Dziedošais policists raksta protokolus, mamma meklē darbu

Kopš šovs ir beidzies, par dziedošo policistu dēvētais finālists Nikolajs Puzikovs atgriezies savā darba vietā. „Viņš atbild par kārtību,” dēla darbu raksturo mamma. Nikolajs strādā Ķengaraga policijas iecirknī un sastāda protokolus tiem, kuri traucē kārtību Rīgā – pārāk iereibuši atrodas sabiedriskā vietā vai sadomājuši veikt kādu huligānisku darbību.

Nikolaja ģimene nedomā, ka šova ietekmē ļaudis Ķengaragā tagad varētu vairāk pārkāpt noteikumus, lai tikai iegūtu Nikolaja autogrāfu. To taču iespējams palūgt arī tāpat! „Nu, redzēsim, kā būs!” viņa tēvs, pēc profesijas arī policists, ir mazliet nobažījies, vai dēla popularitāte nelāgi neietekmēs viņa ikdienā veicamos pienākumus.

 Puzikovs šova laikā atklāja, ka šos trīs mēnešus visvairāk viņam pietrūcis mammas, taču tur par viņu parūpējās „O!kartes akadēmijas”dalībniece  Evija Sloka. Nu viņš atgriezies mājās un atkal bauda mammas rūpes. „Šovs man ļoti patika. Finālā bija tie, kuriem vajadzēja būt. Cerējām gan uz mazliet augstāku vietu, bet ir tā kā ir, un ir labi. Viņš noteikti sajuta, ka esam zālē. Vienmēr esam tur bijuši – nekad neesam pievīluši, tikai pirmos divus koncertus nebijām klāt,” vecāki ir lepni par dēla panākumiem, kaut pirmajā dienā, kad Nikolajs paziņoja par piedalīšanos šovā, vecāki bijuši šokā. „Pirmkārt – attiecībā uz darbu. Nodomāju – kā viņš to savienos? Lai piedalītos šovā, viņš izlietoja visu savu šī gada atvaļinājumu un vēl paņēma divus mēnešus bezalgas atvaļinājumu. Visas brīvdienas šogad iztērētas! Jau pirmdienā pēc „O!kartes akadēmijas” noslēguma viņam vajadzēja astoņos no rīta būt darbā, bet, par laimi, kolēģi bija saprotoši un izdevās samainīties,” stāsta vecāki.

Teicami audzina bērnus

Puzikovu ģimenē aug vēl divi dēli - vecākais brālis Oļegs un jaunākais brālītis Jānis, kuram vēl ir tikai četri gadi. „Nikolajs ir arī viņa krusttēvs. Viņš Jāni jau no pirmajām dienām audzina kā savu dēlu – māk gan pabarot, gan pārtīt. Viņam ir labas iemaņas. Domāju, tai meitenei ļoti paveiksies, kura viņu apprecēs!” dēlu nebeidz slavēt mamma.

„Dēls pa šiem trim mēnešiem nav daudz mainījies. Viņš jau pirms tam bija ļoti patstāvīgs,” piebalso Nikolaja tēvs. „Ko viņš ir ieplānojis, to vienmēr noved līdz galam. Mūsu viedoklis tur daudz nespēlē. Tāds viņš ir bijis visu mūžu, mums atliek tikai atbalstīt!” turpina mamma.

Viņa pati gan par nožēlu jau otro mēnesi esot bezdarbniece. „Iepriekš strādāju par pārdevēju „Jāņa Rozes grāmatnīcā”. Man ļoti patika mans darbs, diemžēl mani „samazināja”,” ar nožēlu teic viņa. Ja būtu iespēja, arī viņa piedalītos kādā realitātes šovā. „Esmu skatījusies visus šovus no paša sākuma! Kad sākās pirmās „fabrikas”, man pašai ļoti gribējās piedalīties. Bet tad jau biju ģimenes cilvēks. Mūsu laikā jau nebija tādu iespēju un šovu. Un varbūt tā arī labāk, jo es tāpat ilgi neizturētu slēgtās telpās. Mana rakstura dēļ mani izbalsotu jau pirmajā nedēļā!” atzīst Nikolaja mamma jo vairāk apbrīnojot dēla izturību.