6. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

    1956. gadā Juris Kiukucāns – nu jau bijušais aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju jautājumos brigādes ģenerālis.

    1969. gadā Toms Baumanis - Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektora vietnieks.

    1977. gadā Eduards Fiskovičs - diriģents.

    Jubilāri pasaulē

    1494. gadā Suleimans Varenais - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1566. gadā).

    1661. gadā Karloss II - Spānijas karalis (miris 1700. gadā).

    1814. gadā Ādolfs Sakss - beļģu izgudrotājs, saksofona radītājs (miris 1894.gadā).

    1860. gadā Ignacijs Paderevskis - Polijas prezidents, pianists un komponists (miris 1941.gadā).

    1861. gadā Džeimss Neismits - kanādiešu sporta funkcionārs, basketbola izgudrotājs (mirisi 1939.gadā).

    1893. gadā Edsels Fords - autoražotāja "Ford Motor Company" prezidents (miris 1943.gadā).

    1921. gadā Džeimss Džounss - amerikāņu rakstnieks (miris 1977.gadā).

    1931. gadā Maiks Nikolss - amerikāņu kinorežisors (miris 2014.gadā).

    1932. gadā Fransuā Englērs - beļģu zinātnieks, Nobela prēmijas fizikā laureāts.

    1946. gadā Sallija Fīlda - amerikāņu aktrise.

    1948. gadā Glens Frejs - amerikāņu mūziķis ("Eagles").

    1952. gadā Maikls Kaningems - amerikāņu rakstnieks.

    1965. gadā Gregs Grafins - amerikāņu mūziķis ("Bad Religion").

    1966. gadā Kristians Lorencs - vācu taustiņinstrumentālists ("Rammstein").

    1968. gadā Džerijs Jans - ķīniešu uzņēmējs, kompānijas "Yahoo!, Inc." līdzdibinātājs un bijušais vadītājs.

    1970. gadā Ītens Houks - amerikāņu aktieris.

    1972. gadā Rebeka Romina - amerikāņu aktrise.

    1987. gadā Ana Ivanoviča - serbu tenisiste.

    1988. gadā Emma Stouna - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

    1494. gadā turpinot vērsties pret Hanzas monopolu tirdzniecībā ar Krievzemi, Ivans III pavēl slēgt Hanzas tirdzniecības kantori - Svētā Pētera sētu Novgorodā. Slēgšanas brīdī tur esošie 49 tirgotāji tiek arestēti un preces konfiscētas. Līdz ar to vislielākais trieciens tiek dots Lībekai, bet Livonijas pilsētām tāds notikumu pavērsiens tālākā perspektīvā ir pat izdevīgs - Krievzemes un Hanzas tirdzniecība turpmāk vairāk koncentrēsies Livonijas pilsētās.

    1925. gadā Saeima Jāni Čaksti ievēl uz atkārtotu termiņu par Latvijas Valsts prezidentu.

    1925. gadā otrā Saeima Valsts prezidentu Jāni Čaksti par valsts pirmo personu ievēl uz otro termiņu. Šoreiz vēlēšanās par prezidenta amata kandidātiem, bez Čakstes tika izvirzīti — Jānis Rainis un Kārlis Ulmanis. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi. Valsts prezidenta pienākumus otrajā termiņā Čakste veica nepilnus divus gadus, jo 1927. gada 14.martā viņš mira.

    1941. gadā Himlers izdod pavēli par brīvprātīgās policijas vienību reorganizāciju un paplašināšanu okupētajās teritorijās.

    1947. gadā Rīgā sāk kursēt trolejbusi.

    1954. gadā sāk raidīt Latvijas Televīzija.

    1992. gadā Krievijas Federācijas Augstākā padome pieņem lēmumu, ar kuru Krievijas tā brīža robežai ar Baltijas valstīm noteikts robežas statuss.

    1998. gadā Aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Guntars Krasts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amata pienākumus uzdod pildīt Raimondam Graubem no amata atstādinātā NBS komandiera Jura Eihmaņa vietā.

    2000. gadā notiek Nacionālās radio un televīzijas padomes ārpuskārtas sēde, kurā par Latvijas Radio ģenerāldirektoru atkārtoti tiek apstiprināts Dzintris Kolāts.

    2006. gadā Eiropas Savienības lidostās stājas spēkā jauna bagāžas pārvadāšanas regula, kas paredz, ka šķidrumi būs jāpārvadā plastikāta maisiņos. Saskaņā ar jauno regulu savā rokas bagāžā pasažieri drīkst ievietot vienu caurspīdīgu, atveramu plastikāta maisiņu, kurā iepakoti visi līdzi paņemtie šķidrumi, želejas un pastas, kas kopumā nedrīkst pārsniegt viena litra tilpumu.

