Baiba Sipeniece-Gavare atklāj, kā tikusi pie kuplām krūtīm

Latvijas radošās inteliģences humora žanra kopēji „Omulības klubiņš” uz tikšanos nesen aicināja jokdari Baibu Sipenieci–Gavari. Parasti Rīgas Latviešu biedrības namā Omulības klubiņu vada tā dibinātāji — publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs un kultūras darbinieks Jānis Ķuzulis. Taču šī reize bija viena no retajām, kad pasākumu vadīja vien Hānbergs, jo Ķuzulis ar savu dzīvesbiedri dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti devušies atpūsties uz siltajām zemēm. Uz tikšanos Baiba Sipeniece–Gavare ieradās ar speķa gabalu, ko Hānbergam atsūtījusi viņas mamma Austra no Jaunpils. Sipenieces un Hānberga tandēmu reklāmā par vientuļiem cilvēkiem zina teju vai katrs TV skatītājs. Pat mazi bērni, pamanot uz ielas Hānbergu, nopakaļ nosauc: „Re kur, Sipenieces kavalieris aiziet!”

Šajā tikšanās reizē TV dīva Baiba klātesošajiem „Omulības klubiņa” biedriem stāstīja par saviem jaunības dienu piedzīvojumiem. Pirmais stāsts bija par vilšanos lopkopībā. Izrādās, padomju gados Baiba mācījusies Jaunpils skolā, kas bijusi ar lopkopības novirzienu. Taču govju slaukšana viņai nav padevusies un savu nākotni viņa nebūt nedomāja saistīt ar piena kannu cilāšanu. Toties šobrīd populārajai operdziedātājai Kristīnei Zadovskai, kas ir Sipenieces skolas biedrene, ar govju slaukšanu veicies krietni labāk. Viņa pat tajā apsteigusi labāko kolhoza slaucēju, kura par to uz Kristīni bijusi dikti dusmīga.

Vietējā fermā, uz kuru Baiba ar skolasbiedriem gājusi govis slaukt, viņa sastapusies ar kādu dīvainu fermas darbinieku — piena meistaru Vasīliju. Viņš fermā meņģējies ar meitenēm un viņam bijis nelāgs niķis – kā ieraudzījis skolnieces, tā centies aiztikt viņu krūtis. Viņam bijusi balta auduma naģene ar plastmasas nagu un slaucējām praktikantēm iestāstījis, ka ir tāds ticējums — ja krievu puisis ar savu cepuri pabraukās gar latviešu meitenes krūtīm, tās izaugs raženas. Tad nu teicis, lai arī skolas meitenes ļaujot ar cepuri paberzēt savas krūtis, un tādēļ trenkājis meitenes, tostarp arī Baibu, pa kūti.

Iespējams, Vasīlija pareģojums attiecībā uz Baibu ir piepildījies, jo viņa tik tiešām var lepoties ar sievišķīgām formām. Bet, izstāstot šo skolas laika piedzīvojumu fermā, Sipeniece piebilst, ka mūsdienās šāda tipa vīriešus noteikti apsūdzētu pedofilijā.

Ceļojums uz īstām latgaļu kāzām

Jau bērnībā Baibai bija sapnis redzēt īstas latgaļu kāzas, kuras lustīgi svin trīs dienas no vietas. Tā kā Sipenieces rados ir kurzemnieki, uz latgaļu kāzām viņa nokļuva vien studiju gados, kad precējās studiju biedre.

Kad Baiba ar draudzeni devās uz šīm kāzām, mājās bija aizmirsies ielūgums, kurā bija ierakstīta precīza kāzu norises vieta. Viņām bija jānokļūst Ludzā, bet abas jaunietes izkāpa Rēzeknē, domājot, ka Ludza jau turpat vien būs. Uzzinot, ka Ludza no Rēzeknes ir 50 kilometru tālu, Baiba bijusi šokā. Ar kājām iet nereāli, jo ārā ziema un mīnus 22 grādi. Turklāt draudzenes bija saģērbušās svinīgi — kā jau uz kāzām braukdamas. Vēlajā vakara stundā arī autobusi vairs nekursēja. Pierunāt izdevās kādu taksistu, bet, izberot visu savu pēdējo naudu, tik un tā ceļam pietrūka. Taksists, par laimi, apžēlojās un abas draudzenes aizveda līdz Ludzai. Taču, apbraukājot visas iespējamās kāzu svinību vietas, neko neizdevās atrast. Tāpēc taksists abas draudzenes izmeta pie milicijas. Tur vajadzējis pavadīt vairākas stundas arestantu vidū. Kādai aizturētajai jaunietei Baiba pat palīdzējusi uzrakstīt paskaidrojumu. Noskaidrojās, arī, kur notiek kāzas – Rogovkas „Znotiņos”. Lai arī policijas darbinieki bija aizņemti darbos, draudzenēm tomēr izdevās pierunāt kādu sieviešu nīdēju autoinspektoru, lai aizved līdz Rogovkai.

