Princešu šova dalībniece Nika atklāj savu kriminālo pagātni

LNT šovā „Latvijas princese 2009” Nika sevi pieteica kā nopietna karjeriste — veikalu tīkla „Elvi” Olaines filiāles vadītāja, kas ieguvusi 1. līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē un joprojām turpina studijas, nākotnē viņa vēlas kļūt par juristi, kas specializējas laulību šķiršanas lietās. Nikas hobiji — sports, it īpaši fitness, kā arī grāmatu lasīšana, bet īpašais talants — laba intuīcija. Sevi viņa raksturoja kā attapīgu, pozitīvu un spēcīgu meiteni un ļoti lepojās ar panākumiem darbā.

Tomēr caur pozitīvo tēlu spraucās dumpinieces iezīmes. „Man vienalga, ko jūs domājat par mani, ES par jums nedomāju vispār!” diezgan skarbi un patiesi modes dizaineres Koko Šaneles teicienu savas attieksmes paušanā izmantoja Nika. Viņa šova laikā paspēja gan kļūt par šova vadītāja Valda Škutāna favorīti, gan sanīsties ar pārējām dalībniecēm, iemantojot augstprātīgas un iedomīgas meitenes slavu. Rezultātā Nika saņēma dunci mugurā iekšējā balsojumā, kas vienbalsīgi pauda — viņai ir jāaiziet. Meitene to uztvēra kā komplimentu, nevis nodevību — konkurentes taču izbalsoja stiprāko.

Nikas ģimene un draugi atbalstīja meitenes lēmumu piedalīties šovā, vien mīļotais vīrietis šo domu sākotnēji uztvēris visai atturīgi un pat nosodoši. „Mans draugs ir vīrietis ar stingru nostāju un spēcīgiem morāles principiem, un viņš uzskatīja, ka tas nav vajadzīgs. Bet, kad es paskaidroju, kāpēc to vēlos, viņš saprata un atbalstīja mani,” drauga skepsi skaidroja Nika. Iespējams, viņš to nevēlējās, jo paredzējis, ka nu tiks celta gaismā Nikas pagātne.

Savā šova pieteikuma anketā Nika rakstīja, ka trakākais, ko līdz šim savā dzīvē izdarījusi, ir nolaišanās no ļoti augstas akvaparka caurules Korfu salā Grieķijā. Nu atklātībā nākuši daudz šokējošāki fakti no Nikas pagātnes. Nelabvēļi runā, ka veikala vadītāja pirms vairākiem gadiem bijusi saistīta ar zādzībām no vairāku veikalu. Kāda ir patiesība? Un vai to zināja šova veidotāji, kad no pusotra tūkstoša pretendenšu spēlei kopā ar pārējām 19 meitenēm izvēlējās tieši Niku?

Jautāta, kādēļ Nika pieteicās šovam, viņa atbild: „Pieteicos jau pirmajās „princesēs”. Bet neaizgāju uz atlasi. Šovs man likās muļķīgs, es to neskatījos. Kad sākās otrā šova atlase, tomēr ievietoju portālā draugiem.lv savu foto. Uz atlasi gāju ar domu — ja nebūs gara rinda, tad pieteikšos, bet, ja rinda būs gara, tad gan nestāvēšu. Atprasījos no darba, pateicu, ka būšu divas trīs stundas vēlāk. Kad aizgāju, tikai trīs meitenes bija priekšā, tādēļ paliku. Pēc tam nepaspēju pat attapties, kā viss jau notika, un sākās šovs. Tur nebija nekāda apslēptā mērķa,” atzīst Nika.

Vaicāta, ko ieguvusi no šova, viņa nedomājot atbild: „Neko! Manā dzīvē nekas nav mainījies.” Viņa neskumst, ka nekļuva par „Latvijas princesi 2009”. „Es negribētu tur atrasties, jo neesmu tāda meitene. Es zinu, kāda esmu bijusi, un neuzskatu, ka būtu pelnījusi iekļūt finālā.”

Kad vaicājam par viņas kriminālo pagātni, ir skaidri redzams, ka Nika nevēlas par to runāt, tomēr no atbildes viņa necenšas izvairīties. „Jā, man ir bijis ļoti nepatīkams posms dzīvē — esmu satikusies ar cilvēku, kuram bija krimināla sodāmība,” stāsta Linde un atzīst, ka tā bijusi viņas jaunības kļūda. „Man toreiz bija padsmit gadu, tas bija mans draugs. Mēs iepazināmies, viss likās baigi forši, viņš pilsētā bija populārs sliktais puisis, kas nodarbojās ar dažādām zādzībām. Es par to biju informēta.”

