Vai VID pārbauda tavus kontus un vai Gada ienākumu deklarācija ir "loterija"? - skaidro galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece

Vai tas nozīmē mazāk pārsteigumu? Un ko darīt, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdod jautājumu par ienākumiem, kas nesakrīt ar bankas datiem? Kur beidzas tehniska precizēšana un sākas pārbaude? Intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes fizisko personu nodokļu daļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci skaidrojums par jaunumiem, riskiem un robežām, kas skar gandrīz pusotru miljonu Latvijas iedzīvotāju.

No 1. marta cilvēki atver Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un ierauga jauno digitālo vidi. Cik lielā mērā tās ir tikai vizuālas izmaiņas un cik – sistēmas pārkārtošana?

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota. Tai jāatbilst jaunākajiem nodokļu normatīvajiem aktiem un vienlaikus jābūt ērtai lietotājiem. Jaunās izmaiņas galvenokārt saistītas ar vizuāliem un lietošanas uzlabojumiem – sistēma kļuvusi vienkāršāka un pārskatāmāka. Pats deklarācijas aizpildīšanas princips nav mainīts – saglabātas tās pašas veidlapas, un arī ienākuma nodokļa aprēķins paliek tāds pats kā līdz šim. Izmaiņas ir vairāk saistītas ar izkārtojumu un navigāciju. Piemēram, iepriekš bija vairākas izvēlnes un pogas, tagad process ir vienkāršots – lietotājs pārbauda, vai visi dati ir pareizi, piemēram, vai ir pievienoti medicīnas čeki, un, ja viss ir korekti, nospiež pogu "Iesniegt". Sistēmā ir iestrādāti nodokļu aprēķini, lai cilvēkam pašam nebūtu jāorientējas piemērojamajās likmēs. Latvijā ir progresīvā ienākuma nodokļa sistēma ar divām pamatlikmēm – 25,5% un 33%. Augstākā likme tiek piemērota ienākumiem virs 105 300 eiro gadā. Savukārt ienākumiem virs 200 000 eiro gadā tiek piemērota papildu 3% likme. Arī šo aprēķinu sistēma veic automātiski.

Iesniedzot deklarāciju, cilvēki vienmēr cerēja, ka būs nodokļu pārmaksa un izdosies no valsts atgūt kādu naudas summu. Tagad tā var nebūt?

Tas ir ļoti aktuāls jautājums. Līdz šim daudziem iedzīvotājiem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana bija kā sava veida "loterija" – tikai gada sākumā kļuva skaidrs, vai izveidojusies nodokļa pārmaksa vai piemaksa. Tagad tā vairs nav, bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem kaut kas tiek atņemts vai samazināts. Izmaiņas saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas politiku, kas no 2025. gada ir mainīta. Ja runājam precīzi, izmaiņas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo daļu jeb tā saukto neapliekamo minimumu.

Lūdzu, paskaidrojiet "Likuma un Taisnības" lasītājiem šo jautājumu detalizētāk.

Līdz 2025. gadam Latvijā tika piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Tas bija sarežģīts un komplicēts mehānisms: jo lielāki bija cilvēka ienākumi, jo mazāks kļuva viņam piemērojamais diferencētais neapliekamais minimums. Savukārt, ja ienākumi bija ļoti lieli, šis minimums vispār netika piemērots. Turklāt gada laikā tas tika piemērots prognozētā apmērā, bet pēc tam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tika veikta precizēšana un korekcija. Tāpēc cilvēkiem veidojās vai nu piemaksas, vai atmaksas no budžeta – viss bija atkarīgs no tā, kā nodoklis gada laikā bija ieturēts no darba algas un citiem ienākumiem. Ja prognoze nesakrita ar faktiskajiem ienākumiem, radās nodokļu korekcijas. Otra būtiska pozīcija ir nodokļu likmju piemērošana. Līdz 2025. gadam pirmajā ienākumu slieksnī līdz 20 000 eiro gadā tika piemērota 20% likme, bet nākamajā slieksnī – 23% likme. Gada laikā varēja tikt piemērotas dažādas likmes, un precīzs gada ienākumu apmērs kļuva zināms tikai pēc deklarācijas iesniegšanas. Arī tas radīja situācijas, kad veidojās nodokļa piemaksa vai pārmaksa.

No 2025. gada šī sistēma ir mainīta. Lielākajai daļai iedzīvotāju – segmentā ar gada ienākumiem līdz 105 300 eiro – tiek piemērota viena konstanta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25,5% apmērā. Līdz ar to ienākumi kļūst prognozējami. Gan nodokļa likme, gan neapliekamā daļa ir skaidra un precīzāk aprēķināma.