Tur atklājās, ka vēl no Rogovkas līdz svinību vietai ir krietns gabals. Meklējot kādu, kas parādītu ceļu, autoinspektors gribēja apstādināt traktoru, bet tas palielinājis ātrumu un sācis bēgt. Inspektors izliecies pa logu un, vicinot pistoli, bļāvis: „Apstājies, citādi šaušu!” No traktora piekabes izvēlušies kādi septiņi sadzērušies puiši, kuri braukuši uz balli. Beidzot tomēr izdevies atrast ilgi meklēto kāzu svinību vietu, kur jau notika mičošana. Draudzenes tūlīt cienātas ar pašbrūvēto kandžu, bet galdi jau bijuši patukši. Savukārt vietējās meitenes, kuras sabijušās no daiļajām Rīgas meičām, kas varētu sagrozīt prātu viņu latgaļu puišiem, jau gribējušas uzsākt skaidroties ar atbraucējām. Taču, par laimi, briestošais meiteņu kautiņš tika apslāpēts.

Reiz studiju gados Baiba ar draudzeni Kristīni Zadovsku un viņas māsu Andu no mājām Jaunpilī ar vilcienu mērojušas ceļu uz studijām Rīgā. Taču brauciens izvērties asinsstindzinošu notikumu pilns.

Vilciens bijis pārpildīts, un, iekāpjot tajā, Kristīne secinājusi, ka uz vilciena sliedēm ir nokritusi viņas rokassomiņa, kurā atradās maks ar naudu. Kristīnei vecāki uz nedēļu līdzi uz Rīgu bija iedevuši 10 rubļu. Baiba, drošsirdīga meiča būdama, leca ārā no vilciena un zem tā riteņiem atrada somiņu. Iekāpusi atpakaļ vilcienā, atdeva somiņu Kristīnei, kura, atverot to, šausmās secināja, ka maka tajā nav! Baiba jau atkal leca ārā no vilciena un zem tā riteņiem meklēja maku. Tamburā stāvošie puiši gan sauca viņu atpakaļ, jo tūlīt bija jāatiet vilcienam, bet maka nekur nebija, tikmēr Kristīne turpināja teikt: „Meklē maku, meklē maku!” Tad pēkšņi vilciens sakustējās un uzsāka braukt, bet puiši no tambura sniedza Baibai roku, lai viņai palīdzētu ielekt vilcienā. Taču Baibai tas neizdevās un viņa paripoja zem vilciena... Nodomājusi vien, ka ir muļķīgi mirt tik jaunai, kad pēkšņi Baiba sajuta, ka kāda roka viņu izvelk ārā. Kad Baiba bija attapusies uz perona, apkārt neviena cilvēka nebija...

Vilciens aizbrauca, bet puiši Kristīnei un viņas māsai bija pateikuši, ka ar viņu draudzeni ir cauri, jo palikusi zem vilciena riteņiem. Taču Baiba stāvēja dzīva un vesela uz perona stacijā, tikai bez savām mantām un naudas. Tajā brīdī brauca preču vilciens, ko Baibai, mājot ar lakatiņu, izdevās pat apstādināt. Tiesa, ne pavisam, jo vilciens tikai samazināja gaitu, bet tā vadītājs padeva Baibai roku, lai viņa ielēktu vilcienā. Šoreiz tas izdevās veiksmīgi... Arī Jelgavas stacijā Baibai nācās izlēkt ārā no braucoša vilciena.

Savukārt māsas Zadovskas, atkal ieraudzījušas Baibu, skatījās uz viņu kā uz spoku, jo no aculiecinieku teiktā bija sapratušas, ka Baiba ir pakļuvusi zem vilciena un ir pagalam. Bet pēc vairākiem gadiem, kad Sipeniece viesojās pie astrologa, kurš nosauca gandrīz precīzi gadu un dienu, kad viņas dzīve būtu aprāvusies. Astrologs vēl piebildis, ka no nāves briesmām Baibu pasargājis sargeņģelis, kas visticamāk ir Baibas mirušais tēvs. Viņš vienmēr sargājot savu meitu...