Par "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdi iecelts Andris Lubāns

Valdē vēl apstiprināti "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Kā ziņots, satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

"Nozare.lv" apkopotā informācija liecina, ka Lubāns iepriekš ilgstoši bijis Autotransporta direkcijas vadītājs - no 2003. līdz 2010.gadam. Pēc pāriešanas darbā Satiksmes ministrijā asi kritizēts no pasažieru pārvadātāju puses. Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) pārstāvis Uldis Kolužs "Nozare.lv" norādīja, ka vajadzētu nomainīt Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktoru Andri Lubānu, jo viņš netiekot galā ar Autotransporta direkciju, par kuras darbu tieši ir atbildīga Satiksmes ministrija. Pirms ceļu nodevas ieviešanas Lubāns aktīvi iestājās par eirovinjetes ieviešanu, argumentējot, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kas gatavojas ieviest autoceļu nodevu. Viņš darbojas arī Sabiedriskā transporta padomes sastāvā, kas lemj par pasažieru pārvadājumu sistēmas sakārtošanu.

Kā ziņots, Merirands uzskata, ka jaunajai valdei nebūs "nepieciešams laiks, lai ieskrietos", jo tie ir pieredzējuši cilvēki, "tehnisks sastāvs", "cilvēki no malas," kuru uzdevums būs bezkaislīgi izvērtēt aprēķinus pašreizējā iepirkuma ietvaros, nevis pārvilkt strīpu pašreizējam iepirkumu procesam.

Jaunajai valdei būs jānovērš šaubu un aizdomu ēna pār iepirkumu procedūru un ar parakstu jāuzņemas atbildība par savu lēmumu, skaidroja Merirands.

Bijušās valdes atkāpšanos kapitāldaļu turētājs raksturoja kā vīrišķīgu soli, kas sperts ar pārliecību, ka iepirkumu rezultāts ir labākais, kāds iespējams.

Kā ziņots, PV valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam SM valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijā.

Premjerministre Laimdota Straujuma (V), komentējot PV rīcību saistībā ar vilcienu nomu, atgādināja - aprēķinos, ko iesniedzis PV, bija nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, lai realizētu projektu. Tas neesot pieņemami.

Jau vēstīts, ka par PV izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu iepirkuma uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums "Stadler Bussnang AG".

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām.

Pēc pretendentu iesniegto dokumentu atvēršanas tika konstatēts, ka "Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA" nav iesniedzis savu piedāvājumu. Savukārt Dienvidkorejas uzņēmuma "Hyundai Rotem Company" iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija bija spiesta noraidīt, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.

Atbildot uz konkurentu pārmetumiem, ka nekorekti minēta nomas maksa 150 miljonu eiro apmērā 15 gadu garumā, PV norāda, ka finanšu plāns ir balstīts uz to, ka vēlāk tiks piesaistīts lētāks finansējums, nekā to patlaban piedāvā ražotājs, tāpat tikšot pagarināts finansējuma amortizācijas periods līdz 30 gadiem. Atbilstoši vilcienu derīgajam kalpošanas laikam tādējādi būtiski samazināšoties ikgadējie maksājumi. "Sākotnējais maksājumu apjoms par vilcieniem 15 gadu laikā ar summāro vērtību 224 miljoni eiro būs samazināts uz 150 miljoniem eiro," apgalvo uzņēmumā, norādot, ka kopējā līguma vērtība ir 274 miljoni eiro, kas ietver iekārtu nomu, iekārtu atlikušo vērtību, rezerves daļas un rezerves daļu fondu. Aprēķini arī parādot, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad ik gadu tiek tērētas arvien lielākas summas novecojušo vilcienu remontam, 15 gadu nomas līguma perioda laikā būs iespējams ieekonomēt vismaz 46 miljonus eiro no uzņēmuma līdzekļiem.

LETA/Foto:  Lita Krone, LETA