Notikumi pasaulē

    1632. gadā Trīsdesmit gadu karā Litcenas kaujā tiek nogalināts Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Lielais.

    1789. gadā Romas katoļu pāvests Pijs VI ieceļ priesteri Džonu Kerolu par pirmo katoļu bīskapu ASV.

    1911. gadā Meksikas prezidenta amatā stājas Francisko Madero, kurš vadīja Meksikas revolūciju pret diktatoru Porfirio Diasu.

    1917. gadā pēc trīs mēnešus ilgām niknām cīņām noslēdzas Pirmā pasaules kara Ipras kauja, Kanādas un Austrālijas spēkiem ieņemot Pashendāles ciematu Beļģijā.

    1918. gadā tiek pasludināta Otrās Polijas Republikas izveidošana.

    1928. gadā Jakobs Šiks patentē pirmo elektrisko bārdas dzenamo ierīci.

    1941. gadā padomju līderis Josifs Staļins saka runu tautai, kas ir viņa otrā no divām vienīgajām runām tautai viņa trīs gadu desmitu valdīšanas laikā. Staļins paziņo, ka Otrā pasaules karā nogalināti 350 000 padomju karavīru, bet apgalvo, ka vācieši zaudējuši 4,5 miljonus karavīru un ka Padomju Savienība ir tuvu uzvarai.

    1943. gadā Otrajā pasaules karā Krievija atkaro Kijevu. Atstājot pilsētu, Vācijas spēki iznīcina lielāko daļu tās vēsturisko celtņu.

    1944. gadā ASV Henforda atoma institūtā pirmo reizi iegūts plutonijs, kas vēlāk tika izmantots uz Nagasaki nomestajā atombumbā.

    1945. gadā amerikāņu pilota Džeika Vesta vadītā lidmašīna "Fireball FR-1" veiksmīgi piezemējas uz lidmašīnu bāzes kuģa pie Sandjego krastiem, kas ir pirmā reaktīvas lidmašīnas nosēšanās uz bāzes kuģa.

    1962. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju, nosodot Dienvidāfrikas Republikas aparteīda režīmu un iesaka dalībvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas.

    1975. gadā sākas marokāņu Zaļais gājiens. Marokas pilsētā Tarfajā sapulcējas aptuveni 300,000 neapbruņoti marokāņi ar karogiem un Korāniem, gaidot Marokas karaļa Hasana II rīkojumu doties Rietumsahārā. Dažas dienas vēlāk Spānija piekrīt Rietumsahāru nodot Marokas un Mauritānijas pārvaldē.

    1975. gadā "The Sex Pistols" spēlē savu pirmo koncertu Sentmartina mākslas skolā Londonā.

    1985. gadā Kolumbijas kreisais kaujinieku grupējums "19.aprīļa kustība" ieņem Tieslietu ministriju Bogotā, nogalinot 115 cilvēkus, no kuriem 11 ir Augstākās tiesas tiesneši.

    1985. gadā ASV prese atklāj, ka ASV prezidents Ronalds Reigans apstiprinājis ieroču sūtījumus Irānai.

    1988. gadā grupas "The Beatles" bijušais bundzinieks Ringo Stārs iestājas alkohola rehabilitācijas centrā.

    1996. gadā vairāk nekā 2000 cilvēku iet bojā, kad ciklons brāžas pāri Indijas lielākajam lauksaimniecības štatam Andra Pradešai.

    1998. gadā par Venecuēlas prezidentu tiek ievēlēts Ugo Čavess.

    1999. gadā Austrālijas iedzīvotāji referendumā noraida ierosinājumu izveidot republiku un atcelt no valsts vadītāja amatu britu monarhu.

    2002. gadā ASV tiesa atzīst aktrisi Vinonu Raideri par vainīgu zādzībā Ņujorkas veikalā, piespriežot trīs gadu pārbaudes laiku, sabiedriskos darbus, konsultācijas pie psihiatra un naudas sodu.

    2006. gadā bijušais marksistu revolucionārs Daniels Ortega uzvar Nikaragvas prezidenta vēlēšanās 16 gadus pēc tam, kad vēlētāji no viņa novērsās, lai izbeigtu brutālo pilsoņu karu ar amerikāņu atbalstītajiem nemierniekiem.

    2012. gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvar līdzšinējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama, sakaujot republikāņu izvirzīto prezidenta amata kandidātu Mitu Romniju.