Valainis neredz būtiskus šķēršļus degvielas tirgotāju solidaritātes maksājumam

Valainis piektdien medijiem sacīja, ka tikšanās laikā ar Šmiti pārrunāta degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekta redakcija un tā turpmāka virzīšana valdībā. Pēc viņa teiktā, ar KP ir panākta kopīga izpratne, kādam šim likumam ir jābūt, lai tas atbilstu brīvas konkurences pamatprincipiem un to varētu ieviest terminētā periodā.

Viņš sacīja, ka pēc šīs sarunas "atliek tikai politisks lēmums", lai varētu virzīties uz priekšu.

Šmite papildināja, ka no KP puses paustās bažas par to, ka maksājumam vajadzētu būt terminētam pasākumam, likumprojekta precizētajā redakcijā ir ņemtas vērā, kā arī piektdien tika pārrunāts, ka varētu līdzsvarot šos termiņus ar atbalsta pasākumu.

"Ja ir paredzēts akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai uz noteiktu laiku, tad arī solidaritātes iemaksas termiņam vajadzētu būt pakārtotam - terminēti, tieši tādā pašā līdzīgā termiņā, kas būtu aicinājums un priekšlikums no KP puses," sacīja Šmite.

Ekonomikas ministrijas (EM) likumprojekta precizētajā redakcijā noteikts, ka likums pēc izsludināšanas ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Līdz ar to ir skaidri noteikts likuma piemērošanas termiņš. Vienlaikus solidaritātes maksājuma mehānisms netiks iedarbināts ar likuma spēkā stāšanos, bet tiks aktivizēts ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuros tiks noteikts konkrēts piemērošanas periods, kas būs atkarīgs no tirgus situācijas, definēti tehniskie parametri, tajā skaitā orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķina metodika, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat Šmite sacīja, ka varētu uzturēt arī ex-post ietekmes novērtējumu, lai pēc tam varētu novērtēt, kā solidaritātes maksājums ir realizējies, kā arī šo analīzi varētu izmantot turpmākiem politiskiem lēmumiem, lai izdarītu pamatotus secinājumus.

"KP ieskatā orientējošā cena, kas tiek plānota, varētu būt tāda, pie kuras tirgus dalībnieki pielāgojas bez vienošanās, bet vienlaikus to ir iespējams realizēt, ja tam ir termiņš. Uz krīzes situāciju ir tādi krīzes risinājumi. Kardināli iebildumi nav, ja ir termiņš," sacīja Šmite.

Valainis piebilda, ka nosacīto cenu plānots izsniegt katram uzņēmumam individuāli un tas esot iespējams. "Katram ar šīs formulas elementiem ir cita cena, ne visi tirgotāji iepērk vienā un tajā pašā biržā, ne visi izmanto vienus un tos pašus loģistikas kanālus, tādēļ šī summa formulā beigās katram būs individuāla," sacīja Valainis.

Ministrs norādīja, ka valdībā šo likumprojektu plānots skatīt otrdien, 14. aprīlī, kā arī Saeima esot gatava rīkoties neatkarīgi no valdības lēmuma.

Tāpat abas puses piektdien pārrunāja papildu identificētos pasākumus, kas būtu nepieciešami caurskatāmības un konkurences veicināšanai degvielas mazumtirdzniecībā, kur tuvākajā laikā plānots virzīt rosinājumus likumdošanā.

LETA jau ziņoja, ka degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums nodots saskaņošanai līdz piektdienai. Likumprojektu plānots skatīt nākamajā valdības sēdē.

Valainis iepriekš atzīmēja, ka likumprojekta redakcija precizēta, ņemot vērā Finanšu ministrijas un KP paustās bažas un iebildumus.

Vienlaikus viņš piebilda, ka neatkāpjas no 100% nodokļa, kas tiks piemērots, ja faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Savukārt, runājot par degvielas tirgotāju potenciālu vēršanos tiesā, ministrs pauda, ka ir izvēlēts ceļš ar regulējuma apspriešanu, lai tiktu izvērtēti visi par un pret argumenti. Valainis norādīja, ka visi iesniegtie argumenti pastiprināti izvērtēti.

Ekonomikas ministrijas iesniegtais likumprojekts nosaka, ka degvielas mazumtirgotājiem piemēros solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Likuma mērķis ir mazināt ar degvielas cenu pieaugumu saistīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz patērētājiem un nodrošināt valsts apgādes drošību. Vienlaikus mērķa sasniegšanai degvielas tirgotājiem būs jāveic solidaritātes maksājums terminētā periodā valsts budžetā, kas vērsts uz valsts apgādes drošības stiprināšanu, mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedz orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norādījusi, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," sacīja Ligere.

Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.