Tik pazīstami un saprotami — „sliktie puiši” pusaudžu meitenēm taču ļoti patīk, un Nika nebija izņēmums. „Protams, drīz arī mani sāka vazāt pa policijām, arī man bija jāsniedz liecības par to, ko es zinu, ko ne. Tas mani ļoti apgrūtināja, bet visvairāk es sāpināju savu ģimeni,” tagad atzīst meitene.

Kad no šā cilvēka viņa gribējusi tikt vaļā, to vairs nav varējusi izdarīt. „Biju jau sabojājusi savu reputāciju. Arī mana ģimene cieta. Viņš sāka kļūt maniakāls: „Ja tu nebūsi man, tad nebūsi nevienam citam!” Viņš diezgan daudz darīja man pāri, manās mājās sita stiklus. Patiešām slims cilvēks...” atceras Nika. Tomēr meitene nepadevās — Nika izvairījās satikt viņu, neatbildēja uz telefona zvaniem, mainīja telefona numurus. „Drīz viņš pats sāka slēpties no policijas, aizbrauca no pilsētas. Es vairs neprasīju nevienam, kas ar viņu notiek. Pēdējā informācija, ko saņēmu, — viņš atrodas cietumā.”

„Man par to ir kauns”

Parasti Nika par to nerunā. „Ja man prasa, es to cilvēku nepazīstu. Neko nezinu. Es negribu to visu komentēt. Varu teikt godīgi — man par to ir kauns. Bet ko es tagad varu darīt, ja tajā brīdī man tas likās tik forši? Es nezinu, kādēļ tas viss notika — varbūt, lai es kaut ko saprastu? Ja tā, es daudz no tā esmu mācījusies. Ātri pieaugu, sāku domāt citādi. Ar šodienas acīm es no tā ņemu tikai pozitīvo, bet ticu, ka apkārtējie cilvēki joprojām nav mainījuši savas domas par mani. Savā pilsētā es joprojām esmu sliktais tēls. Protams, izņemot tos cilvēkus, kuri mani labi pazīst. Tomēr no malas mani vienmēr ir uzskatījuši par iedomīgu un bezkaunīgu meiteni,” secina Nika.

Pret vīriešiem pēc visa pārdzīvotā Nika ilgu laiku izturējās nicīgi. „Es ilgi uz viņiem skatījos ar lielu naidu, un man bija problēmas atrast vīrieti, kas atbilstu maniem izvirzītajiem kritērijiem. Mazākā lieta, kas man atgādināja pagātnes periodu, nostrādāja kā pretreakcija — nē, šis nebūs,” viņa atceras.

Tagad viss ir kārtībā — Nikai ir mīlošs draugs, ar kuru viņa saista nākotnes plānus. „Apprecēties — droši vien būtu skaisti! Mans vīrietis tam ir gatavs, taču esmu izvirzījusi noteikumu, ka ir jābūt piemērotiem apstākļiem un visam dzīvē jābūt sakārtotam tā, lai mēs varētu priecāties par to. Es negribu pēc kāzām braukt mājās un domāt, ko rīt ēdīšu,” Nika ir strikti noskaņota.

Nikai papīri ir tīri, bet reputācija?

Lai arī savulaik bijusi saistīta ar vietējo kriminālo autoritāti, Nika atzīst, ka sliktās meitenes slavu iemantojusi jau iepriekš. „Es jau pirms tam biju pārdroša, varēju pateikt un izdarīt vairāk nekā citas. Iespējams, iespaidu atstājis tas, ka dzīvojām daudzstāvu mājā, kur sētā lielākā daļa vienaudžu bija zēni, ar kuriem kopā līdām pa kokiem. Es nebiju pozitīvs tēls. Man ir vajadzējis mainīt skolu, jo skolā, kur mācījos, uzskatīja, ka es pārāk spilgti un skaļi izturos. Mācījos gan es vienmēr sekmīgi,” atceras Nika.

Viņa apgalvo, ka pati neko prettiesisku neesot darījusi. Viņa zināja par visām drauga izdarībām un bieži tika uzskatīta par līdzdalībnieci. „Saistībā ar šo visu man ir vairāki administratīvie sodi, piemēram, par nepatiesas liecības sniegšanu, pretošanos policijai. Protams, tajā laikā man vēl nebija 18 gadu, tādēļ tas bija vēl sarežģītāk. Bet man nav sodāmības, un tas nevar atstāt iespaidu uz manu karjeru, es kā juriste to visu zinu,” priecājas Nika.

Tik un tā Nikas dzimtajā Kuldīgā visi par to runāja un runā joprojām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Nika jau sen vairs tur nedzīvo. „Protams, no malas tas viss izskatījās citādi. Ja mēs redzam meiteni kopā ar konkrētu kompāniju, tad ir skaidrs tikai viens,” bilst Nika. Sīkākas detaļas viņa nestāsta. „Tas bija ļoti sen, un tas arī nebūtu ētiski no manas puses,” viņa ir nelokāma.

