4. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1972. gadā Jēkabs Nākums – bijušais biatlonists.

1958. gadā Juris Rijnieks - režisors.

1951. gadā Valdis Lūriņš - aktieris un režisors.

1948. gadā Valērijs Ņikiforovs - Baltijas Starptautiskās akadēmijas Valdes priekšsēdētājs.

1948. gadā Vitālijs Urbanovičs - biatlona treneris.

1934. gadā Aivars Āķis - fotomākslinieks, Latvijas Fotomākslinieku savienības dibinātājs un goda prezidents.

JUBILĀRI PASAULĒ

1982. gadā Toms Vaitkuss - lietuviešu riteņbraucējs.

1982. gadā Kimberlija Vaijata - amerikāņu dziedātāja un dejotāja ("Pussycat Dolls").

1975. gadā Natālija Imbruglija - austrāliešu dziedātāja.

1973. gadā Oskars de la Oja - meiskāņu bokseris.

1968. gadā Marko Matvere - igauņu aktieris.

1967. gadā Sergejs Grinkovs - krievu daiļslidotājs (miris 1995.gadā).

1966. gadā Vjačeslavs Jekimovs - krievu riteņbraucējs.

1961. gadā Deniss Savārs - kanādiešu hokejists.

1960. gadā Tims Būts - angļu dziedātājs ("James").

1955. gadā Mikulašs Dzurinda - Slovākijas politiķis.

1953. gadā Kitaro - japāņu komponists.

1948. gadā Eliss Kūpers - amerikāņu mūziķis.

1940. gadā Džordžs Romero - amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents.

1931. gadā Isabela Martinesa de Perona - Argentīnas diktatora Huana Perona trešā sieva.

1921. gadā Betija Frīdena - amerikāņu feministe (mirusi 2006.gadā).

1918. gadā Ida Lupino - angļu aktrise un režisore (mirusi 1995.gadā).

1913. gadā Roza Pārksa - afroamerikāņu pilsoņu tiesību aktīviste (mirusi 2005.gadā).

1906. gadā Klaids Tombo - amerikāņu astronoms, Plūtona atklājējs (miris 1997.gadā).

1902. gadā Čārlzs Lindbergs - amerikāņu pilots (miris 1974.gadā).

1897. gadā Ludvigs Erhards - Vācijas kanclers (miris 1977.gadā).

1871. gadā Frīdrihs Eberts - vācu politiķis (miris 1925.gadā).

1746. gadā Tadeušs Kostjuško - poļu nacionālais varonis (miris 1817.gadā).

1688. gadā Pjērs de Marivo - franču rakstnieks (miris 1763.gadā).

1677. gadā Johans Ludvigs Bahs - vācu komponists, Johana Sebastiana Baha brālēns (miris 1731.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Valkas rajona Kārķu pagastā kādā privātā saimniecībā esošā trīs metrus dziļā dīķī iekrīt nezināmas izcelsmes objekts, izveidojot īpatnējas formas āliņģi, kas divas dienas stāv neaizsalis. Aptaujātie astronomijas un ģeoloģijas speciālisti uzskata, ka āliņģis ledū, iespējams, izveidojies, no gaisa nokrītot kādam priekšmetam, turklāt tas var būt gan meteorīts, gan arī kādas kosmiskas ierīces atlūza.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vācijas pilsētā Drēzdenē piedalās Vācijas, Latvijas, Somijas, Itālijas, Austrijas, Portugāles un Ungārijas prezidentu neformālajās debatēs par aktuālākajiem Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem.

2006. gadā jauniešu biedrība "Klubs "Māja"- jaunatne vienotai Eiropai" svinēja 11 gadu jubileju.

2005. gadā jaunā ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija iesniedz akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

2003. gadā Ministru kabinets no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata atlaiž Andreju Sončiku, pamatojoties uz Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un ievērojot finanšu ministra Valda Dombrovska ieteikumu.

2002. gadā Rīgā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, svinīgi tiek atklāts Sirds ķirurģijas centra rekonstruētais un modernizētais operāciju bloks.

2002. gadā pēc AS "Latvijas Krājbanka" akcionāru AS "Kālija parks", AS "Ventamonjaks" un AS "Ventbunkers" ierosinājuma bankas akcionāru pilnsapulce par bankas prezidentu un valdes priekšsēdētāju ievēl līdzšinējo AS "Latvijas Unibanka" viceprezidentu Zigurdu Jeromanovu. Bankas akcionāru pilnsapulce no amata pēc pašu vēlēšanās atbrīvo bankas prezidentu Arnoldu Laksu un bankas viceprezidentu Gundaru Stūri.

2001. gadā darba vizītē Latvijā ierodas Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Liponens.

2000. gadā Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas sekretārs Bils Ričardsons.

1999. gadā Saeima zemkopības ministra amatā apstiprina sociāldemokrātu Pēteri Salkazanovu.

1999. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš Maskavā tiekas ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Avdejevu, lai pārrunātu abu valstu politiskās attiecības.

1997. gadā Saeima pieņem likumu, kas paredz atsavināt valsts vajadzībām bijušo īpašnieku un viņu mantinieku zemes īpašumu 242,6467 hektāru platībā, kurš atrodas valsts lidostu uzņēmuma "Rīga" teritorijā. Līdz ar likuma stāšanos spēkā tiek atsavināti 23 zemes īpašumi, izmaksājot kompensācijās kopumā Ls 36 654,20.

