Riču ģimene: kašķējāmies, smakām un izģērbāmies…
Sveicināti! Iepriekšējā nedēļa Riču ģimenei pagāja pat ļoti saspringti. Jāsaka tā, ka to sasprindzinājumu vairāk veidoja tieši iekšējās attiecības mūsu starpā. Visu nedēļu, līdz pat piektdienai, mūs visus ļoti vilka uz kašķi… Vienkārši tāpat, bija manāma neliela agresivitāte un satraukums pašiem nezināmu iemeslu dēļ. Bez tā jau arī nevar, ka nepakašķējas…
Uzreiz nāca ideja par zvēru tēliem. Nevarējām iedomāties, ka kāds mūs nokrāsotu un spraustu ūsas, tāpēc izvēlējāmies pilna auguma zvēru kostīmus.
Jāsaka gan, ka izdomāt ir viens, taču atrast maskas nemaz nenācās tik viegli. Un pat tad, kad dažās vietās bijām atraduši, uz TV raidījumu mums tās neiedeva, jo baidījās, ka varētu rasties problēmas ar autortiesībām par dažu zvēru tēlu izmantošanu TV. Nācās meklēt citus ceļus un tēlus. Šeit liels paldies jāsaka Grīnhofu ģimenei par pirmo palīdzības kontaktpersonu. Šādi mēs ķēdē no viena pie otra izgājām cauri sešiem cilvēkiem, līdz beigās nonācām Bērnu izklaides un attīstības centrā „Pasaku Nams”. Jau pašā sestdienas vakarā pēc darba laika beigām centra direktore Baiba mūs laipni sagaidīja, visu izrādīja, apstāstīja, tad mūs visus trīs Ričus izģērba un ietērpa zvēru tēlos, lai sajūtam, kā ir kustēties un būt tajos. Jāsaka, ka bija mazliet mulsinoši izģērbties svešu cilvēku klātbūtnē. Taču tika kliedēta ar sirsnīgu un atbrīvotu uzņemšanu. Pat paspēja pavilkt uz zoba: „Nu ģērbjas nost, nekautrējas... Mēs neskatīsimies…„
Uzvelkot zvēru tēlus, mūsos pašos pamodās īsti bērni, jo tas bija tik aizraujoši, pēkšņi kļūt par Zaķi vai Kurmi! Un tad „hops” – pirmais pārsteigums! Šajos tēlos ir ļoti, ļoti silts, lai neteiktu, ka karsts. Bija sajūta, ka uz skatuves izcepsimies…
Nākošajā dienā, tātad svētdien, ap pulksten 18 uz „Sapņu fabriku” mums atveda zvēru tēlus, lai mēs izmēģinātu, kā skan mikrofoni iekš galvām, un saprastu, vai tiem galvās ir maz vietas. It kā viss labi. Bet kas to būtu domājis, ka vakarā notiks šādi…
Pirms mūsu uzstāšanās (otrās dziesmas laikā) mēs ātri apģērbāmies, pielikām mikrofonus un bijām gatavi iet uz skatuves. Tajā brīdī, kad izlecām, piedzīvojām pirmo pārsteigumu – prožektori bija tik spilgti, ka mēs pēkšņi vairs neko neredzējām…. Nākošais pārsteigums bija no prožektoru siltuma uzsildītā skatuve. Otrā pantiņa vidū sākām reāli izjust skābekļa trūkumu. Tā, ka Kurmis un Zaķis atradās jau uz ģīboņa robežas. Taču tas arī vēl nebija viss… Kā mēdz teikt – notiek lietas trakākas… Kamēr sunītis Pifs piedziedājumā lēkāja, viņam iekšpusē kaut kur pie kakla ieslīdēja aiz ausīm piestiprinātais mikrofons. Sakārtot vai pielikt to vairs nevarēja, jo vienīgais veids, kā to izdarīt, bija vilkt nost galvu, ko mums stingri piekodināja nedarīt, lai mazajiem bērniņiem nebūtu vilšanās, ka Zaķī pēkšņi atklājas cilvēks… Tad, kad bija izskanējusi jaukā dziesmiņa un Lauris Reiniks prasīja žūrijas vērtējumu, mums visiem bija viena vienīga doma galvā – DODIET MUMS GAISU!!! Cik laimīgi mēs bijām, kad aiz skatuves varējām novilkt „galvas” un ieelpot! Aaaaaaa!!! Nolēmām, ka uz skatuves šādos tērpos bez īpašas sagatavošanas vairs kāpt nedrīkst, jo tas ir bīstami veselībai! Taču milzīgs prieks par tiem bērniņiem zālē un pie TV ekrāniem, kuri varēja pasmaidīt un palēkāt mums līdzi. Viņu dēļ bija vērts to darīt.
Kā jau rakstījām iepriekšējo reizi, katrā savā dienasgrāmatā atklājam personīgu informāciju par kādu no Riču ģimenes dalībniekiem. Šoreiz neliels stāsts par Kasparu Riču (Rinaldo brāli).
Kaspars Ričs (Kaspars Sunīts) dzimis 1987.gada 12.martā, pēc horoskopa – Zivs. Kaspara mīļākās krāsas ir oranža, salātu zaļa un burkānu krāsa, lai gan mājās nekā šādās krāsās neesot. No ēdieniem viņam visvairāk garšo tautas ēdiens „bakranu mass” – īpaši gatavotas miltu klimpas ar ļoti garšīgu jēra gaļas gulašam līdzīgu ēdienu, ko gatavo uz ugunskura, „šahha” – sautēti kāposti, pica, krabju nūjiņas, aukstā zupa, majonēze un šašliks. Atbildot uz jautājumu, kas tev negaršo, ir atbilde – mannā putra un persiku sula…
No mūzikas lauciņa iemīļotākie Kaspara izpildītāji ir Stīvs Vonders, Maikls Džeksons, Dima Bilans, Robijs Viljams un Eltons Džons. Tātad – viņam ir līdzīga gaume ka brālim Rinaldo. Uz jautājumu, kādu mūzikas stilu tu neklausies, Kaspars atbild: „Man nepatīk tāda mūzika, kurā izpaužas kaut kas no nelabām vai stresu izraisošām un uz agresiju vedinošām emocijām.” Mīļākā mašīnas marka – Bentlijs un BMW.
Kā hobiju Kaspars min izbraucienus pie dabas, kino, makšķerēšanu un, protams, izjādes ar zirgiem. Brīvo laiku viņš visbiežāk pavada ar savu ģimeni – sievu Radu un trīs gadus veco meitiņu Patrīciju.
Šajā reizē tas arī viss! Vien ieminēsimies, ka nākošā raidījuma tēma ir „Joki un joku dziesmas”! Mums padomā ir uztaisīt šīs dziesmas laikā mini Riču koncertiņu ar populāru dziesmu parodiju un „belcanto” (skaista liriska dziedāšana no itāļu val.). Ļoti ceram, ka jums patiks, jo šajā raidījumā liksim akcentu uz jokiem un kvalitatīvu dziedāšanu.
Paldies visiem, viesiem mūsu atbalstītājiem visā Latvijā! Paldies arī mūsu vismazākajiem draugiem, kuru vecums dažkārt nav lielāks par diviem vai trim gadiņiem. Paldies jums par vēstulēm, kuras ļoti kuplā skaitā nāk uz draugiem.lv! Mēs – Riči – turpināsim priecēt jūs un dziedāt jums no sirds!
Riču ģimene