Jāatgādina, ka diferencētais neapliekamais minimums tika ieviests 2016. gadā. Tagad mēs atgriežamies pie klasiskā principa – visiem tiek piemērots vienāds, konstants neapliekamais minimums. Par 2025. gadu tas ir 510 eiro mēnesī katram cilvēkam. Savukārt par 2026. gadu – 550 eiro mēnesī. Neatkarīgi no tā, cik lieli ir personas ienākumi, šis neapliekamais minimums tiek piemērots vienādā apmērā.

Bet attaisnoto izdevumu atmaksa par medicīnas vai izglītības pakalpojumiem saglabājas? Joprojām ir iespēja gada laikā uzkrāt un pievienot attaisnotos izdevumus, piemēram, medicīnas čekus vai dokumentus par izglītības iegūšanas izdevumiem?

Iedzīvotāji var gada laikā krāt attaisnotos izdevumus un pievienot tos EDS sadaļā "Attaisnoto izdevumu dokumenti". Gada ienākumu deklarācijā šie čeki automātiski "ielasās", un cilvēkam tikai jāpārbauda, vai viss ir pareizi. Papildus tam ir pieejama arī mobilā lietotne, kas ļauj dokumentus pievienot vēl ērtāk. Ir arī medicīnas iestādes, kas uzreiz jau izsniegtos čekus nosūta VID un tie cilvēka deklarācijā parādās automātiski.

Attaisnoto izdevumu būtība nav mainījusies. Ārstniecības un izglītības izdevumiem kopējais limits ir 600 eiro gadā. Šajā summā ietilpst arī ziedojumi un dāvinājumi budžeta iestādei vai Latvijā reģistrētai biedrībai, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kā arī maksājumi politiskajām partijām. Taču ir mainījusies atmaksājamā nodokļa likme. Līdz 2025. gadam standarta likme, pēc kuras aprēķināja atmaksu, bija 20%. Tas nozīmē, ka no 600 eiro varēja atgūt 120 eiro.

Turpmāk atmaksas aprēķins būs saistīts ar jauno piemērojamo nodokļa likmi. Pamata likme ir 25,5%. Līdz ar to arī atmaksājamā summa tiek rēķināta pēc šīs likmes. No 600 eiro 25,5% veido 153 eiro. Tātad maksimālā atmaksa par attaisnotajiem izdevumiem var sasniegt 153 eiro.

Tas attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kuri ir maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli? Ir bijušas situācijas, kad cilvēks brīnās: kāpēc es neko nevaru atgūt?

Atmaksas mehānisms darbojas tikai tad, ja persona ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli, un atmaksa notiek no samaksātā nodokļa summas. Ja cilvēks gada laikā nav maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli vai darījis to ļoti nelielā apmērā, tad nav no kā veikt atmaksu. Piemēram, ja gada laikā ir samaksāts tikai 100 eiro nodoklis, tad nevarēs saņemt atpakaļ 153 eiro. Atmaksas apmērs nevar pārsniegt faktiski samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja nodoklis nav ieturēts, tad atmaksa nav iespējama.

Ir situācijas, kad cilvēkam, piemēram, ir vairāki apgādājamie, un pie darba algas iedzīvotāju ienākuma nodoklis faktiski netiek ieturēts. Šādā gadījumā arī attaisnoto izdevumu atmaksa neveidosies, jo nav no kā to segt.

Kā attaisnoto izdevumu atmaksa tiek piemērota senioriem, ņemot vērā neapliekamo minimumu?

Senioriem ir palielināts neapliekamais minimums – 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensija līdz 1000 eiro mēnesī netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja, piemēram, pensija ir 800 eiro mēnesī, tā pilnībā iekļaujas neapliekamajā minimumā, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek maksāts. Šādā gadījumā arī attaisnoto izdevumu atmaksa neveidosies, jo nav samaksāts nodoklis, no kura varētu veikt atmaksu.

Taču šādā gadījumā medicīnas izdevumus var deklarēt bērni vai mazbērni, ja viņi ir maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli un atbilst nosacījumiem. Tādā veidā ģimene kopumā var atgūt daļu izdevumu.

Iedomāsimies situāciju, ka cilvēks ir bez darba vai ienākumi minimāli un viņš nevar pretendēt uz atmaksu, bet kādā brīdī situācija mainās un viņš sāk strādāt labi apmaksāta darbā, kur tiek maksāti nodokļi.

