18. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

    Jubilāri Latvijā

    1942. gadā Jānis Gerhards - Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāns, profesors.

    1960. gadā Ivans Klementjevs - 12.Saeimas deputāts ("Saskaņas centrs").

    1978. gadā Andris Nelsons - diriģents.

    Jubilāri pasaulē

    1832. gadā Ādolfs Ēriks Nordenšelds - zviedru ceļotājs un politiķis (miris 1901.gadā).

    1836. gadā Čezāre Lombrozo - itāliešu psihiatrs un kriminoloģijas dibinātājs (1909.gadā).

    1836. gadā Sers Viljams Džilberts - britu dramaturgs (miris 1911.gadā).

    1856. gadā Nikolajs Romanovs - Krievijas lielkņazs (miris 1929.gadā).

    1882. gadā Žaks Maritēns - franču filozofs (miris 1973.gadā).

    1897. gadā Patriks Blekets - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1974.gadā).

    1906. gadā Džordžs Valds - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1997.gadā).

    1907. gadā Kompanijs Segundo - kubiešu mūziķis ("Buena Vista Social Club", miris 2003.gadā).

    1909. gadā Džonijs Mersers - amerikāņu komponists (miris 1976.gadā).

    1923. gadā Alans Šepards - amerikāņu astronauts (miris 1998.gadā).

    1939. gadā Mārgareta Atvuda - kanādiešu rakstniece.

    1939. gadā Džons O'Kīfe - amerikāņu britu neirozinātnieks, Nobela prēmijas ieguvējs medicīnā.

    1952. gadā Delrojs Lindo - amerikāņu aktieris.

    1953. gadā Alans Mūrs - britu rakstnieks.

    1960. gadā Kima Vailda - britu dziedātāja.

    1962. gadā Kērks Hemets - amerikāņu ģitārists ("Metallica").

    1963. gadā Peters Šmeihels - dāņu futbolists.

    1968. gadā Ouens Vilsons - amerikāņu aktieris.

    1970. gadā Peta Vilsone - austrāliešu aktrise.

    1974. gadā Klouī Sevinjī - amerikāņu aktrise.

    1977. gadā "Fabolous" - amerikāņu reperis.

 Notikumi Latvijā

        1352. gadā Rīgā tiek izveidota amatnieku apvienība – Mazā Ģilde.

    1483. gadā ilitārās neveiksmes cīņās ar rīdziniekiem un neprasme sadzīvot ar Vācu ordeņa vadību noved pie Livonijas ordeņa mestra Bernta fon der Borha atkāpšanās.

    1917. gadā Valkā notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 1.sesija.

    1918. gadā II Rīgas pilsēta teātra telpās (tagadējā Nacionālajā teātrī) Tautas padomes svinīgā sēdē proklamē Latvijas valsts dibināšanu.

    1935. gadā neatkarīgās Latvijas Republikas 17. gadadienā Rīgā tiek atklāts par tautas saziedotajiem līdzekļiem celtais Tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Ernesta Štālberga veidotais Brīvības piemineklis.

    1941. gadā iznāk nacionālās pretošanās kustības nelegālā laikraksta "Latvija" pirmais numurs

    1944. gadā notiek pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.

    1987. gadā Brīvības pieminekli aplenc milicija, bet Strēlnieku laukumā tiek noorganizēts "darbaļaužu mītiņš" Latvijas PSR atbalstam.

    1988. gadā pirmo reizi kopš 1939. gada atklāti tiek svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena un pie Brīvības pieminekļa notiek tautas manifestācija.

    1989. gadā Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notiek manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

    1994. gadā Joahims Zīgerists nodibina savulaik populāro "Tautas kustību Latvijai".

    1997. gadā Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tiek paceltas trīs zelta zvaigznes.

    2002. gadā Rīgas mērs Gundars Bojārs svinīgi atklāj jauno Buļļupes tiltu, kas savieno Bolderāju ar Buļļu salu Rīgā.

    2005. gadā aviosabiedrības "airBaltic" prezidentam Bertoldam Flikam tiek pasniegta "Ekonomistu apvienības 2010" gadskārtējā balva par ieguldījumu ekonomiskās brīvības palielināšanā.

    Notikumi pasaulē

    326. gadā tiek iesvētīta Svētā Pētera bazilika Vatikānā.

    1095. gadā sākas Klermonas koncils, kuru sasauca Romas pāvests Urbans II, lai apspriestu Pirmā krusta gājiena uzsākšanu Svētajā zemē.

