5. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Šīs dienas gaviļniece ir daiļā Maija Silova. Apsveicam!
Slavenības

5. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Kasjauns.lv / LETA

5. maijā dzimšanas diena ir modes žurnālistei Maijai Silovai, gan Latvijas Filatēlistu savienības prezidentam Raimondam Jonītim. Pasaulē 5. maijs iegājis vēsturē ar to, ka 1835. gadā Beļģijā starp Briseli un Mehelenu tiek atklāta pirmā dzelzceļa līnija kontinentālajā Eiropā, bet 1865. gadā Norsbendā, Ohaio štatā notiek pirmā vilciena aplaupīšana ASV.

5. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē...

Jubilāri Latvijā

1955. gadā Indra Burkovska - teātra un kino aktrise

1959. gadā Vita Kalnciema - ērģelniece.

1965. gadā Valērijs Maligins - AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs (miris 2017. gadā).

1965. gadā Raimonds Jonītis - Latvijas Filatēlistu savienības prezidents.

1985. gadā Maija Silova – modes žurnāliste.

1981. gadā Kregs Deivids - britu dziedātājs.

1989. gadā Kriss Brauns - amerikāņu R&B dziedātājs.

 

Notikumi Latvijā

1988. gadā pirmoreiz pēc kara Latvijā atskaņo Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg".

1989. gadā LPSR Augstākā Padome pieņem Valodas likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu.

2000. gadā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Ministru prezidenta Andra Bērziņa veidoto valdību. Jaunajā Ministru kabinetā darbu sāk savienības "Latvijas ceļš", Tautas partijas, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas ministri.

2002. gadā naktī Valkā, policijas darbiniekiem pārbaudot divus aizdomīgus vīriešus, notiek apšaude, kuras laikā tiek nogalināts Valkas rajona policijas kaprālis Aigars Kurpnieks, kā arī tiek ievainots policijas darbinieks Ēriks Zanders un apsardzes darbinieks Sandris J.

2006. gadā Rīgā sākas pasaules čempionāts hokejā vīriešiem augstākajā divīzijā, kurā startē 16 valstsvienības.

2006. gadā pēc smagas slimības 64 gadu vecumā miris Dailes teātra un kino aktieris Uldis Vazdiks.

 

Notikumi pasaulē

1835. gadā Beļģijā starp Briesli un Mehelenu tiek atklāta pirmā dzelzceļa līnija kontinentālajā Eiropā.

1865. gadā Norsbendā, Ohaio štatā notiek pirmā vilciena aplaupīšana ASV.

1891. gadā tiek atklāta Ņujorkas Mūzikas halle (kas tagad pazīstama kā Kārnegī halle) ar Pjotru Čaikovski kā viesdiriģentu.

1893. gadā anika Ņujorkas biržā aizsāk Lielo depresiju ASV.

1925. gadā afrikandu valoda kļūst par oficiālo valodu Āfrikā.

1930. gadā britu spēki Indijā apcietina Mahātmu Gandiju par viņa masu nepakļaušanās kampaņu.

1945. gadā Vācijas spēki Nīderlandē un Dānijā kapitulē kanādiešu un britu spēkiem. Prāgā sākas sacelšanās pret nacistiem. Tiek atbrīvota Mauthauzenes koncentrācijas nometne.

1945. gadā Itālijā par valsts nodevību tiek apcietināts amerikāņu dzejnieks Ezra Paunds.

1949. gadā tiek izveidota Eiropas Padome.

1955. gadā Vācijas Federatīvā Republika kļūst par suverēnu valsti pēc Sabiedroto komisāru lēmuma pārstāt kontroli pār sakauto nacistisko Vāciju. Tajā pašā dienā Rietumvācija pievienojās NATO.

1961. gadā Alans Šepards kļūst par pirmo amerikāni kosmosā, paveicot 15 minūtes ilgu lidojumu.

2004. gadā Pikaso glezna "Garcon a la Pipe" ("Zēns ar pīpi") kļūst par visu laiku dārgāko gleznu, "Sotheby's" izsoļu namā sasniedzot cenu 104 168 000 ASV dolāri.