LPS rosina mīkstināt amatu savienošanas ierobežojumus valsts amatpersonām
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina mīkstināt regulējumu attiecībā uz amatu savienošanu valsts amatpersonām, liecina organizācijas vēstule Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
LPS, apkopojot pašvaldību viedokļus, secinājusi, ka praksē amatu savienošanas jomā pastāv nesamērīgi administratīvie ierobežojumi, īpaši attiecībā uz pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem.
Organizācija uzskata, ka nepieciešama regulējuma pilnveidošana, vienlaikus saglabājot valsts amatpersonu statusa būtību un interešu konflikta novēršanas principus.
Praktiski tas nozīmētu pārskatīt vai atcelt likumā noteikto profesiju uzskaitījumu, ar kurām publiskas personas amatpersona drīkst savienot amatu, kā arī mīkstināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai.
LPS aicina izvērtēt izmaiņas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", lai nodrošinātu samērīgāku pieeju un vienlaikus neradītu pārmērīgu administratīvo slogu pašvaldībām.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas deputāti 19. martā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz valsts amatpersonām piemērojamo nogaidīšanas periodu samazināt līdz vienam gadam.
Patlaban likumā noteikts, ka nogaidīšanas periods valsts amatpersonām ir divi gadi.
Cita starpā deputātu vairākums otrajā lasījumā atbalstīja partijas "Latvija pirmajā vietā" deputātes Ilzes Stobovas priekšlikumu noteikt, ja pašvaldības domes deputāts amata pildīšanu savieno ar parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.
Priekšlikums tika pieņemts ar opozīcijas deputātu, kā arī koalīcijā esošo "Progresīvo" balsīm, "Jaunās vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības deputātiem balsojot pret.
Tāpat atbalstīts tika priekšlikums, ka pašvaldības domes deputātam pēc lēmuma pieņemšanas vai dalības lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai aizliegums saņemt atalgojumu attiecīgajā organizācijā būs spēkā vienu gadu, nevis divus gadus, kā patlaban.
Tāpat atbalstīta iecere saīsināt ierobežojumus komercdarbībā pēc valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas beigām. Izmaiņas attieksies arī uz gadījumiem, kad amatpersona pēc lēmumu pieņemšanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanas nedrīkst iegūt mantu vai ieņemt amatus ar attiecīgo komersantu saistītās komercsabiedrībās.
Ar atbalstītajiem priekšlikumiem paredzēts līdz vienam gadam saīsināt arī atsevišķus citus likumā noteiktos ierobežojumu termiņus. Turpmāk valsts amatpersona nedrīkstēs izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem vienu gadu, nevis divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.
Tāpat no diviem gadiem uz vienu gadu paredzēts samazināt atsevišķus termiņus, kas saistīti ar dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem un publisko institūciju iespējām pieņemt ziedojumus vai slēgt darījumus ar ziedotājiem.
