandželosā, kā iemeslu minot bailes par sportistu drošību naidīgajā un pretkomunistiskajā ASV vidē.

1996. gadā 69 gadu vecumā mirst slavenais spāņu matadors Luiss Migels "Domingvins", kurš ir iedvesmas avots vairākiem Ernesta Hemingveja darbiem.

2002. gadā pašnāvnieks spridzinātājs pie "Sheraton" viesnīcas Pakistānas pilsētā Karači nogalina 11 franču jūras spēku ekspertus un divus pakistāniešus.

2003. gadā Marokas karalis Mohammeds par godu dēla un mantinieka piedzimšanai atbrīvo vairāk nekā 9000 ieslodzīto, kas ir viena no lielākajām ieslodzīto apžēlošanām valsts vēsturē.

2007. gadā Ziemeļīrijas desmitiem gadu naidīgie protestantu un katoļu līderi apvienojas kopīgā provinces valdībā, lai izbeigtu savstarpējo vardarbību.