4. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1859. gadā Dāvids Sīmansons - pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Miris 1933. gadā.

1871. gadā Andrejs Auzāns - ģenerālis, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Miris 1953.gadā.

1944. gadā Andris Kalniņš - Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents.

1945. gadā Marīna Janaus - Dailes teātra aktrise.

1948. gadā Aija Odiņa - protokola un etiķetes speciāliste.

1952. gadā Gunārs Dukšte - gaisa balonu pilots.

1961. gadā Maija Apine - Jaunā Rīgas teātra aktrise.

1964. gadā Normunds Grostiņš - Rīcības partijas valdes priekšsēdētājs.

1969. gadā Sergejs Naumovs - hokejists, ilggadējs Latvijas hokeja izlases vārtsargs.

1987. gadā Ernests Kalve - basketbolists.

Jubilāri pasaulē

1819. gadā Marija II - Portugāles karaliene (mirusi 1853.gadā).

1876. gadā Moriss de Vlaminks - franču gleznotājs (miris 1958.gadā).

1882. gadā Kurts fon Šleihers - Vācijas kanclers (miris 1934.gadā).

1884. gadā Isoroku Jamamoto - japāņu admirālis, kurš Otrajā pasaules karā izstrādāja uzbrukuma plānu amerikāņu jūras karabāzei Pērlharborā (miris 1943.gadā).

1915. gadā Madijs Voterss - amerikāņu mūziķis (miris 1983.gadā).

1920. gadā Ēriks Romē - franču kinorežisors (miris 2010.gadā).

1922. gadā Elmers Bernšteins - amerikāņu komponists (miris 2004.gadā).

1932. gadā Entonijs Pērkinss - amerikāņu aktieris (miris 1992.gadā).

1932. gadā Andrejs Tarkovskis - krievu kinorežisors (miris 1986.gadā).

1946. gadā Deivs Hills - angļu ģitārists ("Slade").

1949. gadā Juniors Braitveits - jamaikiešu dziedātājs ("The Wailers", miris 1999.gadā).

1952. gadā Gerijs Mūrs - īru ģitārists ("Thin Lizzy", miris 2011.gadā).

1957. gadā Aki Kaurismeki - somu kinorežisors.

1960. gadā Hugo Vīvings - angļu aktieris.

1965. gadā Roberts Daunijs juniors - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Deivids Bleins - amerikāņu iluzionists.

1976. gadā Emersons - brazīliešu futbolists.

1979. gadā Hīts Ledžers - austrāliešu aktieris (miris 2008.gadā).

1980. gadā Džonijs Borels - britu dziedātājs ("Razorlight").

1991. gadā Džeimija Linna Spīrsa - televīzijas aktrise, amerikāņu popzvaigznes Britnijas Spīrsas māsa.

Notikumi Latvijā

1995. gadā Lietuvas Ārlietu ministrija Latvijas vēstniecībai Lietuvā iesniedz notu, kurā pauž protestu pret Latvijas sarunām ar kompānijām "Amoco" un "OPAB" par naftas iegulu izpēti Baltijas jūrā.   

1997. gadā Rīgā tiek atklātas sākotnējam vēsturiskajam izskatam atbilstoši rekonstruētās Jēkaba kazarmas.

2001. gadā ar mērķi mazināt vardarbību pret bērniem darbu sāk centrs "Dardedze".

2004. gadā ar Viļņas komandas "Vanagai" pārliecinošu uzvaru noslēdzas pirmais starptautiskais beisbola turnīrs Latvijā, kas norisinājās Baldonē. Lietuvas komanda finālā pārspēj "BBB" komandu no Baldones, savukārt turnīrā 3.vietu iegūst Siguldas "YMCA", bet ceturtā paliek Rīgas izlase.

2007. gadā Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk lidojumus uz Itālijas galvaspilsētu Romu.

Notikumi pasaulē

1581. gadā angļu jūras pētnieks Frānsis Dreiks pabeidz ceļojumu apkārt pasaulei un no Lielbritānijas karalienes Elizabetes I saņem bruņinieka titulu.

1721. gadā Sers Roberts Volpols kļūst par Apvienotās Karalistes pirmo premjerministru.

1818. gadā ASV kongress apstiprina valsts karogu ar 13 sarkanām un baltām strīpām un vienu zvaigzni katram štatam (tobrīd 20).

1841. gadā mirst devītais ASV prezidents Viljams Henrijs Harisons, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas miris sava pilnvaru termiņa laikā. Viņš arī ASV prezidenta amatā pavadījis visīsāko laiku.

1866. gadā Krievijas cars Aleksandrs II par mata tiesu izvairās no atentāta mēģinājuma Kijevā.

1905. gadā Zemestrīcē Indijas ziemeļos iet bojā aptuveni 370 000 cilvēku.

1918. gadā Pirmajā pasaules karā noslēdzas otrā Sommes kauja, Vācijai iekarojot aptuveni 60 kilometrus platu Francijas teritoriju. Kaujā cieta 150 000 vācu un 160 000 sabiedroto karavīri.

1949. gadā 12 valstu ārlietu ministri Vašingtonā paraksta Ziemeļatlantijas līgumu, izveidojot savstarpēju aizsardzības aliansi - Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO).

1968. gadā Memfisā tiek nogalināts afroamerikāņu pilsoņu tiesību aktīvists Mārtins Luters Kings, kura nāve izraisa plašus vairāku dienu nemierus vairāk nekā 60 ASV pilsētās.

1969. gadā Amerikāņu kardiologs Dentons Kūlijs Teksasas sirds institūtā Hjūstonā mirstoša pacienta sirdi aizstāj ar pirmo pagaidu mehānisko sirdi līdz transplantēšanai piemērota donora orgāna atrašanas. 64 stundas vēlāk pacientam tika veikta donora sirds pārstādīšanas operācija. 32 stundas vēlāk pacients tomēr nomira no akūtas plaušu infekcijas, kurai pacients imūnsistēmu apspiedošo zāļu dēļ nespēja pretoties.

1975. gadā brīdi pēc pacelšanās no Saigonas lidostas nogāžas ASV armijas transporta lidmašīna ar 155 vjetnamiešu bāreņiem. Visi bērni un apkalpes locekļi iet bojā.

1975. gadā amerikāņu datorinženieri Bils Geitss un Pols Allens dibina partnerattiecības, kas vēlāk kļūst par informācijas tehnoloģiju gigantu "Microsoft".

1998. gadā metāna gāzes sprādzienā Doņeckas ogļraktuvēs Ukrainā iet bojā 63 cilvēki.

2002. gadā Angolas armija un nemiernieki UNITA paraksta pamieru, lai izbeigtu 27 gadus ilgušo pilsoņu karu, kas prasījis aptuveni miljona cilvēku dzīvības.

2006. gadā Kuveitas sievietes pirmo reizi var kandidēt vēlēšanās.