1785. gadā Katrīna II ģenerālgubernatoram Georgam Braunam pavēl rūpēties par tautskolu celšanu 7 Vidzemes pilsētās - Valkā, Vīlandē, Valmierā, Cēsīs, Ārensburgā, Limbažos un Vēravā, piešķirot katras skolas uzturēšanai ik gadus 400 rubļu, Slokas miestam - 1000 rubļu skolas celšanai un 10 000 rubļu - mācību atjaunošanai Rīgas licejā.

1785. gadā pārvaldes reformas ietvaros tiek izdots Krievijas patvaldības rīkojums, kas atļauj visiem brīvajiem ļaudīm, ieskaitot ārzemniekus, pierakstīties un darboties tirdzniecībā vai rūpniecībā visās Rīgas un Rēveles vietniecības apriņķu pilsētās, izņemot tās pilsētas, kam jaunu personu uzņemšanā ir piešķirtas īpašas privilēģijas.

NOTIKUMI PASAULĒ

2006. gadā cilvēku pūlī stadionā ULTRA netālu no Filipīnu galvaspilsētas Manilas tiek līdz nāvei sabradāti 88 cilvēki.

2004. gadā Pakistānas vadošais kodolzinātnieks Abdulkadīrs Hans uzņemas atbildību par kodolieroču ražošanas noslēpumu izpaušanu Irānai, Lībijai un Ziemeļkorejai. Pakistānas valdība dienu vēlāk Hanu apžēloja.

2004. gadā tobrīd 20 gadus vecais amerikāņu darozinātņu students Marks Cukerbergs izveido sociālās komunikācijas vietni "Facebook".

2003. gadā Dienvidslāvijas parlaments apstiprina Dienvidslāvijas Federācijas aizstāšanu ar vāji saistītu Serbijas un Melnkalnes savienību.

2000. gadā, neskatoties uz vardarbīgiem protestiem valstī un sašutumu ārvalstīs, darbu sāk Austrijas jaunā koalīcija, kas sastāv no konservatīvajiem un galēji labējās Brīvības partijas.

1999. gadā par Venecuēlas prezidentu tiek ievēlēts Ugo Čavess.

1998. gadā zemestrīcē Afganistānā iet bojā 5000 cilvēku.

1997. gadā gaisā saduroties diviem Izraēlas militārajiem helikopteriem, iet bojā 73 cilvēki.

1997. gadā amerikāņu futbola zvaigzne O.Dž. Simpsons civilprāvā tiek atzīts par atbildīgu savas sievas Nikolas Braunas un viņas mīļākā Ronalda Goldmana nāvē.

1992. gadā Venecuēlā Ugo Čavess vada valsts apvērsumu pret prezidentu Karlosu Andresu Peresu.

1977. gadā grupa "Fleetwood Mac" izlaiž albumu "Rumours", kas kļūst par vienu no vislabāk pārdotajiem mūzikas ierakstiem pasaulē.

1976. gadā 7,5 balles pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīcē un tai sekojošajos dubļu nogruvumos Gvatemalā iet bojā 23 000 cilvēku. Vēl aptuveni 1,5 miljons paliek bez pajumtes.

1974. gadā kaujinieku grupējums Simbionas atbrīvošanas armija Kalifornijā nolaupa ASV mediju magnāta Viljama Dendolfa Hērsta mazmeitu Patrīciju Hērstu, kas pēc tam pievienojas grupējumam.

1971. gadā britu autoražotājs "Rolls-Royce" pasludina bankrotu.

1962. gadā laikrakstā "The London Sunday Times" tiek publicēts Iana Fleminga stāsts "The Living Daylights" par britu superspiega Džeimsa Bonda piedzīvojumiem.

1957. gadā amerikāņu pirmā kodolzemūdene "USS Nautilus" mēro savu 60 000.jūras jūdzi, sasniedzot Žila Verna romānā attēlotās zemūdenes "Nautilus" nobraukumu.

1948. gadā ceilona iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1945. gadā Jaltā sākas Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila, ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta un padomju līdera Josifa Staļina tikšanās, lai apspriestos par Ass valstu sakaušanu un pēckara pasaules nākotni.

1943. gadā Otrajā pasaules karā noslēdzas kauja par Staļingradu.

1915. gadā Vācija izveido zemūdeņu blokādi ap Lielbritāniju un paziņo, ka jebkurš kuģis ir likumīgs mērķis.

1862. gadā Kubas austrumu pilsētā Santjago de Kubā tiek dibināta neliela alkohola rūpnīca "Bacardi", kas mūsdienās ir viena no pasaulē lielākajām alkohola kompānijām.

1859. gadā Ēģiptē tiek atrasts Jaunās Derības manuskripts grieķu valodā "Codex Sinaiticus".

1826. gadā tiek izdots Džeimsa Fenimora Kūpera romāns "Pēdējais mohikānis".

1794. gadā Francija atceļ verdzību visās tās teritorijās.

1789. gadā ASV Elektoru kolēģija vienbalsīgi apstiprina Džordžu Vašingtonu ASV 1.prezidenta amatā. Tieši pēc trim gadiem kolēģija vienbalsīgi apstiprina Vašingtonu prezidenta amatā uz otru termiņu.

1783. gadā Lielbritānija oficiāli paziņo par naidīgu akciju izbeigšanu pret ASV.

362. gadā Romas imperators Juliāns izsludina ediktu, atzīstot visu reliģiju vienlīdzīgas tiesības Romas impērijā.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva