Ārgalis rododendru pavēnī domā par Jurkāni un komentāriem. FOTO

Sarunā ar Kasjauns.lv Ārgalis atzīst, ka jau gadi 15 apkārt, kā viņš sācis savas mājas pagalmu izdaiļot ar rododendru krūmiem. „Pirms tam viss pagalms, kas drīzāk bija saucams par dārzu, bija pilns ar tulpēm un narcisēm. Bet tad es izdomāju, ka jāmet tai tulpošanai un narcisošanai mieru, jo peļņu tas vairs nenesa, bet noraušanās ar tiem puķu sīpoliem bija pārāk traka priekš maniem gadiem,” teic Ārgalis.

Papētījis, kas tad labi iederētos mājas pagalmā, viņš izspriedis, ka tie varētu būt rododendri, kuru kopšana, protams, ja tie ieaug, ir drīzāk roku pūtināšana, nekā smags un pamatīgs darbs. „Tā pakāpeniski tiku vaļā no tulpēm un narcisēm, kuru man bija desmitiem tūkstošu, lai dotu vietu rododendriem, kuru nu man ir tuvu simtam. Ar rododendriem ķēpa pavisam maza – galvenais pareizi tos iestādīt, lai nav par dziļu vai seklu. Tad, ik pa laikam tie jāapgriež. Bet, kad zied, jānovāc vecie ziedi, lai nebojā skatu.

Ar rododendru zariem Ārgalis uz tirgu nebrauc – par krāšņumu, kad tie uzzied, priecājas pats un aicina tuvākos kaimiņus novērtēt smukumu. Viņš atzīst, ka rododendru kolekcijā viņam lielākoties ir izcili eksemplāri, pēc kuriem viņš savulaik pat braucis uz ārzemēm. „Ja runā par cenu, tad labi rododendri nav lēti. Kādus 100 eiro krūmā maksā. Ir man arī eksemplāri, kuru cena varētu būt ap tūkstoti,” atklāts ir Ārgalis.

Viņš piebilst, ka tagad ik vakaru kādu stundu, pusotru mēdz pasēdēt rododendru pavēnī, lai padomātu par aizvadīto dienu un jaunumiem, kurus saklausījies, dodoties savos pensionāra izgājienos. „Esmu piefiksējis, ka tāda ģeķīga un savā ziņā dulla man tā padomāšana sanāk zem rododendriem. Pat nevaru izskaidrot, kāpēc tā. Laikam jau tie augi kaut kā ietekmē,” smej Ārgalis. Taujāts, lai nāk klajā, kādas tad ir tās domas, bijušais Rīgas mērs atzīstas: „Tās ir tādas uz manu pieredzi un tagad notiekošo balstītas. Kas tagad aktuāli? Nu, piemēram, Jurkānu Ilze padzinusi Jāni un paziņo, ka tagad rīko sava veida konkursu uz dzīvesbiedra vietu. Domāju, varbūt man pieteikties, ja jau Ilze tādu publisku konkursu izsludinājusi. Tad nākamais ir par komentāriem internetā. Es domāju, kā mēs savā jaunībā varējām bez tiem izdzīvot. Un, ziniet, ko esmu sapratis? Arī manos ziedu laikos jau bija tā komentēšana. Tikai toreiz tā bija tualetēs uz sienām, uz žogiem, liftos... Tur arī bija sarakstīts, ka Saška – p...is, Lelde – m...a. Tagad vienkārši tā komentēšana no tualetēm pārcēlusies uz internetu.”