    1307. gadā atbilstoši leģendai Viljams Tells ar loku sašauj ābolu, kas novietots uz viņa dēla galvas.

    1477. gadā angļu rakstnieks Viljams Kakstons izdod grāmatu "Dictes or Sayengis of the Philosophers", kas kļūst par pirmo iespiesto grāmatu.

    1493. gadā Kristofers Kolumbs pirmo reizi sasniedz Puertoriko.

    1626. gadā Romā tiek iesvētīta jaunā Svētā Pētera bazilika.

    1903. gadā ASV un Panama noslēdz vienošanos, kas amerikāņiem piešķir ekskluzīvas tiesības uz Panamas kanāla zonu.

    1905. gadā Dānijas karalis Karls tiek ievēlēts par pirmo Norvēģijas karali, kad valsts atgūst neatkarību. Karls pieņem seno norvēģu vārdu un kļūst par Hokonu VII.

    1922. gadā mirst franču rakstnieks Marsels Prusts.

    1926. gadā īru dramaturgs Džordžs Bernhards Šovs atsakās pieņemt Nobela prēmiju ar vārdiem "Es varu piedot Alfredam Nobelam dinamīta izgudrošanu, tomēr tikai velns cilvēka veidolā būtu spējis radīt Nobela prēmiju".

    1928. gadā Volta Disneja radītā Mikipele pirmo reizi redzams uz kino ekrāna, kad pirmā pilnībā sinhroni ieskaņotā filma "Steamboat Willie" tiek demonstrēta Ņujorkā.

1935. gadā stājas spēkā Tautu savienības noteiktās ekonomiskas sankcijas pret Itāliju pēc tās iebrukuma Abesīnijā (mūsdienu Etiopijā).

    1942. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas SS Ukrainas pilsētā Ļvovā arestē 5000 "neproduktīvu" ebreju, kuri tiek nosūtīti uz Belžecas koncentrācijas nometni.

    1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija likvidē Janovskas koncentrācijas nometni Ukrainā, nogalinot vismaz 6000 tajā ieslodzīto ebreju. Pēc tam Vācijas SS līderis Fricis Kacmans pasludina Ļvovu par pilsētu bez ebrejiem.

    1943. gadā Otrajā pasaules karā 440 britu Karalisko gaisa spēku lidmašīnas bombardē Berlīni, nogalinot 131 cilvēku, bet nodarot tikai niecīgus postījumus. Briti šajā operācijā zaudē deviņas lidmašīnas un 53 to apkalpes locekļus.

    1970. gadā Rietumvācija un Polija noslēdz vienošanos, atzīstot abu valstu robežu un apņemoties respektēt viena otras teritoriālo integritāti.

    1978. gadā amerikāņu mācītājs Džims Džonss nonāvē 914 savus sekotājus, ieskaitot 270 bērnus, Gajanā liekot viņiem dzert ar cianīdu saindētus dzērienus. Tie kulta locekļi, kuri atsakās, tiek nošauti.

    1987. gadā 31 cilvēks iet bojā ugunsgrēkā Londonas noslogotākajā metro stacijā Kingskrosā.

    1993. gadā Dienvidāfrikas Republikas baltādaino un melnādaino līderi apstiprina jauno demokrātisko konstitūciju, kas piešķir melnādainajiem balsstiesības.

    1997. gadā Lielbritānijā tiek arestēts angļu mūziķis Gerijs Gliters, un pret viņu izvirza ar bērnu pornogrāfiju saistītas apsūdzības.

    2000. gadā greznā ceremonijā Ņujorkā salaulājas Velsas aktrise Ketrīna Zeta-Džonsa un Holivudas veterāns Maikls Duglass. Ceremonija izmaksā apmēram 1,5 miljonus sterliņu mārciņu.

 2001. gadā tirgū nonāk "Nintendo GameCube".

    2003. gadā ASV Masačūsetsas štata Augstākā tiesa nolemj, ka štatam nav tiesību liegt homoseksuāļiem tiesības apprecēties, padarot Masačūsetsu par pirmo ASV štatu, kas atzīst geju laulības.

    2004. gadā Krievija ratificē Kioto protokolu, ļaujot vides aizsardzības paktam stāties spēkā 2005. gada februārī.

    2005. gadā amerikāņu aktieris Roberts Bleiks civiltiesā tiek atzīts par vainojamu viņa sievas nāvē, un tiesa liek viņam samaksāt 30 miljonus dolāru.