Elektrība Latvijā aprīlī kļuvusi par ceturtdaļu lētāka

Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena aprīlī samazinājās par 29% un bija 58,23 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā kritās par 11% - līdz 54,43 eiro par MWh.

Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no -4,42 eiro par MWh līdz 217,05 eiro par MWh. Tikmēr "Nord Pool" sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, samazinājās par 1% un bija 63,33 eiro par MWh.

Aprīlī elektroenerģijas cenas Baltijā samazinājās, atspoguļojot raksturīgo pavasara sezonalitāti, kad pieprasījums krītas siltāku laikapstākļu ietekmē, vienlaikus pieaugot gan saules elektrostaciju (SES), gan vēja elektrostaciju (VES) ģenerācijai.

Pagājušajā mēnesī Ziemeļvalstīs samazinājās gan VES izstrāde, gan atomelektrostaciju (AES) pieejamība, kā rezultātā saruka eksportam pieejamie elektroenerģijas apjomi, un imports uz Baltijas valstīm kopumā samazinājās par 30%, salīdzinot ar martu. Vienlaikus Baltijas valstīs pieauga vietējā ražošana, īpaši VES un SES, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc importa.

Elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju caur "Estlink-1" un "Estlink-2" starpsavienojumiem saruka par 40% jeb 339 gigavatstundām (GWh), salīdzinot ar mēnesi iepriekš. To ietekmēja plānotie remontdarbi no 10. līdz 12. aprīlim, kuru laikā pārvades jauda no Somijas uz Igauniju tika samazināta no 1016 megavatiem (MW) līdz 0 MW.

Imports no Polijas uz Lietuvu caur "LitPol" starpsavienojumu samazinājās par 7% jeb 26 GWh. Pretēju dinamiku uzrādīja "NordBalt" starpsavienojums, pa kuru imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu pieauga par 6% salīdzinājumā ar martu un sasniedza 141 GWh.

Aprīlī VES izstrāde Ziemeļvalstīs samazinājās par 24% līdz 8237 GWh, kamēr Baltijā VES ģenerācija pieauga par 20%, salīdzinot ar martu, un sasniedza 662 GWh. SES izstrāde turpināja sezonālo kāpumu abos reģionos, Ziemeļvalstīs sasniedzot 1500 GWh jeb 52% pieaugumu, bet Baltijā palielinoties par 17% līdz 521 GWh. Ziemeļvalstu enerģijas bilanci būtiski ietekmēja AES pieejamības samazinājums līdz 69%, kas ir par 9% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, radot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 10% un Somijā par 18%.

Aprīlī elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs, salīdzinot ar martu, samazinājās par 9% un veidoja 2078 GWh. Vienlaikus patēriņš saglabājās nedaudz augstāks nekā pirms gada, pieaugot par 3%. Latvijā patēriņš aprīlī sasniedza 572 GWh, kas ir par 8% mazāk nekā martā, bet par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lietuvā tika patērētas 863 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 3% mazāk nekā pirms gada. Igaunijā patēriņš samazinājās par 7% salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 644 GWh, taču saglabājās par 5% augstāks nekā pirms gada.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs aprīlī pieauga par 5% salīdzinājumā ar martu un sasniedza 2030 GWh, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugums bija par 14%. Latvijā tika saražotas 682 GWh, kas ir par 6% mazāk nekā martā, bet par 62% vairāk nekā pirms gada. Lietuvā ražošana sasniedza 949 GWh, palielinoties par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 6% gada laikā. Igaunijā elektroenerģijas ražošana saruka līdz 398 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā martā un par 16% mazāk nekā pērn.

Aprīlī elektroenerģijas ražošanas un patēriņa attiecība Baltijā bija 98%. Latvijā šis rādītājs sasniedza 119%, Lietuvā - 110%, savukārt Igaunijā tas bija ievērojami zemāks - 62%.

Aprīlī ūdens pietece Daugavā būtiski samazinājās - no 1594 kubikmetriem sekundē mēneša sākumā līdz 582 kubikmetriem sekundē tā noslēgumā, tādēļ vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 1027 kubikmetrus sekundē, kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 25% zem daudzgadu vidējā līmeņa normas - 1360 kubikmetriem sekundē. Izmaiņas noteica palu sezonas noslēgums Daugavā un ievērojami zemāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija 54% zem mēneša normas.

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas ražošana "Latvenergo" stacijās samazinājās, salīdzinot ar martu, kopumā sasniedzot 432 GWh. Ražošanas struktūrā dominēja hidroelektrostacijas (HES), kurās tika saražota 431 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11% mazāk nekā martā. Termoelektrostaciju (TEC) izstrāde samazinājās par 99%, sasniedzot 0,4 GWh.

Aprīlī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena samazinājās par 23% un bija 51,35 eiro par MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 2%, salīdzinot ar martu, un bija 46,3 eiro par MWh. Cenu kritumu nākamā mēneša līgumam ietekmēja siltāki laikapstākļi, tiem raksturīgais zemāks elektroenerģijas pieprasījums un atjaunīgo energoresursu ģenerācijas pieaugums. Savukārt nākamā gada līguma cenu kāpumu ietekmēja ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos un ar to saistītais energoresursu cenu pieaugums. Vienlaikus Ziemeļvalstīs saglabājās ierobežota hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam atpaliekot par 19,2 teravatstundām (TWh) no normas.