Resnīšu šova uzvarētāja šovbiznesā pelna mazāk nekā virtuvē

Pirms Sarmīte Prule izmēģināja spēkus Latvijas šovbiznesā, viņa bija vienkārša pavāre, kura diendienā cepa un šmorēja. Tagad nevar būt ne runas par Sarmītes atgriešanos pie plīts. Pēc dalības šovā „Dejo nost!” enerģisko un žiperīgo Sarmīti pamanīja producente un „Jaunā zvaigžņu teātra” vadītāja Laila Ilze Purmaliete un uzaicināja piedalīties humoršova „Imanta Babīte” 25. jubilejas koncertturnejā. Nu sadarbība ar Lailu turpinās un Sarmīte kopā ar šova „Dejo nost!” deju partneri Denisu Tumakovu gatavojas ģimenes mūzikla „Viens pats Ziemassvētkos 3” pirmizrādei. Sarmīte un Deniss mūziklā atveidos bandītus, turklāt Sarmītei, kā jau mūziklā pieklājas, būs jādzied.

Sarmīte atklāj, ka no dzīves ņem visu, ko tā sniedz. „Izmantoju katru situāciju. Ja man piedāvās notēlot sētnieku, es arī kāpšu uz skatuves un to notēlošu. Arī tā ir loma un to vajag mācēt nospēlēt. Katra loma man kaut ko jaunu iemāca. Es varu dajebko nospēlēt,” viņa piebilst. Sarmīte ne tikai darbojas Lailas Ilzes Purmalietes izveidotajā teātra trupā, bet joprojām spēlē erotiska satura kabarē šovā „Burleska”.

„Aktierim nemitīgi ir jāmācās un sevi jāpilnveido. Nu negribu es tās kotletes vairāk cept! Lai arī cilvēki no malas par mani skeptiski izsakās, es no tā neietekmējos, jo cilvēkiem vienkārši skauž, ja kādam veicas,” viņa piebilst. Sarmīte atminas, ka piepildījies reiz dziednieka izteiktais pareģojums, ka, sākot ar 2011. gadu, dzīve viņai ies uz augšu: „Es ticu dziedniekiem un viņu prognozēm, jo tas, ko man pareģoja, ir piepildījies.”

Tiesa gan, Sarmīte atzīstas, ka materiālajā ziņā vairs nepelna tik daudz kā iepriekšējā darba vietā. Taču par to viņa nebēdā, jo beidzot uz darbu ejot ar prieku un dara to, ko sirds kāro. Pavāres darbu viņa bieži vien veikusi ar „gariem zobiem”, jo pārgurusi no garajām darba stundām, plīts karstuma, kā arī nesamērīgi pieņēmusies svarā. „Naudu, protams, tagad ir grūtāk nopelnīt. Vienmēr jau gribētos vairāk, bet man pietiek. Man vispār nevajag daudz naudas. Galvenais, lai mana ģimene ir paēdusi, lai ir nomaksāti rēķini un var arī nolikt kādu naudas summiņu nebaltai dienai. Naudu glabāju nevis bankā, bet melnajā zeķē. Mums ar vīru mājās ir seifiņš. Neesmu no tiem cilvēkiem, kas ar naudu mētājas pa labi un pa kreisi. Netērēju naudu sīkumiem – burgeriem, limonādēm un kafijām. Ja dodos uz darbu, paņemu līdzi sviestmaizes un morsiņu, un neizmetu naudu nevajadzīgās lietās. Esmu liela ekonomiste, par ko priecājas arī vīrs. Man pat draudzenes lūdz palīdzību, lai pakonsultēju, kā iekrāt naudu,” stāsta Sarmīte.

Naudu vienīgi Sarmīte neskaita, ja vajag sevi sapucēt. „Es esmu no tām sievietēm, kurai vienmēr vajag manikīru, nokrāsotas matu saknes un solāriju. Es nestaigāju pa dārgiem zīmolu veikaliem, protams, neiepērkos arī humpalās. Man ir savi apģērbu veikali, kuros varu atrast apģērbu par samērīgām cenām. Esmu iegrābusies ar dārgu zīmolu apģērbu. Reiz pēc mazgāšanas dārgu tērpu nācās izmest laukā vai nodriskāt pa dārzu. Atzīstu tikai dārgu zīmolu apavus. Ja man par zābaku pāri ir jāatdod 100 lati, man nav žēl. Taču par topiņu vai blūzīti 70 latus es nevarētu izmest,” pauž Sarmīte.

Ikdienā Sarmīte Prule no mājas nevar iziet, ja nav izrotājusies ar savām zelta rotaslietām. „Nu tad visi domā, ka šitā baigā bagātniece. Taču, ja es gribu ko dārgāku nopirkt, es krāju naudiņu. Rotaslietas nopirku, kad par pavāri vēl strādāju. Pavāri vispār saņem ļoti labas algas, tie ir vairāki simti lati. Mans zeltlietu komplekts – ķēdīte, rokassprādze un gredzens izmaksāja 600 lati. Nēsāju tikai zeltlietas, jo tas ir mans metāls. Savas dārgās rotas novelku vien tad, kad eju dušā vai gulēt,” viņa stāsta.

Pucēties Sarmītei patīk un viņa apgalvo, ka to nedara tādēļ, lai patiktu vīrietim, bet gan pati sev. Šomēnes Sarmīte no saviem ienākumiem atlikusi naudiņu un iegādājusies „Escada” lielo smaržu pudeli 90 latu vērtībā.

Samīte prāto, ka mūsdienās naudai cilvēku dzīvē ir ļoti liela nozīme. „Nu nav taisnība, ja cilvēki saka, ka galvenais dzīvē ir mīlestība un naudai nav nekādas nozīmes. Muļķības un kā vēl naudai ir vērtība!. Cilvēku arī sabiedrībā vērtē pēc tā, kāds viņam finansiālais stāvoklis,” prāto Prule.