Attaisnotos izdevumus var pārcelt uz nākamajiem gadiem. Ja šobrīd nav bijis pietiekams nodokļa maksājums, bet nākamajā gadā ienākumi mainās un tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad var izmantot iepriekšējos gados uzkrātos attaisnotos izdevumus un saņemt atmaksu vēlāk. Tātad, ja šobrīd nav no kā atmaksāt, tas nenozīmē, ka iespēja ir zudusi pavisam. Situācija var mainīties, un attaisnotos izdevumus var pārnest trīs gadus uz priekšu. Attiecīgi – saņemot attaisnotos izdevumus arī par iepriekšējiem gadiem noteiktajā apmērā.

Kādos gadījumos drīkst iesniegt attaisnoto izdevumu čekus par tuviniekiem?

Drīkst iesniegt čekus par laulātajiem, bērniem un mazbērniem.

Piemēram, ja es esmu seniors, saņemu pensiju un vēl strādāju, tātad maksāju iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad es varu pievienot sava laulātā, bērna vai mazbērna čekus savai deklarācijai. Taču, ja runa ir par māsu vai brāli – tad tas vairs nav iespējams. Lai arī brāļi un māsas Civillikuma izpratnē ir radinieki (trešā pakāpe), attaisnoto izdevumu pievienošanas gadījumā viņi nav tajā lokā, kam tas ir atļauts.

Diezgan daudzi cilvēki izīrē dzīvokļus, savus īpašumus, dažkārt savam uzņēmumam auto un veic tā dēvēto paziņoto saimniecisko darbību. Vai arī viņiem deklarācijas aizpildīšana kļuvusi vienkāršāka?

Aizpildot deklarācijā saimnieciskās darbības pielikumu, jāievada tikai ieņēmumi un ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi. Pārējo sistēma aprēķina automātiski. Protams, pašam saimnieciskās darbības veicējam gada laikā ir rūpīgi jāuzskaita un jāsaskaita savi ieņēmumi un izdevumi, taču deklarācijas iesniegšanas brīdī process ir vienkāršots.

Digitalizācija attīstās, bet joprojām ir cilvēki, kas šīs iespējas neizmanto, neprot, nevēlas. Vai cilvēkiem, kuri nelieto elektroniskās sistēmas, saglabājas iespēja iesniegt deklarāciju papīra formātā?

Ja cilvēkam objektīvu iemeslu dēļ nav iespēju autentificēties EDS, viņš var iesniegt deklarāciju papīra formātā – izdrukāt veidlapas un nosūtīt tās pa pastu. Tāpat var izmantot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru palīdzību, kur darbinieki palīdzēs nosūtīt dokumentus Valsts ieņēmumu dienestam.

Ja nepieciešama tieši Valsts ieņēmumu dienesta konsultanta palīdzība, tad apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš. Konsultāciju var saņemt, pierakstoties pa tālruni 67120005. Iepriekšējs pieraksts ļauj konkrētā laikā sakārtot visus ar deklarācijas iesniegšanu saistītos jautājumus, tostarp saņemt palīdzību gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā.

Digitālo rīku lietošanas kontekstā aktualizējas arī jautājums par to, ka EDS sistēmā vairs nevar izmantot lietotājvārdu un paroli. Kāpēc pieņemts šāds lēmums?

Tas ir drošības apsvērumu dēļ – lai mazinātu krāpniecības riskus. Par drošākajiem autentifikācijas veidiem šobrīd tiek uzskatīti moderni identifikācijas rīki. Pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai var ar: smart-ID; eParaksts mobile; eID karti un internetbankas identifikāciju

Izņēmums attiecas vienīgi uz nerezidentiem jeb ārvalstu nodokļu maksātājiem. Viņi joprojām var autentificēties ar lietotājvārdu un paroli, jo viņiem ne vienmēr ir pieejami Latvijā izmantotie identifikācijas rīki.

Pēc statistikas datiem, uz 2026. gada 1. janvāri aktīvo EDS lietotāju – fizisko personu – skaits bija 1 476 083. No tiem lietotājvārdu un paroli vēl izmantoja 2415 personas, un tie ir tieši nerezidenti. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka cilvēki varētu palikt bez piekļuves sistēmai. Bet plašāku analīzi varēs gūt gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas procesa laikā.

Ko iesākt, ja kādu apstākļu dēļ cilvēks nevar pats iesniegt deklarāciju vai sakārtot kādus ar iesniegšanu saistītus jautājumus?

Pastāv iespēja piešķirt pilnvaru citai personai, lai tā jūsu vārdā iesniegtu deklarāciju vai kārtotu jautājumus EDS sistēmā. Tas ir īpaši noderīgi gadījumos, ja cilvēks pats nelieto elektroniskos rīkus vai viņam nepieciešama palīdzība. Var pilnvarot tuvu cilvēku, radinieku vai citu uzticamu personu iesniegt gada ienākumu deklarāciju jūsu vietā Valsts ieņēmumu dienestā. Šim nolūkam nav nepieciešama notariāli apstiprināta ģenerālpilnvara. VID mājaslapā ir pieejama speciāla pilnvaras veidlapa. Tajā tiek norādīts pilnvarotājs (persona, kura dod pilnvaru), pilnvarnieks (persona, kura saņem pilnvaru) un konkrētās darbības, kuras drīkst veikt – piemēram, iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Iepriekš pilnvaru varēja noformēt EDS sistēmā, taču šobrīd tas vairs nav iespējams. Tagad pilnvara jānoformē klātienē klientu apkalpošanas centrā. To dara pats pilnvarotājs – persona, kura piešķir tiesības citai personai rīkoties savā vārdā.

Ja cilvēks ir cienījamā vecumā vai veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties klātienē noformēt pilnvaru, kā tad risināt šo jautājumu?

Pastāv iespēja izmantot arī notariāli apstiprinātu ģenerālpilnvaru, taču praksē tas ne vienmēr ir racionāli un nepieciešams. Tas jāvērtē individuāli.

Deklarāciju kontekstā daudziem noteikti būs aktuāls jautājums par dāvinājumiem. Vai un kad tie jāuzrāda?

Vispārējais regulējums, kas noteikts likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredz, ka radinieku dāvinājumi savā starpā netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – neatkarīgi no summas. Par to nav jāuztraucas. Radinieku loks Civillikuma izpratnē ir līdz trešajai pakāpei – un šajā gadījumā tajā ietilpst arī brāļi un māsas. Savukārt, piemēram, brālēns jau ir ceturtā pakāpe, un tur regulējums atšķiras.

Ja gada laikā kopējie neapliekamie ienākumi, tostarp dāvinājumi, pārsniedz 10 000 eiro, tad tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekamie ienākumi. Piemēram, ja mamma uzdāvina 5000 eiro un tētis vēl 5000 eiro, kopā tie jau ir 10 000 eiro. Vai arī – ja vairāki bērni katrs uzdāvina pa 3000 eiro un kopā gada laikā savācas vairāk nekā 10 000 eiro, tad šī summa ir jādeklarē.

Dāvinājumi bieži tiek uztverti kā privāta lieta starp cilvēkiem. Kurā brīdī tie kļūst par nodokļu jautājumu?

Ja fiziska persona saņem dāvinājumu no citas fiziskas personas, kas nav radinieks, tad šāds dāvinājums netiek aplikts ar nodokli līdz 1425 eiro gadā. Ja summa pārsniedz 1425 eiro, pārsnieguma daļa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un apdāvinātajam pašam ir pienākums to deklarēt un samaksāt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Bet kā ir praksē? Piemēram, ja, piemēram, draugs pārskaita 80 eiro – kā var pierādīt, ka tā ir dāvana, nevis samaksa par kādu pakalpojumu?

Ja Valsts ieņēmumu dienests rīcībā nonāk informācija par iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem vai neatbilstībām, dienests var uzrunāt konkrēto personu un lūgt paskaidrojumu. Ja tiek konstatētas neatbilstības vai rodas jautājumi par darījumu būtību, persona tiek aicināta izskaidrot situāciju – piemēram, kāpēc konkrētā summa ir saņemta un kāds ir tās pamatojums.

Sabiedrībā pastāv priekšstats, ka VID redz visu. Ko tieši jūs saņemat no bankām – un kurā brīdī konta apgrozījums kļūst par pamatu jautājumiem?

Bankas kontu izrakstus mēs neredzam, bet saņemam informāciju no bankām par rezidentu kontu apgrozījumu. Ja ir būtiska nesakritība starp deklarēto summu un skaitli bankas kontā, tad loģiski, ka rodas jautājumi un mēs lūdzam paskaidrot. Ja mēs pēc deklarācijas redzam, ka cilvēks gadā algā nopelnījis 30 000, bet bankas informācijā parādās 30 150, VID netērēs resursus un nesāks pārbaudi, bet, ja šīs summas ir tūkstošos un simtos tūkstošu, tad ir pamats pajautāt. Ja ir pamats, mēs vienkārši uzdodam jautājumu, un tā ir mūsu cīņa pret ēnu ekonomiku. VID primārais mērķis ir panākt, lai cilvēks izpildītu savas saistības un korekti aprēķinātu nodokli. Mēs daudz strādājam uz preventīviem pasākumiem. Mēs uzrunājam cilvēku, sūtām atgādinājumus. Primāri mērķis nav sodīt, bet panākt, lai saistības tiek izpildītas pareizi un savlaicīgi. Bet arī jāatzīst, ka, ja saziņa nenotiek un pienākumi netiek pildīti, tad likumā paredzētās sekas var tikt piemērotas.

Mūsdienās ienākumi var būt no dividendēm, ieguldījumu platformām, autoratlīdzībām citās valstīs, varianti ir dažādi. Kā cilvēkam ar to tikt galā?

Ienākumu struktūra mūsdienās ir kļuvusi sarežģītāka. Tas vairs nav tikai algots darbs Latvijā vai vietējās nozīmes ienākumi. Latvijas rezidenti gūst globālus un starptautiskus ienākumus, un arī tehniski sarežģītus. Un tāpēc arī šīs deklarācijas aizpildīšana tīri objektīvu iemeslu dēļ nav vienkārša. Tas ir izaicinājums nodokļu maksātājam. Arī mums ir diezgan grūti konsultēt, jo situācijas ir sarežģītas, ienākumu veidi specifiski. Turklāt ir mūsdienu finanšu instrumenti, ieguldījumu konti, ārvalstu dividendes, akcijas, procenti. Dažkārt tas prasa detalizētu uzskaiti un arī atbilstošu nodokļu piemērošanu, kas noteikta Latvijas nodokļu normatīvajos aktos.

Vai nodokļu maksātājs vispār var būt drošs, ka visu ir pareizi deklarējis? Ko darīt cilvēkam ar sarežģītu ienākumu struktūru?
Var lūgt palīdzību Valsts ieņēmumu dienestam, un mēs sniedzam konsultācijas. Sarežģītākās lietās, protams, ir labāk rakstīt, ne tikai zvanīt uz informatīvo tālruni.

Vēl viena svarīga lieta – mums taču ir Latvijas pilsoņi – rezidenti, kas ir izklīduši pa pasauli. Dzīvo un strādā ārzemēs, varbūt jau 20 gadus. Kā ir ar viņiem? Vai viņiem jāsniedz deklarācijas?

Ja runājam par Latvijas rezidentiem – ja viņi saņem darba algu Eiropā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, viņiem nav speciāli jāsniedz gada ienākumu deklarācija par darba algas ienākumu. Ja tiek saņemti cita veida ienākumi, tad ir pienākums deklarēt.

Tas ir, ja viņiem ir bizness?

Tas nav tikai bizness. Arī, piemēram, citas valsts pensija vai autoratlīdzība – tas ir cita veida ienākums. Ja cilvēks ir Latvijas rezidents, tad ir jāsniedz deklarācija.

Galvenais ir saprast savus pienākumus un, ja rodas neskaidrības, laikus jautāt. Jo mērķis nav sodīt, bet panākt, lai pienākumi tiek izpildīti korekti.

IEVĒRO!

Par 2025. gadu iedzīvotāji Latvijā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var saņemt vairākos gadījumos.

*Visbiežāk tas notiek tad, ja gada laikā darba devējs vai pensiju izmaksātājs nav piemērojis visus nodokļu atvieglojumus. Piemēram, tas var būt gadījumos, kad nav piemērots atvieglojums par apgādājamiem, invaliditāti u.c.

*Pārmaksa var veidoties arī tad, ja gada laikā cilvēkam bijušas vairākas darba vietas vai mainījies darba devējs un nodoklis dažādos periodos aprēķināts neprecīzi.

*Pārmaksāto nodokli iespējams atgūt arī tad, ja gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauti attaisnotie izdevumi.

*Tāpat nodokļa daļu var atgūt, ja gada laikā veiktas iemaksas trešajā pensiju līmenī vai maksāta uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

*Dažkārt pārmaksa veidojas arī tad, ja gada laikā cilvēkam piemērotais neapliekamais minimums ir aprēķināts neprecīzi.

*Iespējams, kādas nesatmaksāto nodokļu summas palikušas no iepriekšējiem gadiem.

*Pārmaksāto nodokli parasti izmaksā trīs mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas. Daļa iedzīvotāju var saņemt atmaksu arī automātiski, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau ir visi nepieciešamie dati un cilvēks ir pieteicies automātiskajai nodokļa atmaksai.