Nikas pašas lielākais jaunības nedarbs ir vecāku automašīnas aizbraukšana, kas noticis vēl pirms mīlas stāsta ar pilsētas slikto puisi. „Kamēr vecāki bija ceļojumā, pa kluso paņēmu viņu mašīnu. Man toreiz nebija ne 18 gadu, ne tiesību, tomēr ar sētas draugiem gribējām pavizināties. Es to mašīnu toreiz sasitu un arī pati cietu avārijā. Kaut kas skrēja pāri ceļam, vajadzēja izvairīties, un ietriecos kokā. Nebija nekas traks, bet mani pārņēma ļoti lielas bailes no vecākiem. Man ir ļoti stingrs tētis,” stāsta Nika.

Kad mājās pārbraukuši vecāki, meitenei paziņots, ka viss jau ir zināms un lai nemaz nerādās ārā no savas istabas. „Vēlāk ar mani par to tika runāts. No vienas puses, vecāki priecājās, ka man pašai nekas slikts nav noticis. Man bija tik lieli iekšēji pārdzīvojumi, ka pat bargākais sods mani nesāpinātu vairāk. Es biju nodarījusi pāri saviem vecākiem, un tas man sāpēja visvairāk,” atzīst Nika un tajā pašā laikā apzinās, cik ļoti viņai šai dzīvē ir paveicies, izkļūstot sveikā no tik daudziem starpgadījumiem, kuri jaunās meitenes neprāta dēļ varēja beigties arī traģiski...

Var tikai apbrīnot Nikas drosmi pieteikties šovā, zinot, ka tas taču nozīmē nokļūt zem sabiedrības lupas. Vai viņa nemācījās no iepriekšējā šova notikumiem, kad tika atklāta patiesība par pērnā gada LNT šova „Latvijas princese” dalībnieci Agitu Bergu, kas izrādījās Latvijā pazīstama eskortmeitene? Lai arī Agita apgalvoja, ka strādā par administratori skaistumkopšanas salonā, „Lursoft” dati uzrādīja, ka viņai pieder uzņēmums „Bella Donna”, kas nodarbojas ar fiziskās labsajūtas uzlabošanu un kura tālruņa numurs figurējis intīmsludinājumos, piedāvājot erotisko masāžu un cita veida intīmpakalpojumus.

Piesakoties šovā, Nika rēķinājās, ka viņas pagātnes informācija varētu nākt atklātībā. „Kad uzpeldēja pirmais publiskais raksts, es sapratu — jebkurš cilvēks, kuram ir informācija, var to nosūtīt medijiem. Un ir tik daudz cilvēku, kas par mani zina daudz slikta un kas man gribētu ieriebt, tādēļ jau gaidīju, kad būs tā reize, kad viņi atspēlēsies,” Nika nopūšas.

Notikušais liek aizdomāties arī par to, cik neaizsargāta no šādiem gadījumiem ir sabiedrība. Vai vienmēr zinām, kas slēpjas to cilvēku pagātnē, kurus padarām par Latvijas mēroga zvaigznēm, un tūkstošiem cilvēku seko līdzi viņu gaitām un no tām ietekmējas?

Precēties vēl nedomā

Ir tomēr patīkami atskārst, ka skumjajiem stāstiem ir arī laimīgas beigas un pēc visa notikušā meitene atradusi pareizo ceļu. „Es nemaz nedomāju kādreiz atgriezties. Tieši otrādi — es gribu darīt visu, lai to izdzēstu. Es saprotu, ka tas nav tik vienkārši, tas velkas visur līdzi. Ja man būtu iespēja, es to labotu, bet kurš gan klausa mammu un tēti šajā vecumā? Neviens! Jā, tagad es varu teikt — mammu, tev bija taisnība! Bet toreiz, kad viņa man teica: „Tu nesatiksies ar viņu!”, vai tad man ienāca prātā kas cits, izņemot: „Tu neko nesaproti, tas taču ir foršs puisis, tā ir mana dzīve!”?

Tuvojas gada nogale, tomēr konkrētu dzīves plānu nākamajam gadam Nikai vēl nav. „Katru gadu sāku ar pozitīvām domām. Esmu izlasījusi vairākas grāmatas, kas sludina — lai cilvēks iekšēji justos laimīgs, viņam jādomā pozitīvas domas. Pamazām sāku trenēties, ik dienu sūtot sev un citiem tikai pozitīvas domas. Tas ir grūti, bet es mēģinu,” atzīst Nika. Pārējās dzīves jomās viņa patlaban neko mainīt negrasās, jo jūtas piepildīta.

Baiba Butkovska, Diāna Lipsberga/Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva