6. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1931. gadā Ēvalds Mugurēvičs - Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

1964. gadā Ainars Virga, rokmūziķis.

1968. gadā Egils Valeinis – neiroķirurgs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs.

1975. gadā Artūrs Bērziņš - trombonists.

1982. gadā Jana Čivžele - Jaunā Rīgas teātra aktrise.

1985. gadā Aleksandrs Samoilovs - pludmales volejbolists.

1986. gadā Sigita Ruicēna - Liepājas Teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1483. gadā Rafaels - itāliešu gleznotājs un arhitekts (miris 1520.gadā).

1812. gadā Aleksandrs Hercens - krievu rakstnieks un filosofs (miris 1870.gadā).

1826. gadā Gistavs Moro - franču gleznotājs (miris 1898.gadā).

1888. gadā Hans Rihters - vācu mākslinieks, avangardists un producents (miris 1976.gadā).

1890. gadā Entonijs Fokers - nīderlandiešu aviators (miris 1939.gadā).

1926. gadā Elijs Kacs jeb Džils Keins - Latvijā dzimis amerikāņu komiksu autors (miris 2000.gadā).

1960. gadā Vorens Heinss - amerikāņu mūziķis ("The Allman Brothers Band").

1965. gadā Frenks Bleks - amerikāņu mūziķis ("Pixies").

1969. gadā Pols Ruds - amerikāņu aktieris.

1975. gadā Zaks Brafs - amerikāņu aktieris.

1976. gadā Georgs Holms - īslandiešu basģitārists ("Sigur Ros").

1978. gadā Milēna Klasa - britu dziedātāja.

Notikumi Latvijā

1998. gadā Ministru prezidents Guntars Krasts paraksta rīkojumu, ar kuru pieprasa Atim Sausnītim atkāpties no ekonomikas ministra amata.

1998. gadā Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) saņem Krievijas ĀM notu, kurā Krievijas puse lūdz Latvijas varasiestādes nodrošināt Krievijas diplomātiskās misijas un tās darbinieku drošību un neaizskaramību, jo tajā pašā dienā 30 metrus no Krievijas vēstniecības ēkas notika sprādziens, kurā nodarīti bojājumi Krievijas vēstniecībai piederošajām četrām automašīnām.

1999. gadā septītajā badošanās dienā, cietumā tiek piekauti Indijā apcietinātie Latvijas lidotāji, jo viņi atteikušies piekrist piespiedu barošanai hospitālī, ko centusies organizēt cietuma vadība.

1999. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu piešķirt humāno palīdzību 100 000 Amerikas dolāru apmērā Kosovas bēgļu stāvokļa atvieglošanai.

2000. gadā Saeima pieņem Autortiesību likumu, kas paredz kārtību, kādā izmantojami autoru radītie darbi.

2001. gadā Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes reformu lietās Jānis Krūmiņš Ministru kabinetā iesniedz Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kas paredz, ka pēc tā realizācijas Latvijā kopumā tiks izveidotas 102 pašvaldību administratīvās teritorijas līdzšinējo 552 pašvaldību vietā. No jaunveidojamām administratīvajām teritorijām desmit ir lielpilsētas, bet pārējie ir novadi.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pārtrauc vizīti ASV, lai dotos uz Romu, kur 8.aprīlī piedalīsies Romas pāvesta Jāņa Pāvila II bēru ceremonijā.

2006. gadā partijas "Jaunais laiks" (JL) līderis Einars Repše paziņo, ka JL nolēmusi izstāties no valdību veidojošās koalīcijas, līdz ar to Aigara Kalvīša (TP) vadītajam Ministru kabinetam vairs nav Saeimas vairākuma atbalsta.

Notikumi pasaulē

1320. gadā skoti apstiprina savu neatkarību, parakstot Ārbrotas deklarāciju.

1667. gadā zemestrīce noposta Dubrovniku.

1841. gadā Džons Tailers kļūst par ASV 10.prezidentu.

1869. gadā ASV tiek patentēts celluloīds.

1895. gadā pēc zaudējuma tiesas prāvā par apmelošanu tiek apcietināts rakstnieks Oskars Vailds saistībā ar apsūdzībām homoseksualitātē.

1896. gadā Atēnās tiek atklātas pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, kas notiek 1500 gadus pēc Romas imperatora Teodozija I noteiktā aizlieguma.

1909. gadā Amerikāņu pētnieks Roberts Pērijs, kā viņš apgalvo, sasniedz Ziemeļpolu. Viņa sasniegums gan tiek apšaubīts, jo nav neviena neatkarīga avota, kas to varētu apstiprināt.

1917. gadā ASV Pirmajā pasaules karā piesaka karu Vācijai.

1930. gadā Mahātma Gandijs Indijas pilsētā Dandi paceļ no zemes sāls un dubļu piku un paziņo: "Ar šo es satricinu Britu impērijas pamatus."

1938. gadā amerikāņu zinātnieki atklāj teflonu.

1941. gadā Vācija Otrā pasaules karā iebrūk Grieķijā un Dienvidslāvijā un bombardē Belgradu.

1965. gadā ASV palaiž kosmosā pasaulē pirmo komunikāciju satelītu "Early Bird I", kas sāk darboties 28.jūnijā.

1992. gadā Eiropas Kopiena atzīst Bosniju-Hercegovinu kā neatkarīgu valsti. Izceļas karš starp Bosnijas valdības spēkiem un Dienvidslāvijas atbalstītajiem vietējiem serbiem, kas aplenc Sarajevu.

1994. gadā Ruandā piezemēšanās laikā ar raķeti tiek notriekta lidmašīna, kurā atradās Ruandas prezidents Živenāls Habjarimans un Burundi prezidents Sipriēns Ntarimira. Pēc viņu nāves huti atriebībā sarīkoja Ruandā masveida slaktiņus. Asinspirts turpinājās aptuveni 100 dienas, kuru laikā hutu ekstrēmisti nogalināja 800 000 cilvēku, pārsvarā tutsus un mērenos hutus.

2003. gadā 91 gada vecumā mirst Etiopijas princese Tenagne Vorka, kas bija imperatora Hailes Selasijes meita. Saskaņā ar leģendu imperatora dinastija ir izsekojama līdz Sābas karalienes un karaļa Salamana laulībām, kas notika vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, kas to padara par vienu no senākajām dinastijām pasaulē.

 2004. gadā Lietuvas parlaments impīčmentā atstādina no amata prezidentu Rolandu Paksu par viņa saistību ar Krievijas uzņēmējiem un izlūkošanas dienestiem. Līdz ar to Lietuvas prezidents kļūst par pirmo Eiropas līderi, kas atstādināts no amata impīčmenta rezultātā.

2009. gadā spēcīga, 5,8 magnitūdas stipra zemestrīce satricina Itālijas vidieni, nodarot nopietnus postījumus Abruco reģionā un laupot 307 cilvēku dzīvības.